ES ar kompensācijām kārdina zvejniekus slēgt biznesu

0 komentāri

Zvejniecība Latvijā ir Eiropas Savienības nākamais upuris. Brisele sekmīgi iet to pašu ceļu, kādā panāca cukura ražošanas nozares iznīcināšanu. Lai atbrīvotu lielāku tirgus daļu citiem, Eiropas Savienība kārdina – slēdziet biznesu un saņemsiet dāsnu kompensāciju.

Lai novestu līdz vēlmei padoties, Latvijas zvejniekus vispirms nomoka ar nozvejas kvotu būtisku samazināšanu, lai iešana jūrā paliktu neizdevīga. Tieši šonedēļ Eiropas Savienības Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padome nākamajam gadam vēl vairāk samazināja atļauto nozvejas apjomu brētliņām, mencām un lašiem. Tas nozīmēs vēl vairāk samazināt zvejas dienu skaitu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Foto: LETALatvijas Zivsaimnieku asociācijas priekšsēdētājs Inārijs Voits:
Kuģi jau maija vidū  tiek likti praktiski dīkstāvē – maijs, jūnijs, jūlijs, augusts, citas firmas pat septembrī nelaiž kuģus jūrā. Iedomājieties, ja kvotu samazina par trīs vai četri tūkstoši, tas nozīmē, ka tā ir visas Latvijas flotes viena mēneša nozveja. Faktiski, visa flote uz mēnesi būtu jāaptur.

Eiropas Savienības ierobežotās nozvejas kvotas ir viens no iemesliem, kamdēļ Latvijas zvejnieki priecājas, ja kāds no viņu vidus pārtrauc biznesu. No kādreizējiem 132 zvejas uzņēmumiem palikuši vairs 32. Tuvāko gadu laikā palikšot vien 20.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas priekšsēdētājs  Inārijs Voits:
Bizness koncentrēsies. Tā firma, kurai ir mazs limits, viņu pārpirks spēcīgākais, kas gribēs tālāk cīnīties par savu eksistenci, bet tas mazais, nespējīgs konkurēt, ir bez izvēles – vai nu jābankrotē, vai jāpārdodas, saņemot kaut kādus līdzekļus par kuģi, vai jāieiet kādā spēcīgākā firmā

Apmaiņā pret Eiropas Savienības kompensācijām šo astoņu gadu laikā uz sagriešanu metāllūžņos atdotas 158 komerczvejas laivas un kuģi. No tiem 87 piekrastes un 71 aiz piekrastes zonā zvejojošs kuģis.

Ainažu jūrskolas muzejā saka, – ja jūrskolas dibinātājs un ”latvji, brauciet jūriņā” iedrošinātājs Krišjānis Valdemārs uzzinātu, ka Eiropas Savienības kompensāciju naudas smarža zvejniecību kā piekrastes kultūridentitāti sagriež metāllūžņos, viņš noteikti apgrieztos kapā otrādi.

Foto: LETAAinažu jūrskolas muzeja direktore Iveta Erdmane:
Valdemāram tas noteikti nenāktu prātā, ka latvietim var likt atteikties no jūras. Tas ir tā kā likt atteikties no mātes. Tas  būtu viņam grūti izskaidrojams.

Muzeja pagalmā parādījušies divi jauni eksponāti – dzenskrūves no Kuivižu un Salacgrīvas nesen sagrieztajiem kuģiem. Te ironizē – drīz visa Vidzemes piekraste būšot viens liels jūrniecības muzejs. “Sajūtas jau ir diezgan skumjas. Pēdējais un sagriezts. Kuģis, kas kādreiz šeit brauca pa piekrasti zvejā. Un tā pukšķēšana, kad viņi vēlu vakarā ar reņģēm brauca krastā bija patīkama maiga sajūta,” stāsta Iveta Erdmane.

Un Latvijas Zivsaimnieku asociācijas nostāja varētu sākotnēji pārsteigt. Tā vēlas vēl mazāku zvejnieku skaitu. Lielo zvejas firmu intereses ir svarīga konkurentu pazušana lielākas peļņas un kvotu pārdales dēļ.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas priekšsēdētājs Inārijs Voits:
Es visu laiku esmu bijis par kuģu sagriešanu metāllūžņos un turpināšu šo politiku arī uz priekšu. Pie šiem limitiem, mums vēl ir lieki kilovati, lieka tonnāža, pēc būtības vajadzētu vēl vairāk sagriezt kuģus.

Un paši zvejnieki bijuši diezgan naski sagriezēji, jo atsevišķos gadījumos kompensācijas ir lielākas nekā viņu prognozētā nozvejas peļņa. Šo desmit gadu laikā kompensācijās par zvejas kuģu sagriešanu kopā izmaksāti 28,5 miljoni eiro. Visvairāk – 24 miljonus eiro saņēmušas aiz piekrastes zonas zvejojošas saimniecības. Šajā grupā mazākā kompensācija bijusi 151 tūkstotis, bet lielākā – viens miljons eiro, bet vairumā gadījumu saņemti trīssimt četrsimt tūkstoši eiro.

Kompensācijas saņemto tūkstošu izlietošanas liktenis bijis dažāds. Skultes ostā bāzētais zvejas uzņēmums Varita sagrieztā kuģa naudu ieguldīja atlikušo divu tehniskā uzlabošanā un zivju pirmapstrādes ceha būvniecībā. Tas ļāvis pieņemt darbā vēl pat 20 cilvēkus. Arī citi lielie uzņēmumi naudu ieguldījuši ostas infrastruktūras attīstībā.

SIA Varita valdes loceklis, zvejnieks Ilmārs Lielmanis:
No malas varbūt likās, ka sagriežot zvejas floti, zvejnieki teiks ardievas jūrai, bet īstenībā iznāca tāds kā izrāviens, jo zvejnieki to naudiņu, ko par tiem kuģiem saņēma, ielika attīstībā, un līdz ar to attīstība notiek visu laiku.

Lapmežciema piekrastes zvejnieks Augusts Kļava savus 82 gadus varēja arī nesagaidīt, ja savu vecāko zvejas laivu nebūtu atdevis sagriešanai un saņēmis kompensāciju.

Piekrastes zvejnieks Lapmežciemā Augusts Kļava:
Par to es saremontēju sirdi, tāpēc esmu dzīvs, ka to laivu sagrieza. Laivas sagriešana man deva, nu varēja sirds operāciju iztaisīt, varēja mazdēlu izskolot, palīdzēt mazmeitai, kurai ir trīs bērni. To, ka tie politiķi plātās, ka viņi daudz bērnu ģimenēm kaut ko palīdz, viņi neko nepalīdz.

Par katru no līdz šim Latvijā 87 sagrieztajām piekrastes laivām kompensācijās izmaksāti no 23 līdz 117 tūkstošiem eiro. Vairumā gadījumu tie ir vismaz 40 tūkstoši eiro. Cik saņēma Augusts, viņš neatklāj, taču to dalījis ar pārējiem jūras biedriem.

Kā kompensāciju tērēt, līdz 2010. gadam bija pašu saņēmēju ziņā. Tad Zemkopības ministrija saprata – vairāki zvejnieki to vienkārši notērē, piemēram, īslaicīgā luksusa dzīvesstilā-, un tamdēļ Ieviesa ierobežojumus – 50 % no kompensācijas jāiegulda vienalga kādā biznesā.

Foto: LETAZM Zivsaimniecības departamenta direktors Normunds Riekstiņš:
Lai mēs stimulētu tautsaimniecību. Tas bija krīzes gads. Tad radās šī doma, kad mums ir jāpieliek kaut kas spēcīgāks, lai tā naudiņa aiziet atpakaļ tautsaimniecībā.

Taču Lapmežciema piekrastes zvejnieks Augusts, tāpat kā citi zvejnieki ne mirkli nenožēlo laivas sagriešanu un to uzskata par labu piedāvājumu. Daudz absurdāki esot visādi zvejas liegumi.

Uz brangajiem lašu un mencu lomiem atliek vien noskatīties fotogrāfijās. Augusta dēls strādā ārvalstīs uz tankkuģa un viņam nenovēl atgriezties piekrastes zvejniecībā Latvijā.

Piekrastes zvejnieks Lapmežciemā Augusts Kļava:
Nu kāda zvejniecības attīstība, kur jūs šeit redziet attīstību.

Ja reiz zvejas laivas un kuģi ir iznīcinātas, sagrieztas, tad jaunas Latvijā vairs nedrīkst reģistrēt, un to par lielāko absurdu nosauc piekrastes zvejnieki, kuriem līdz ar to ir liegums turpināt attīstīt savu biznesu. Vidzemes piekrastes zvejnieks Svētciemā gribētu nopirkt papildus zvejas laivu, pieņemt darbā cilvēkus, lai varētu izmantot visus 40 zvejas murdus. Taču Brisele regulas liedz Latvijā reģistrēt jaunas zvejas laivas.

SIA Mistrals īpašnieks, piekrastes zvejnieks Roberts Ķirsis:
Piekrastes zvejniecība galīgi palikusi uz iznīcības robežas. Vidzemē mēs esam, nu, 10-15 zvejnieki palikuši. Ja tas tā turpināsies, tad nebūs kā tādu. Mūsu politiķi nedara neko, lai palīdzētu mūsu uzņēmējiem, viņi ir burta kalpi un neiedziļinās pat tajā problēmā. Piekrastes zvejniekus nedzird neviens.

Zvejniecība palikusi par slēgto klubiņu. Ja kāds pilnīgi no jauna vēlētos atvērt zvejas uzņēmumu, tas nebūtu iespējams. Vienīgā iespēja – pārpirkt kādu jau esošo ar vēl nesagriezto laivu. ”Nu tas ir nepareizi, jaunie nevar iesākt. Jaunie nevar iesākt. Nu tad jāgaida, kā cara laikā – trīs uz vienu šauteni, viens krīt, tad ir nākamā šautene, bet te jau rindā nestāv, te aizbrauc uz Īriju, Angliju,” tā A. Kļava. Turpretim Zivsaimnieku asociācija iestājas pret jaunu zvejnieku nākšanu klāt.

Latvijas Zivsaimnieku asociācijas priekšsēdētājs Inārijs Voits:
Parādīsies vēl viens pie zupas šķīvja, būs vēl viens lieks, lieks strēbējs, lieka karote, kas atņems ienākumus pārējiem. Tātad man no kāda ir jāatņem. A tas zvejnieks teiks, a kāpēc viņš no manis grib atņemt zivis, kvotas.

Lielākoties sagriezti 30 un 40 gadus veci kuģi, kuri jebkurā gadījumā vēlāk būtu pārvērtušies par vrakiem ostu piestātnēs, un tad jau zvejniekiem pašiem nāktos maksāt par šo metāla līķu dīkstāvi. Tamdēļ zvejnieki laivas un kuģus atdeva sagriešanai un vēl saņēma kompensācijas. Zemkopības ministrija gan tagad atzīst, palicis pārāk mazs aiz piekrastes joslas kuģu – 64, nu tāpēc šis būs pats pēdējais gads, kad pieejams pēdējais pusmiljons eiro. Jaunajā Eiropas Savienības fondu apguvē kuģu sagriešana ir pilnībā izņemta no plāna.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas