Budžetam ministriju tēriņi var būt nepanesami

0 komentāri

Jaunā valdība, kurai ar joni būtu jāķeras klāt nākamā gada budžeta veidošanai, vēl nav tapusi, tāpēc valsts finanšu plāna uzmetums jau top vēl esošā finanšu ministra pārraudzībā. Un, viņaprāt, valsts iestādes atgriezušās pie sapņošanas, turklāt daudzas ieceres esot gluži vai tādas, kas nozīmētu bērt naudu caurā maisā un vienkārši izkaisīt.

Cik atbildīgi ministrijas raksta pieprasījumus nākamā gada budžetā, un vai ierēdņu prātos atkal iemājojis pirmskrīzes gadu radošais gars, ja reiz finanšu ministrs jau tagad daudzus no tiem nodēvējis par nekvalitatīviem – citiem vārdiem – pilnīgu brāķi?

Visas vajadzības šobrīd neiespējami samērot ar finanšu iespējām, par valsts maciņa stāvokli atklāts ir aizejošais finanšu ministrs Andris Vilks. Viņš bažījas, ka jaunā valdība sāks dalīt naudu pa labi un kreisi, laužot ne vien valsts dotos solījumus starptautiskajiem partneriem, bet arī uzplēšot iepriekš sūri grūti lāpīto valsts budžetu.

Tomēr sapņot nav aizliegts, un pretēji finanšu ministra aicinājumiem 13 ministriju vēlēšanās pēc naudas gāžas kaudzēm – vairāk nekā 300 pasākumiem vajagot 568 miljonus eiro.

Vislielākās summas pieprasa Izglītības, Veselības un Satiksmes ministrija.  Valsts maka pašreizējie pamata izdevumi pārsniedz piecus miljardu eiro, bet ministriju izteiktās jaunās politiskās iniciatīvas budžeta pamata izdevumus palielinātu par desmito daļu.

Foto: LETASwedbank galvenais ekonomists Mārtiņš Kazāks:
Mēs redzam, ka tiešām valsts pusē ir izpratne, ka daudzās jomās tās naudiņas tiešām ir par maz. Mēs skatāmies uz to pašu izglītību, uz to pašu veselību, uz ceļu kvalitāti utt. Visi saprot, ka tā ir problēma un tur šīs esošās problēmas bez papildu finansējuma atrisināt nevar, līdz ar to cepuri nost, ja, paldies Dievam, tas ir. Bet ir otra problēma – diemžēl nav izpratnes, ka var tērēt tikai tik daudz, cik tās naudiņas ir.

Ekspertu vērtējumā, lauvas tiesa no ministriju iesniegtajām iniciatīvām nemaz nav jaunas, bet ir līdz šim nekvalitatīvi realizētās vai pat nerealizētas esošās politikas. Tāpēc nedrīkstētu prasīt naudu un bērt to štruntīgā maisā, vispirms šis maiss ir jāsalabo Arī LNT raidījumā finanšu ministrs Andris Vilks aicināja vēlreiz pārskatīt jau esošā maciņa saturu.

Foto: LETAFinanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība):
Tagad ir tā, ka nekas jau nav mainījies: mēs sakām, fiskālā telpa vai tās iespējas principā ir nulle. Ļoti minimālas. Vienīgais, ko mēs varam darīt: tā kā, iepriekšējo gadu budžetu veidojot, mēs esam piešķīruši vairāk nekā 100 miljonus eiro turpmākajiem 3 gadiem, bet tā nauda vēl nav sadalīta. Lūdzu pārskatām to, paskatāmies, kuras mums ir prioritātes. Mēs zinām, aizsardzība, veselība, par to vispār nav diskusiju. Parevidējam, atkāpjamies.

Vilka ticamākais pēctecis Jānis Reirs solās ieturēt iepriekšējā finanšu ministra uzņemto kursu. Viņš atzīst, ka starp ministriju iesniegtajām  iniciatīvām liela daļa ir tās, kas Ministru kabinetā apspriestas gadu. Prasītajā daudz ir vajadzīgu lietu – atalgojums mediķiem, skolotājiem, policistiem. Viens no risinājumiem esot ļaut ministrijām patstāvīgāk rīkoties.

Foto: LETAIespējamais finanšu ministrs Jānis Reirs:
Ministrijām ir jādod iespēja varbūt meklēt savu ministriju budžetos kādas mazāk svarīgas programmas, ja viņiem ir prioritātes, tad aizvietojot mazāk svarīgas programmas vai tās programmas, kas ir beigušas, ar šīm te jaunām iniciatīvām. Jādod ministrijām, es domāju, lielāka patstāvība savu budžetu ietvaros strādāt. Likumdošana to atļauj. Ir iespēja mainīt programmas ar Saeimas budžeta komisijas lēmumu, apropriācijas pārdali un ar Saeimas lēmumu.

Pedagogi godīgu darba samaksu pieprasa jau vairākus gadus, bet līdz šim pirms katra jauna mācību gada spiesti doties piketos. Algu kāpumam kopā ar darba samaksas reformu Izglītības ministrija prasa 36 miljonus latu, kas trīs gadu laikā būs kopā 130 miljoni. Lai arī šī un arī vēlme mainīt augstākās izglītības finansēšanas modeli vērtējama kā jauna iniciatīva, Finanšu ministrija par svarīgāko izglītības nozarei nākamajam gadam noteikusi Reemigrējušo skolēnu iekļaušanu izglītības sistēmā, Latvijas skolu jaunatnes dziesmu un deju svētku un mācību līdzekļu nodrošināšanu.

Foto: LETAInguna Sudraba:
Skolēnu dziesmu un deju svētku organizēšana, kas mums jau ir tradīcija tradīcijās, kad ar regularitāti šie svētki atkārtojas, un kā tad to var nosaukt par jaunu politikas iniciatīvu. Vai mācību līdzekļi iegāde, kas tā ir par jaunu politikas iniciatīvu?”

Nesakritība vīzijās tiek skaidrota ar to, ka Finanšu ministrija kopā ar pārresoru koordinācijas centru priekšlikumus vērtē pēc to atbilstības Nacionālajam attīstības plānam vai Valsts aizsardzības koncepcijai. Daudzas jomas Nacionālajā attīstības plānā nav plaši pārstāvētas, tomēr valdībai tiks ieteiktas Finanšu ministrijas noteiktās. Bijusī Valsts kontroliere, kura pirms tam strādājusi arī Finanšu ministrijā, jaunajā Saeimā, visticamāk, būs opozīcijā. Viņa solās deputātiem uzdot nepatīkamus jautājumus.

Inguna Sudraba:
Vai tā ir jauna politikas iniciatīva nodrošināt kompensējamo medikamentu pieejamību, vai samazināt rindas ambulatoriem pakalpojumiem vai rehabilitācijas pakalpojumu klāstu palielināt  – tās nav jaunas  politikas iniciatīvas, tā vienkārši ir esošās politikas nekvalitatīva realizācija.

Veselības joma, kurai pat grūti ministru sameklēt, būs valdības lielākais izaicinājums, jo pat elementāru valsts pakalpojumu nodrošināšanai ik gadu trūkst desmitiem miljonu eiro. Nenormāli garo pakalpojumu gaidīšanas rindu mazināšanai, kā arī reģionālās pieejamības uzlabošanai trijos gados vajadzīgi 112 miljoni eiro. Par līdzšinējo situāciju satraukti ģimenes ārsti.

Foto: LETAĢimenes ārsts Andris Baumanis:
Tas ir nepareizs plānošanas princips, nepareizs budžeta veidošanas princips un atbildības neuzņemšanās par lietām, kuras valsts ir apsolījusi ar normatīviem aktiem. No tautas tiek slēpti vairāki fakti, tai skaitā ticami statistiskie dati par to, kādā veidā veidojas veselības budžets un kur paliek mūsu nodokļu maksātāju nauda?

Ārsts secina, – ņemot vērā valsts attieksmi, nav vērts maksāt pusi no pašreizējiem nodokļiem. Rindu dēļ uz valsts apmaksāto pakalpojumu saņemšanu, 46%tus no veselības aprūpes cilvēki spiesti apmaksāt no savas kabatas, lai neielaistu slimību, nekļūtu par invalīdu vai nenomirtu. Ar kliedzošiem gadījumiem ģimenes ārsti sastopas ik dienu.

“Man tikko bija skolotājs un skolotājs, kuram ir 4 bērni, kuram ir muguras problēmas, kuram ir diska trūce un ir lielas problēmas, kad veidojas kāja pareizi, tas nozīmē, ka akūtā kārtā jāveic operācija. … Konkrētais skolotājs tika izoperēts par 2000 eiro, bet viņš, atnākot uz pieņemšanu, pateica, ka viņam šādas naudas nav. Ka viņš ir godīgi maksājis visus gadus nodokļus, bet tai brīdī, kad viņam radās kādas veselības problēmas, viņam naudas šai te neatliekamai operācijai, jo viņš ir vienīgais ģimenes apgādnieks, nav. To viņš aizņēmās,” stāsta ģimenes ārsts Andris Baumanis.

Veselības budžets Latvijā pret kopējo budžetu ir tik pat liels kā Āfrikā. Finanšu ministrija par galveno prioritāti izvirzījusi nepieciešamību līdz 20.gadam sakārtot autoceļus, par kuru slikto stāvokli Latvijā neviens nav jāpārliecina. Tam nākamgad vajadzētu 32 miljonus eiro, bet trīs gados – 185 miljonus. Eksperts skaidro: šī programma ceļu sabrukšanu Latvijā neapstādina, bet no pašreizējiem 4% gadā samazinās līdz 1%.

Foto: LETALatvijas Valsts ceļi pārstāvis Andris Bērziņš:
Kā biedrība vienmēr protestējuši, teikuši, Satiksmes ministrijas izpratnē tās nav nekādas jaunās iniciatīvas, tas drīzāk ir apliecinājums, ka vecā politika netiek īstenota. Atrasts tāds groziņš, kur ielikt iekšā tos visus it kā papildu pieprasījumus virs budžeta tā noteiktā rāmja. Gribu vēlreiz uzsvērt, ka, pirmkārt, tās rāmis nav izpildīts., tur, kā es saku, ir tie mīnus 37 miljoni eiro.

Kritiskā stāvoklī ir tilti, tomēr izskatās, ka naudas tam nebūs un, iespējams, uz 28 tiltiem tiks ieviesti braukšanas ierobežojumi. Vienlaikus ministrija no galda atvilktnes izvilkusi apputējušus projektus, par kuru izmaksām divtūkstoš eiro vērtas operācijas varētu veikt pat septiņiem tūkstošiem cilvēku.

Satiksme ministrija augstajā trešajā vietā prioritāšu sarakstā izvirzījusi Ķekavas apvedceļa publiskās un privātās partnerības projekta uzsākšanu, kas nākamgad no budžeta prasītu 1,65 miljonus eiro, bet trīs gados kopumā 14,5 miljonus eiro. Šis projekts paredzētu tranzīta plūsmas novirzīšanu no iebraukšanas Ķekavā. Tomēr šī gan nav jauna prioritāte, bet jau tapusi tā sauktajos treknajos gados.

No savām prasībām neatkāpšoties Kultūras ministrija, kura vēlas miljonus gan algu kāpumam, gan darbinieku skaita palielināšanai, nozarē par veseliem 2 simtiem, no kuriem teju puse – teātrim un koncertorganizētājiem. Vēl vairāk  – 308 – jaunus darbiniekus prasa Iekšlietu ministrija, tostarp vajadzīgi 233 cilvēki robežas ar Krieviju un Baltkrieviju apsargāšanai.

Tomēr visas ministriju prasības netiks izpildītas, jo Latvijai būšot neizdevīgi palielināt budžeta deficītu. Tā kā Latvija joprojām ir atkarīga no aizņemtas naudas, tai ir svarīgi par to nepārmaksāt. Ja tiktu pieļauts lielāks deficīts, tad par valsts  aizņēmumu būtu jāpiemaksā pat 70 miljoni eiro.

Foto: LETALatvijas Bankas monetārās politikas pābaldes vadītājs Mārtiņš Bitāns:
Jebkuri mēģinājumi šī mūsu problēmas budžetā risināt uz budžeta deficīta palielināšanas rēķina, mūsuprāt, rada risku, ka uzticība varētu sākt mazināties, kas ir aizdevējiem, kas šobrīd ir uz Latvijas valdību un kā nepatīkamas sekas tam diemžēl būtu tas, ka šīs procentu likmes, kuras valdība maksā par šo aizdevumu, laika gaitā varētu pieaug.

Latvija vienīgi varētu nākamgad atstāt deficītu esošajā līmenī, jo mazāks nekā aizdevējiem iepriekš prezentēts, būs arī ekonomikas pieaugums ”Katrā gadījumā tas nav attaisnojums, lai šo budžeta deficītu ļoti strauji paaugstinātu un sevišķi, ja netiek veiktas nekādas strukturālas reformas,” norāda Bitāns.

Nav šaubu, ka algas skolotājiem, mediķiem un policistiem jāceļ, tomēr Latvijas Banka turpina norādīt, ka papildu naudu var piešķirt kopsolī ar strukturālajām reformām. Swedbank eksperts arī norāda, ka, ja nebūs reformas, nebūs arī ekonomiskās izaugsmes nākotnē.

”Visvairāk mēs jūtam tieši grūtos periodos. Tad, kad pasaules ekonomika aug, tad reformas ir vai nav, daudzos gadījumos būtisku lomu nespēlē, jo ekonomika aug vienalga. Tieši tajos grūtajos brīžos ekonomikas spēks un šī spēja veikt iepriekšējos gados reformas ir izšķiroša. Nu tas ir tā kā Vorenam Bafetam ir ļoti, manuprāt, adekvāts teiciens, tāds: ka ūdens līmenis, kad ir augsts, kad ir paisums, tad  visi peldās, nekādu problēmu, tikai tad, kad sākās bēgums, tad redz, kurš ir peldējis pa pliko,” norāda Kazāks.

Detalizēta ministriju priekšlikumu vērtēšana sāksies novembrī, tad arī kļūs skaidrāk, vai nākamgad skolotājus, ārstus un policistus sagaidīs izmaiņas.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas