Baltieši ir čaklāki par skandināviem

0 komentāri

Baltieši ir daudz čaklāki un biežāk darbā izrāda iniciatīvu nekā Ziemeļvalstu kaimiņi – tā secināts nesen veiktā pētījumā. Salīdzinājumā ar ziemeļniekiem Baltijas valstu darbinieki labprātāk strādā individuāli un lēmumus pieņem ātri.

Uzņēmumā jau no astoņiem rītā valda īstena darba duna. Lai arī darbnīcas direktors uzsver, ka darbinieki varētu strādāt vēl raitāk, tomēr nereti, ja ir kāds lielāks pasūtījums, visiem nākas strādāt virsstundas. Tas ir spilgts piemērs tam, ko nesenā pētījumā secinājusi personāla atlases kompānija Talentor, salīdzinot Baltijā un Ziemeļvalstīs strādājošos.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

SIA Talentor Latvia vadošā partnere Katrīna Ošleja:
Faktiski šajā pētījumā bija tā, ka to, ka mēs esam tik čakli, smagi strādājoši, strādājam virsstundas un uzņemamies papildu pienākumus, to jau nesakām mēs par sevi, to saka tie Ziemeļvalstu vadītāji par mums.

Šāds pētījums Baltijā veikts pirmo reizi, lai labāk izprastu kultūras un mentalitātes atšķirības darba vidē starp Baltijas un Ziemeļvalstu darbiniekiem un vadītājiem, kā arī, lai pārbaudītu, cik ļoti stereotipi par nācijām atbilst patiesībai.

“Mēs atradām tādas nozīmīgas atšķirības trijos aspektos – viens no šiem aspektiem ir lēmuma pieņemšana, otrs aspekts ir proaktīva attieksme pret darbu – tas ir, ka baltieši ir drīzāk proaktīvi, viņi uzņemsies papildu pienākumus, izrādīs iniciatīvu, strādās virsstundas, ļoti centīgi, visu laiku mēģina sevi pierādīt, ka viņi ir tā vērti, ka viņi ir pieņemti šajā darbavietā,” skaidro Katrīna Ošleja.

Turpretī Ziemeļvalstīs cilvēki sevi pārlieku neapgrūtina ar papildu darbiem – viņi dodas mājās, kad beidzas darba laiks, nevis darbs izdarīts līdz galam. Šādā ziemeļnieku mierā, atstājot iesāktus un pusdarītus projektus, cilvēki dodas arī atvaļinājumā. Tikmēr to, ka bieži vien pēc darba ir nācies palikt ilgāk un strādāt virsstundas, atzīst arī LNT ziņu uzrunātie darbinieki.

Vija Puriņa, grāmatvede:
Darbs nekad nebeidzas ar tiešajiem pienākumiem, katram darbam ir kaut kas blakus, un tā ir tava izvēle, vai tu to blakus pati paņemsi un izdarīsi vai atstāsi.

 

Viesturs Bebrs, atslēdznieks: 
Ir gadījies 36 stundas arī strādāt pēc kārtas, ne šajā vietā, bet citur. Diemžēl ir tas moments, jo ne vienmēr mums labi tie darba devēji ir, viens otrs uzskata sevi par tādu labdari, kuram vēl ir roka jāpabučo, ka viņš vispār padod darbu.

Viesturs zina stāstīt, ka viņa amata brāļi no Latvijas Ziemeļvalstīs augstu kotējas un čakluma un darba ātruma ziņā izgriež pogas vietējiem. Psihoterapeits Artūrs Utināns latviešu pārlieko centību skaidro gan sociālekonomiskajām atšķirībām, gan arī teju latviešu tautasdziesmās ielikto kodu – saliektu muguru grūti un sūri strādāt.

RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts, psihoterapeits Artūrs Utināns: 
Latviešos varbūt ir vairāk bailes izmantot brīvo laiku – ņemt laiku priekš sevis, nekā tas ir rietumos, jo rietumos ir vairāk attīstītas dažādas strādnieku tiesības, arodbiedrību kustības un tamlīdzīgi.

Psihoterapeits norāda, ka Baltijā spiedienu no ārpuses darbiniekiem un vidējā līmeņa vadītājiem rada vadības vēlme ietaupīt uz padoto rēķina, uzkraujot tiem papildu pienākumus. Turpretī Ziemeļvalstīs šādā gadījumā, visdrīzāk, noalgotu papildu darbinieku. Otrs faktors centībai ir iekšējais priekšnieks – darba morāle un vēlme darbu izdarīt perfekti.

“Veids, kā darbojas iekšējais priekšnieks, ka ir jābūt altruistam un nedrīkst teikt nē, nedrīkst pateikt, ka es esmu pārstrādājies, ka es šo darbu nevaru uzņemties,” stāsta RSU Psihosomatikas klīnikas virsārsts, psihoterapeits Artūrs Utināns.

Mijiedarbojoties abiem faktoriem, cilvēks sevi arvien vairāk pakļauj izdegšanai, uz ko arī pētījumā norāda Ziemeļvalstu vadītāji. Turklāt to veicina arī neprasme deleģēt pienākumus. Pētījumā ziemeļnieki vērš uzmanību arī uz to, ka baltieši labprātāk strādā individuāli nevis komandā.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas