Atbalsts Latgales attīstībai palīdzējis attīstīt infrastruktūru un uzņēmējdarbību

0 komentāri

Šonedēļ valdība pieņēma lēmumu par vairākiem desmitiem miljoniem eiro no Eiropas struktūrfondu naudas turpināt Latgales reģiona attīstības programmu. LNT Top10 devās noskaidrot, kas paveikts par šo naudu?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Latgales pirmajā programmā kopš 2012. gada 66,4 miljonus eiro Latgales lielākās pašvaldības izlietoja,

  • infrastruktūras uzlabošanai, lai veicinātu uzņēmējdarbību 35,69 milj. eiro
  • energoefektivitātes paaugstināšanai 38 pašvaldību ēkās (30,7 milj. Ls).
  • lielāko daļu finansējuma nodrošināja Eiropas reģionālās attīstības fonda naudas. ERAF 49,09 miljonus eiro, pašvaldības 15,14 miljonus eiro, valsts budžets 2,16 miljonus eiro.

LNT rīcībā esošie dati liecina, ka visvairāk – 11,5 miljonus eiro izlietojis Rēzeknes novads vidusskolu sakopšanai. 5,74 miljonus eiro Daugavpils novada izglītības iestādes; 4,04 miljonus eiro – Daugavpils pašvaldības ēkās. No transporta infrastruktūras projektiem visvairāk 5,69 miljoni eiro izlietoti Līvānu novadā, 4,72 miljoni eiro Ludzas novadā; 4,60 miljoni eiro Krāslavas novads.

Lielākais projekts, kurā izlietoti 4,3 miljoni eiro, ir Daugavpils Ziemeļu rūpnieciskās zonas ielu rekonstrukcija. Pateicoties tam, industriālajā zonā jau darbojas 12 uzņēmumi, nodarbinot 1150 cilvēkus. Piemēram, uzņēmums Belmast, kas būvē Latvijas mobilā telefona torņus visā Latvijā.

”Pašvaldība cer attīstīt šo teritoriju, attīstīt ražošanu un nodarbināt vairāk cilvēku skaitu, un sakarā ar to, lai izveidotu pievilcīgāku šo teritoriju, jāsakārto infrastruktūra, jānodrošina šī teritorija ar komunikācijām, ar visu pieejamību, lai uzņēmējiem būtu te ērti nodarboties un attīstīt savu uzņēmējdarbību,” skaidro projekta būvuzraugs Vadims Simoņenko.

Lai pabeigtu visu ielu sakārtošanu, vēl jāiegulda divi miljoni eiro. Līdzīgi kā citos projektos, arī šo pašvaldība pati bez Eiropas naudas nevarētu realizēt, un viedoklim, ka Latgales programmas nauda izmesta vējā, te neviens nepiekrīt.

Tomēr Latgales miljoni nebija pieejami ļoti daudziem maziem novadiem un pilsētām. Programmas idejas autora, bijušā vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža iecere bija saistīta ar vērienīgu novadu apvienošanas reformu, kas gan izgāzās. Tāpēc nauda tika vien lielajām pilsētām un novadiem. Vienīgi dažiem maziem ciematiem izdevās tikt pie jauniem ceļiem, kam naudu no sava budžeta iedalīja Satiksmes ministrija.

Pirms gada realizētās pirmās Latgales programmas ietvaros 9 miljoni eiro ir ieguldīti valsts autoceļu posmus kopumā 160 kilometru garumā. Tajā skaitā teju miljons ir ieguldīts, lai sakārtotu ceļu posma Bērzgale Rogovka aptuveni 12 kilometrus ceļu posma.

Bērzgales pagasta pārvaldes vadītājs Arvīds Dunskis cīnās par saviem aptuveni 700 vietējiem iedzīvotājiem, un gribētu sakārtot arī pārējos ceļus: ”Kāpēc šis ceļš tika izvēlēts, tāpēc ka pa viņu iet maršruta autobuss 5 reizes dienā un, protams, ka tas ir vistuvākais attālums līdz lielajai šosejai. Nu un pateicoties ceļam, protams, ka arī blakus iedzīvotāji, kuri blakus ceļa malām dzīvo un viens no viņiem nodarbojas ar ogulāju audzēšanu, protams, ka puteklīši nav.”

No Latgales programmas vidēji 100 tūkstošus eiro gadā novirzīti Latgales uzņēmējdarbības centram. Izrādās, lai noturētu iedzīvotājus Latgalē un iedrošinātu kļūt par darba devējiem, bija iztrūcis vajadzīgās informācijas, kaut vai pat to, kā pareizi aizpildīt dokumentus Uzņēmumu reģistrā.

”Mēs arī paši mēģinām atlasīt aktīvos cilvēkus. Teiksim, kāds seminārs notiek, mēs redzam, ka cilvēks uzdod jautājumu, ka viņam ir interese, tad nu uzdodam jautājumu, ko tad, kas jums notiek, kāpēc, varbūt Jūs kaut ko plānojat darīt. Nu, ja plānojam, bet mums nav pamatkapitāla. Nu tad mēs viņam izstāstām, pieņemsim, par Altumu, par starta programmu. Izstātam, kurš ir šobrīd vietējais biznesa inkubators. Aizvedam, sazvanām,” stāsta LUC vadītājs Vladislavs Staņkevičs.

Šādā un līdzīgos veids ar centra atbalstu dibināti jau 30 jauni uzņēmumi – individuālie komersanti, mikrouzņēmumi, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un katrs vidēji nodarbina divus cilvēkus. Daudzi uzņēmēji ar tirdzniecības misiju palīdzību pabijuši un pat vienojušies par sadarbību Mazpolijā, Somijā. Visaktīvākie izrādījušie uzņēmēji no Preiļiem un Līvāniem. Un starp šiem cilvēkiem bijuši tādi, kuri jau grasījās kravāt somas aizbraukšanai.

Tieši Latgalē visskaudrāk izjūt zemās algas, bezdarbu un dažkārt bezcerību. Tomēr uzņēmējdarbības centra vadītājs novērojis, ka veiksmes stāsti ir katrā Latgales pagastā, te māk saražot labas lietas, iztrūcis vien zināšanu, kā tās popularizēt. Centrs licis daudzas kārtis uz jauniešiem – šoruden būs kārtējais biznesa mēnesis, kura laikā 11 un 12 klašu skolēniem stāstīs par uzņēmējdarbības iespējām. Vienlaikus centra vadītājs brīdina par nodokļu slogu kā bremzi Latgales reģiona attīstību.

Augstie darba spēka nodokļi, izrādās, ir biedēklis, kas atturēs daudzus Latgales mazos uzņēmējus mesties pēc naudas no nākamās 52 miljonu eiro programmas, jo tā pretī prasa konkrētas darba vietas, kopumā virs 800.

Ciblas novada domes priekšsēdētājs norāda, ka uzņēmēji neriskē pieņemt darbā cilvēkus, jo, maksājot augstos nodokļus, baidās bankrotēt. Tāpēc daudzi strādā pelēkajā zonā. Un turklāt Latgales uzņēmēji joprojām izjūt labu darbinieku trūkumu, ļoti daudzi degradējušies, negrib strādāt un pieraduši pie pabalstiem.

Vienlaikus Ciblas novada vadītājs ir cerīgs, ka līdz 2018. gadam novadā tomēr izdosies realizēt vismaz četrus projektus un radīt 20 jaunas darba vietas.

Mazo novadu, arī Ciblas iedzīvotāji izjūt netiešu labumu no Latgales programmas ieguldītajiem miljoniem pilsētu industriālās zonās un pašvaldību ēkās, tomēr joprojām raizes sagādā pašmāju otrās šķiras ceļi. Tie nopietnas investīcijas nav redzējuši 20 gadus, lai gan cilvēki, kuri pa to brauc ikdienā, maksājuši nodokļus.

Arī Satiksmes ministrija pagaidām nesteidz solīt palīdzēt visiem. Ja par braucamajiem ceļiem galva turpina sāpēt, tad vismaz par lauksaimniecības zemes plašumiem vairs ne, jo pēc tiem izveidojies stabils pieprasījums.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas