Eiro ieviešana, kaislības ap banku Citadele, Krievijas embargo jeb aizvadītais gads ekonomikā

0 komentāri

To, ka mūsu makos nonāca eiro daudzi sauks kā galveno ziņu ekonomikā, par to, kādus ceļus staigājusi nauda un kas vēl ietekmējis mūsu visu labklājību, atbilžu ir krietni vairāk. LNT 

Ziņu dienesta žurnāliste Ieva Mārtiņa šogad sekoja līdzi ekonomikas notikumiem, un viņa arī skaidro par darba meklētāju rindām un inflācijas līknēm, par Liepājas Metalurga likteni, gan odiozi slaveno Citadeles bankas pārdošanu, kā arī to cik skarbs ir Krievijas noteiktais embargo, kas sekoja kā atbilde Rietumvalstu sankcijām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Šis gads Latvijas ekonomikā bijis visnotaļ dažādu notikumu bagāts. Neiztika bez asumiem, kurus piešķīra gan ārvalstu, gan pašmāju notikumi. Svarīgāko notikumu topa augšgalā ir naudas maiņa – Latvijas iedzīvotāju maciņos latus nomainīja eiro.

Šā gada 40 minūtē Citadeles bankas vienā no ieejām speciāli uzstādītajā bankomātā tika svinīgi izņemtas pirmās eiro banknotes. Latvijas amatpersonas tādējādi simboliski apliecināja Latvija kļūšanu par pasaules otras lielākās valūtas dalībvalsti.

Tā laika premjerministrs Valdis Dombrovskis apsveica iedzīvotājus, eiro ieviešanu nosaucot pat lielu panākumu.

Pie jaunās valūtas Latvija pierada lēnām. Sākumā negāja raiti, bet jau drīz par latiem atgādināja vien mājās aizķēries santīms un lats, un Latvijas Bankas dati, ka apmainīts lielais vairums latu, bet kaut kur vēl atrodas neapmainītas 800 tonnas monētu.

Tā īsti nepiepildījās bažas, ka eiro sev līdzi atnesīs ļoti strauju inflāciju. Lai arī pakalpojumiem cenas, tostarp uz apaļošanas rēķina, pieauga par vairāk nekā 2%tiem, tomēr produktu cenām samazinoties, gada garumā kopējā inflācija nepārkāpa 1% slieksni.

Arī citas tautsaimniecības mērījumu līknes uzrādīja stabilu, pozitīvu plūsmu. Bezdarba līmenis valstī noslīdēja zem 9% robežas, bet vidējās algas valstī gada laikā pieauga par vidēji 7%, pārsniedzot 560 eiro uz rokas. Tab Iedzīvotāju atstātās naudas apjoms veikalos šogad ik mēnesi bijis lielāks nekā pirms gada. (Mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada)

Patēriņa pieaugumam bijusi svarīga loma ekonomikas sildīšanā. Gada vidū arvien skaļāk sevi pieteica Ukrainas-Krievijas konflikts, kura risināšanā iesaistījusies teju visa pasaule. Sankcijas pret Krieviju un tās pretsankcijas sāpīgi sita pļauku pēc pļaukas pa Latvijas tautsaimniecības seju. Jo sevišķi cieta piena ražotāji.

Krievijas noteikto embargo netiešo seku dēļ viena miljona eiro zaudējumus cieš Latvijas cūkkopji. Tiem un arī daļas pārstrādātājiem jau tā gājis smagi cūku mēra dēļ.

”Visreālākie draudi ir bankroti, jo saimniecības ilgstoši nespēs izturēt šādu cenas kritumu. Tas ir mēnesis, divi mēneši, jo katram ir kaut kādi atliktie maksājumi, bet viņi nevar būt mūžīgi, bankas gaida savus procentus, par barību ir jāmaksā. Dramatiska situācija. Sāksies problēmas ar bankām. Bankroti un likvidācija.” stāsta Latvijas Cūku audzētāju asociācijas vadītāja, Dzintra Lejniece.

Gada otrajā pusē kļuva skaidrs, ka saspīlētās lielvalstu attiecības nenāk par labu Latvijas ekonomikas izaugsmei kopumā. No iepriekš lēstiem 4%tiem šogad iekšzemes kopprodukta kāpums piestās pie 2,8%tu robežas.

Šogad ekonomikai vēl nespēja palīdzēt bankrotējušais Liepājas metalurgs, jo nebija sameklēts jaunais saimnieks. Ilgo meklējumu dēļ bijušajiem metalurgiem jau zuda pat ticība.

”Redziet, mūs jau ar tiem solījumiem te baro kopš pagājušā gada janvāra. Gan valdība solīja – mēs jums palīdzēsim, administrācija solīja: kuru katru mēnesi atsāksim darbu, nāca administrators, atkal sāka solīt nepārtraukti kopš pagājušā gada, ja nemaldos rudeņa jau, ka drīz būs, drīz būs, mēnesi, mēnesi, tagad ir cerība, ka rūpnīca atsāks darbu, ” stāsta bijušais Liepājas metalurga darbinieks, Egons.

Piesolot 107 miljonus eiro, par Metalurga glābēju izvēlēts Ukrainas KVV Group. Tomēr līdz gada beigām metalurga krāsnis gan vēl nepaspēja iekurt.

Šķiet, skandāliem visapvītākais šogad bija bankas Citadeles pārdošanas darījums. Tā dēļ lauzts ne viens vien šķēps. Darījumam bija daudzi pretinieki, kuru galvenais arguments bija: kāpēc valstij jāpārdod vista, kas dēj zelta olas. Pārmests pārdošanas procesa necaurspīdīgums un galu galā pārāk maza cena.

”Mūs neapmierina zemā cena pie iepriekš ieguldītā miljarda, kad faktiski 20 reizes zemāk tiek iztirgota banka. Par cenu, kuru ienākošie investori atpelnīs divu gadu laikā, jo pašreiz plānotā peļņa sastāda 30 miljonus eiro. Pie šiem apstākļiem, kad banka tiek iztirgota par 2 gadu peļņu, ziniet, nu to pat grūti salīdzināt ar lombardu, domāju, ka EK rīkotajā izsolē pārot banku varētu vēl par lielāku cenu,” norādīja Saskaņas centra deputāts Andrejs Elksniņš.

Valstij piederošie 75% Citadeles akciju pārdoti gana ekskluzīvam starptautiskam 13 investoru klubam, kuru vidū ir Ripplwood dibinātājs Tims Kolinss, bijušais ASV Federālo rezervju sistēmas vadītājs Pols Volkers. Cik izdevīgs Latvijas valstij būs darījums, zināsim nākamgad, jo pārdošanas cena 74 miljoni eiro var mainīties atkarībā no bankas šā gada rādītājiem, kurus uzzināsim pavasarī. Darījumu turpinās vētīt arī Saeima.

Vēl viens sāpju bērns, kas savu darbību nespēj atsākt jau 16 gadus, ir par Balto gulbi dēvētā Ķemeru sanatorija. Šķita, šogad nebeidzamajam stāstam tiks pielikts punkts. Pēc vairākām neveiksmīgām izsolēm pēdējā beidzot tika noteiks uzvarētājs. Tomēr viss atkal nobruka, jo netika samaksāti visi prasītie 2,9 miljoni eiro. Saimnieka meklēšana turpinās.

Tomēr daudzi darījumi tā arī nenotika – joprojām nav jaunu vilcienu, nav piemeklēts īpašnieks airBaltic. Skaļie reiderisma gadījumi un banku cīņa ar maksātnespējas administratoriem piešķīra Latvijas tēlam jaunus vaibstus ārvalstu investoru acīs. Arī gadiem marinēto fizisko personu maksātnespējas jauno regulējumu dzīvē būs iespēja pārbaudīt vien nākamgad. Ir arī labas ziņas – gada nogalē Latvijas iedzīvotājiem par prieku, zemo naftas cenu dēļ degviela kļuva arvien lētāka.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas