Zemes stundā piedalījušās 172 valstis un teritorijas

0 komentāri

Zemes stundā visā pasaulē šogad piedalījies rekordliels valstu un teritoriju skaits – 172, vēsta projekta vadītāja Latvijā Arta Mellupe. Šogad Zemes stunda visā pasaulē un Latvijā tika svinēta jau devīto reizi. Tā ir simboliska akcija, kas aicina uz stundu izslēgt apgaismes objektus, paužot savu atbalstu videi draudzīgam dzīvesveidam.

Arī Latvijā atsaucība akcijai bijusi liela, piedalījušās 58 pašvaldības, stāsta Mellupe. Latvijā akcija aizvadīta ar saukli Maini klimata pārmaiņas. Rīgā vairākās kafejnīcās un restorānos notika akustiskās mūzikas koncerti un vakariņas sveču gaismā. Novados iedzīvotājus pulcēja pasākumi centros pie ugunskuriem, vides izglītības darbnīcas, akustiskās mūzikas koncerti, orientēšanās spēles, nakts skrējieni un daudz citas aktivitātes.

Kā norāda Mellupe, klimata pārmaiņu tematiku īpaši aktuālu padara 2015. gada decembrī gaidāma Parīzes Klimata konference, kurā visu valstu līderi lems par siltumnīcefekta gāzu (SEG) izraisošo emisiju samazināšanu. Par klimata pārmaiņām zinātnieki runā jau vairāk nekā 30 gadus, un tās tiek saistītas ar SEG koncentrācijas pieaugumu. Spilgtākie klimata pārmaiņu indikatori ir kūstoši ledāji, jūras līmeņa celšanās, spēcīgākas vētras un plūdi, kā arī mazāks sniega daudzums ziemeļos un lielāks sausums dienvidos.

Zemes stundas svinības sākās Samoa Neatkarīgajā Valstī Klusajā okeāna. Akcijas aizsācējas valstī Austrālijā fermeri vairāk nekā jebkurš izjūt klimata pārmaiņas – neierastu sausumu, tāpēc šī gada Zemes stundas tēma Austrālijā bija ilgtspējīga lauksaimniecība, savukārt Lielbritānijā un Velsā – klimatam draudzīga politika un likumdošana.

Dienvidāfrikā Zemes stundas tematika bija saistīta ar klimata pārmaiņas jautājumiem, sociālo līdztiesību un vienlīdzīgu pieejamību pārtikai, ūdenim un citiem resursiem. Ugandā kā galvenā problēma tika izvirzīta atmežošana, šajā valstī atmežošanas procesā meža platība samazinās par 6000 hektāriem mēnesī.

Savukārt Čīlē, Norvēgijā un Nepālā iedzīvotāji tika aicināti parakstīt petīciju par risinājumiem klimata pārmaiņu jautājumos. Norvēģijā akcijā piedalījās aptuveni 40% valsts iedzīvotāju. Somijā un Zviedrijā Zemes stundas galvenā prioritāte bija videi draudzīgas pārtikas izvēle.

Vienas no krāšņākajām svinībām ierasti notiek Āzijā. Filipīnās notika pasaulē lielākā Zumbas dejošana, kuru pavadīja izgaismoti bundzinieki, LED gaismiņām mirdzoši dejotāji un akapella dziedātāji. Krievija Zemes stundas laikā pievērsa iedzīvotājiem uzmanību, aicinot parakstīties pret naftas urbumiem Arktikā. Tikmēr Taiti salā, notika akustiskās mūzikas koncerts, kur ieejas biļetes vietā varēja uzrādīt kādu otrreiz pārstrādājumu iepakojumu.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas