Ukrainas austrumos grib izveidot demilitarizētu zonu

0 komentāri
Ukrainas austrumos grib izveidot demilitarizētu zonu
Foto: LETA

Jaunā miera iniciatīva Ukrainas konflikta atrisināšanai, ko svētdien telefonsarunā gatavojas apspriest Vācijas, Francijas, Ukrainas un Krievijas līderi, paredz izveidot 50 līdz 70 kilometru demilitarizētu zonu ap pašreizējām frontes līnijām, norādījis Francijas prezidents Fransuā Olands.

Šādu iespēju noraidījis Ukrainas prezidents Petro Porošenko, akcentējot, ka “vienīgā līnija ir Minskas vienošanās līnija”. Olands pieminējis arī visai plašu autonomiju Ukrainas austrumu reģioniem.

Tikmēr Porošenko, sestdien runādams Minhenes drošības konferencē, izteicies, ka jautājumi par atsevišķu reģionu autonomiju var tikt risināti vienīgi referendumā. “Jautājums par autonomiju ir jautājums par grozījumiem konstitūcijā. Tam, protams, vajadzīgs cits apspriešanas modelis, ieskaitot referendumu. Esmu gatavs jau šodien pat izvirzīt referendumam, jautājumu par federalizāciju, un es zinu, kādi būs šāda referenduma rezultāti,” viņš paziņojis. Vienlaikus Porošenko uzsvēris, ka ir gatavs uz beznosacījumu pamieru.

Miera iniciatīvu svētdien plānots apspriest telefonsarunā, kurā piedalīsies Vācijas kanclere Angela Merkele, Francijas prezidents Fransuā Olands, Ukrainas prezidents Petro Porošenko un Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Ukrainas konfliktu Minhenē pārrunājuši arī ASV valsts sekretārs Džons Kerijs un Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Kā pēc tikšanās norādījis Kerijs, viņš uzsvēris, ka konflikta deeskalācijā ir ieinteresēti visi. “Krieviju vērtēs pēc darbiem,” viņš rakstījis tviterī.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas