TOP 5! Into the Wild filmas iedvesmotājs un citi cilvēki, kuri pameta visu, lai dzīvotu dabā

0 komentāri

Dažkārt dzīve civilizācijas žņaugos var kļūt nepanesama. Straujais dzīves ritms, attiecību nasta, politiski ķīviņi un tehnoloģiju bums var pamudināt cilvēku meklēt iespēju dzīvot vienkāršāku dzīvi, kas tuvāka dabai.

Vairums cilvēku no civilizācijas cenšas aizbēgt, nedēļas nogalē dodoties pārgājienos ar teltīm. Taču ir ļaudis, kuri savulaik izvēlējušies pilnībā atteikties no civilizētas dzīves. National Geographic piedāvā iepazīties ar vairākiem no viņiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Kristofers Makandless

Pēc universitātes pabeigšanas izcilais students un sportists Kristofers Makandless pēkšņi mainīja savus nodomus. Viņš savus ietaupījumus novēlēja labdarībai un devās vienatnē dzīvot Aļaskā, tālu prom no civilizācijas. Lai gan Makandless bija guvis akadēmiskus panākumus, tas tikai vairoja viņa nepatiku pret materiālisma kultu sabiedrībā.

Diemžēl pēc 113 nodzīvotām dienām mežonīgā Aļaskas nostūrī Makandless nomira no bada 1992.gada augustā. Rakstnieks Džons Krakauers ir sarakstījis Makandlesam veltītu grāmatu Savvaļā, kas kļuva par bestselleru. Pēc grāmatas motīviem Šona Penna režijā ir uzņemta kinofilma ar tādu pašu nosaukumu.

Timotijs Tredvels

Timotijs Tredvels bija amerikāņu dabas pētnieks un dokumentālo filmu veidotājs, kurš 13 vasaras pēc kārtas  nodzīvoja kopā ar grizli lāčiem Katmai nacionālajā dabas parkā Aļaskā. Tredvels sarakstījis grāmatu Starp grizlijiem, kurā pauž, ka viņa misija ir sadzīvot ar savvaļas lāčiem Aļaskā un tos aizsargāt.

Tredvels domāja, ka spēs izdzīvot ledainajos Aļaskas plašumos, jo lāči atbildēs uz viņa mīlestību. Taču pētnieka dzīve aprāvās traģiski – 2003.gadā lācis nogalināja un apēda viņu un viņa draudzeni. Par Tredvela dzīvi ir uzņemta dokumentālā filma Cilvēks grizlilācis.

Pols Gogēns

Pols Gogēns bija slavens franču mākslinieks, postimpresionisma pārstāvis, kas pazīstams ar savu primitīvisma stilu un filozofiju. 1891. gadā Gogēns, negūstot atzinību dzimtenē, nolēma atstāt Eiropas civilizāciju, kurā, viņaprāt, viss ir mākslīgs un nedabisks. Gandrīz visu atlikušo dzīves daļu Gogēns pavadīja Taiti un Marķīzu salās, kur pievērsās primitīvajai mākslai, attēlojot savās eksotiskajās gleznās Polinēzijas iedzīvotājus.

Pola Gogēna mākslas darbi:

Henrijs Deivids Toro

Henrijs Deivids Toro ir pazīstams 19.gadsimta rakstnieks, naturālists, filosofs. 1845. gada pavasarī Toro, aizņēmies no kaimiņa cirvi, devās mežā pie Voldenas dīķa, kas atrodas trīs kilometru attālumā no Konkordas pilsētiņas, ASV Masačūsetsas štatā.

Mežā viņš uzcēla būdu, kurā nodzīvoja divus gadus, divus mēnešus un divas dienas. Šīs labprātīgās robinsonādes laikā Toro uzrakstīja grāmatu Voldena jeb dzīve mežā – to  uzskata par vienu no amerikāņu literatūras savdabīgākajiem un būtiskākajiem darbiem, kas joprojām turpina uzrunāt, sajūsmināt, provocēt un iedvesmot lasītājus visā pasaulē. Lai gan Toro vēlāk atgriezās civilizētajā dzīvē, viņa mērķis bija izolēties no sabiedrības, lai gūtu objektīvāku priekšstatu par to.

Dienvidaustrumu Aļaskas kopiena

Televīzijas kanāls National Geographic raidījumā Sala ārpus likuma stāsta par aptuveni 100 cilvēku lielu kopienu, kas mūsdienās dzīvo attālā vietā Aļaskas dienvidaustrumos un ir izveidojusi kopēju naturālo saimniecību. Šiem cilvēkiem jāizdzīvo ekstrēmos apstākļos, kur ik uz soļa draud briesmas, taču apmaiņā pret to viņi iegūst brīvību un drošību savā kopienā, kur nav birokrātijas žņaugu. Salā ārpus likuma nav valdības un policistu – tieši tāpēc ļaudis izvēlējušies šeit apmesties uz dzīvi.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas