Šaušalīgā latviešu ārstu vēstule no Ukrainas

0 komentāri

Šobrīd vizītē Ukrainā atrodas Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis un Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs Renārs Putniņš. Otrdien, 26. augustā, viņi medijiem izsūtījuši vēstuli, aprakstot piedzīvoto valstī, kuru plosa karadarbība un kurai “Latvijas humānā palīdzība – septiņdesmito gadu PSRS pārsienamais materiāls – bijis vajadzīgs kā zaķim stopsignāls”.

Tālāk lasiet Pētera Apiņa un Renāra Putniņa piedzīvoto Ukrainā, kā viņi paši to aprakstījuši!

“Krievijas armija iebraukusi Ukrainā. Esam Kijevas neatkarīgās televīzijas tiešraidē, taču mūsu sarunu divreiz pārtrauc Ukrainas bruņoto spēku preses brīfingi. Ukraiņu valodu spējam saprast tikai tad, ja to lieto lēni, taču bruņoto spēku preses virsnieks ir satraukts un emocionāls, esam spiesti lūgt mums tulkot. Televīzijas diktore smaida, mierīgi apstāsta situāciju un turpina mūs iztaujāt par Latvijas un Ukrainas sadarbību veselības jomā.

Mūsu vizīte Ukrainā sākas pie brīnišķīgās Latvijas vēstnieces Ukrainā Argitas Daudzes, no turienes dodamies pie Ukrainas Veselības ministra Oleha Musija. Ukrainā šodien brīvdiena, Olehs ir bez žaketes, smaidīgs un enerģisks, pats lej tēju un stāsta. Viņš ir anesteziologs, ilggadējs Ukrainas Ārstu biedrības prezidents, kurš vadīja Maidana medicīnas dienestu, dežūrēja cauras diennaktis, sniedza pirmo palīdzību, organizēja evakuāciju, veicis savas desmit intubācijas, reanimācijas pasākumus tieši laukumā vai blakusošajā Ukrainas namā. Šādā brīdī mīnus divdesmit grādu temperatūrā apliets ar ūdeni no ūdensmetēja un gandrīz pārvērties ledus klucī. Jaunajā valdībā ir vienīgais ministrs, kas ir pilnīgi bezpartejisks, brīvs no politiskas ietekmes. Toties partijas viņam salikušas katra pa vietniekam – pirmais vietnieks atbildīgs par valsts iepirkumiem, otrais par korupcijas novēršanu, viens apkaro otru.

Ukrainā vēl joprojām visa militārā medicīna pakļauta kara ministrijai. Toties ievainotie nonāk kā civilās slimnīcās, tā kara hospitāļos. Dzelzceļniekus ārstē Dzelzceļa slimnīcās, jūrniekus – Jūras medicīnas centros, ogļračus – specializētās ogļrūpniecības slimnīcās. Četrpadsmit dažādi resori, kas konkurē savā starpā, bet visi kopā cieš no ekonomiskās krīzes. Šķiet, lielākās problēmas karš Ukrainas austrumos rada ekonomikai – valsts resursi izsīkst un neviens nezina, kā Ukraina pārziemos bez energoresursiem un ierobežotu kurināmā daudzumu. Ministrs atzīst, ka vislielākās grūtības būs slimnīcu apkurē.

Lieta, ko ministrs nepasaka skaļi, bet ko var precīzi noprast – pašdarbība humānajā palīdzībā viņam rada tikai problēmas. Ministrs to skaļi nepasaka, bet arī Latvijas humānā palīdzība ar pārsienamajiem meteriāliem no mūsu materiālajām rezervēm – septiņdesmito gadu PSRS pārsienamais materiāls Ukrainai bijis vajadzīgs kā zaķim stopsignāls. Kara apstākļos ir vienkārša loģika – vajadzīgas mēneša rezerves narkotiskajiem pretsāpju līdzekļiem, infūzu šķidrumiem, antibakteriāliem līdzekļiem, elpināšanas iekārtām un ārējās fiksācijas materiāliem, t.sk., pārsienamajam materiālam. Patiesībā tas pats attiecas arī uz Latviju – šāda rezerve ir vajadzīga arī Latvijai iespējamas katastrofas gadījumam, pie tam moderna. Protams mierīgās Latvijas un karojošās Ukrainas mēneša rezerve ir atšķirīgi lielumi.

Ko Latvijas medicīna var palīdzēt Ukrainai? Kā prezidējošā valsts 2015. gadā sasaukt Eiropas konferenci par vienotu veselības aprūpes sistēmu, kurā piesaistīt Ukrainas, Moldovas, Gruzijas, Baltkrievijas medicīnisko domu. Palīdzēt Ukrainai nonākt Eiropas medicīnas līmenī nevis ar Latvijas materiālo rezervju humpalām, bet visas Eiropas iesaistīšanu Ukrainas traģēdijas seku likvidēšanā.

Un traģēdija ir. Esam atbraukuši uz galveno militāro hospitāli Kijevas centrā. Skatam ievainotos no Doņeckas karadarbības zonas. Jauni puiši amputētām kājām. Virsnieki, kuru šautās brūces pārvērtušās osteomielītā. Puisi, kam lode iesprūdusi pieres dobumā. Ir diezgan dīvaini iet palātā ar 5–6 pacientiem, kas visi no kara, katrs ar savu dzīves stāstu, tagad piesieti gultai. Politraumas, kas vairumā gadījumu sastruto.

Rīt mūs gaida Dņipropetrovska – pilsēta, kuras slimnīcas uzņem lielāko daļu Donbasa karā ievainoto. Kijevā filmē Atis Klimovičs ar grupu, paralēli dosimies frontes virzienā.”

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas