Reportāža: nabadzība sekmē Ebolas izplatību Senegālā

0 komentāri

Ebolas epidēmija, esam dzirdējuši gan no politiķiem, gan zinātniekiem, gan medicīnas darbiniekiem. Kas ir šis nāvējošais vīruss un no kurienes tas izcēlies? Piedāvājam Jums unikālu iespēju ieskatīties vienā no epidēmijas skartajām valstīm Āfrikas Rietumos – Senegālā, ko apmeklēja TV3 žurnālisti Andrejs Skangals un Kristīne Žilde-Krēvica.

Senegāla ir neliela valsts Āfrikas Rietumos, iekārtojusies uz zemes strēles, kas visdziļāk iestiepjas Atlantijas okeānā. Kā vairums bijušo koloniju, neatkarību tā saņēma atpakaļ 1960. gadā pēc tam, kad lielvalstij Francijai kļuva par dārgu un par neizdevīgu šo teritoriju uzturēt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Senegālas galvaspilsēta Dakāra, iespējams, ir slavenāka par pašu valsti – kaut vai rallija vai rozā ezera dēļ. Taču avīžu virsrakstos tās vārds pēdējos mēnešus parādījies kā cita – Ebolas vīrusa – sakarā.

Nāvējošo slimību uz Dakāru atveda kāds students, kurš bēga no epidēmijas kaimiņos esošajā Gvinejā. Viņu izdevās atrast un pat izārstēt, un nu Pasaules Veselības organizācija ir paziņojusi, ka Senegāla ir atkal brīva no Ebolas.

Taču robeža ir trausla. No Dakāras līdz Sjerraleones galvaspilsētai Frītaunai ir tikai 800 kilometru, līdz Gvinejas infekcijas zonām – vēl mazāk.  Un cilvēku dzīves apstākļi vīrusa ierobežošanai nepalīdz.

Hāna ir viens no Dakāras nabagu rajoniem. Starp graustu rindām uz okeānu strūklās plūst kanalizācija, ”sprāgoņi” un sadzīves atkritumi. Bērni un dzīvnieki spēlējas ar plastmasas maisiņiem. Visapkārt izmisums, nabadzība un bads.

Šo rajonu gaida pārbūve. No Eiropas fondiem atvēlēti līdzekļi, lai nojauktu būdas, paplašinātu ielas un ierīkotu kanalizāciju. Taču galveno šejienes iemītnieku problēmu – bezdarbu – tas neatrisinās.

Dienas vidū laivas izvilktas krastā un tīkli mētājas smiltīs. Zvejā braukt neesot jēgas – loma tik un tā nav, sūdzas vietējie iedzīvotāji. Vai vainīgs drausmīgais piesārņojums, šis jautājums viņiem nepatīk. Ne jau tikai nabagu rajonos iela kalpo par miskasti, kurā ganīties ēzeļiem. Eiropas attīstības komisārs secina, ka Āfrikā tas ir dzīvesveids.

Foto: LETAEiropas Savienības attīstības komisārs Andris Piebalgs:

Tas daļēji saistās ar to, ka nav likumdošanas, daļēji – tradīcija. Cilvēki ciematā izmet serdi. Šeit tas pats princips ar maisiņiem un visu citu. Pie visām problēmām tā nav prioritāte. Piesārņojums milzīgs, bet arī izķertas zivis. Vajag ierobežot zvejniecību.

 

Senegālieši okeānu tukšo bez ierobežojumiem, bet lielākā problēma ir tā, ka viņiem palīdz maluzvejnieki. Gada sākumā milzu skandālā iekļuva Krievija, kuras zvejas kuģis it kā nejauši iepeldēja garnelēm bagātajos Senegālas ūdeņos. Incidents izpelnījās visas pasaules uzmanību, liekot Krievijai taisnoties.

Senegālieši krievu kuģi atbrīvoja apmaiņā pret 1,2 miljonu dolāru naudassodu. Bet, vai ar to maluzvejnieku apetīte būs remdināta, maz ticams.

Elektrības un ledusskapju trūkums neļauj pārtiku ilgi uzglabāt, tāpēc senegālieši lieto tautas metodi – apviļā zivis smiltīs. Tas aizkavē bojāšanos. Taču par nopietnu zivju rūpniecību šādos apstākļos nav iespējams runāt.

Atrast nabadzīgu Āfrikas valsti, tam liela piepūle nav nepieciešama. Ne jau milzīgo problēmu dēļ Senegāla saista mūsu uzmanību, bet gan tāpēc, ka tā viena no pirmajām sāka saņemt Eiropas palīdzību. Pirmo ceļu no fondu līdzekļiem šeit uzbūvēja 1957. gadā. Kopš tā laika Senegāla saņēmusi pusotru miljardu eiro, bet no nabadzības apburtā loka nav izkļuvusi. Par spīti tam, aizejošais komisārs aizstāv naudas sūtīšanu Āfrikai.

To daļēji var uztvert kā kolonizatoru nodevu par pagātnes kļūdām, bet reizē arī kā centienu mazināt plaisu starp mūsu dzīves līmeņiem. Ebola ir spilgts pierādījums, cik dārgi attīstītajai pasaules daļai tagad jāmaksā par vēlmi pagātnē ietaupīt uz vakcīnas rēķina. Kad ar vīrusu slimoja vien atsevišķi Āfrikas ciemi, zāļu meklējumiem nauda neatradās.

Savam pēctecim Piebalgs atstājis atbildīgu uzdevumu. Senegāla ir valsts ar demokrātiju, augsts cilvēktiesību līmenis, bet problēma, ka IKP ir 16 reizes mazāk uz iedzīvotāju nekā Latvijā. Dzīves standarti pieaug, bet valsts cīnās kā apburtā lokā ar nabadzību.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas