Putins nesaskata neko sliktu Molotova-Ribentropa paktā

0 komentāri

Tikai piecos gados Kremļa oficiālā retorika ir izmainījusies tik krasi, ka nu jau vienas un tās pašas amatpersonas izteikumi ir tiešā pretrunā ar sevi. Runa, protams, ir par Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. 2009. gadā viņš Molotova-Ribentropa paktu nodēvēja par amorālu, bet vakar, tiekoties ar vēsturniekiem, paziņoja, ka nekā nosodāma šajā paktā nav bijis.

Mūsu aptaujātie eksperti uzskata, ka tas nozīmē – Krievija nu jau oficiāli grib atgriezties pie ietekmes sfēru dalīšanas, kā tas notika starp karu Eiropā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

2009.gadā, gatavojoties 2.pasaules kara sākuma 70. gadadienai, toreizējais Krievijas premjerministrs Vladimirs Putins Polijas presei nosūtīja savu viedokli. Tajā viņš savulaik Padomju Savienības un Nacistiskās Vācijas noslēgto neuzbrukšanas līgumu nodēvēja par amorālu.

Šis līgums, kas pazīstams kā Molotova-Ribentropa pakts, paredzēja arī Polijas sadalīšanu un Baltijas valstu nonākšanu Padomju Savienības kontrolē. Savukārt vakar, tiekoties ar Krievijas jaunajiem vēsturniekiem, Putins paziņoja, ka Polija pati esot bijusi vainīga savā liktenī un Padomju-Nacistu pakts patiesībā neesot bijis nekas nosodāms.

Polijas ārlietu ministrs jau izteicies, ka Putins, acīmredzot, ar šiem izteikumiem vēlējies poļus sāpināt. Ārpolitikas pētnieks Māris Cepurītis savukārt norāda, ka Putina paustās atziņas ir klaji nepatiesas.

Viņaprāt, šāda retorika ir saistīta ar Ukrainas izvēlēto kursu uz rietumiem. Tradicionāli Krievija Ukrainu uzskatījusi par savai interešu sfērai piederīgu, bet rietumvalstis interešu sfēru politiku nekad nav gribējušas pieņemt. Tādēļ Kremlis tagad cenšas to citiem uzspiest. Līdzīgās domās ir arī Austrumeiropas politikas pētījumu centra valdes priekšsēdētājs Ainārs Lerhis.

Viņš uzsver, ka Molotva-Ribentropa pakts patiesībā juridiski nav atbildis arī starpkaru periodā  pieņemtajai praksei. Tomēr diez vai tas traucēs kaimiņvalstij turpināt uzņemto kursu uz šādas politikas attaisnošanu. Latvijai neko labu tas, protams, nevēl.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas