Putina padomnieks: Pasaules karam Krievija gatavojas vismaz no 2003.gada

0 komentāri

Pasaules karam Krievija gatavojas vismaz no 2003.gada, Ukrainas sašķelšanai un Krimas aneksijai – no 2004.gada, kad Ukrainā sākās Oranžā revolūcija, ceturtdien Palangā notiekošajā Baltijas valstu biznesa līderu konferencē “Lūzuma punkts” norādījis bijušais prezidenta Vladimira Putina padomnieks Andrejs Illarionovs.

Pēc viņa teiktā, ja pašreizējā situācija tiek dēvēta vienkārši par krīzi Ukrainā, tad jau to vien var uzskatīt par lielu Putina propagandas uzvaru. “Tā ir Kremļa uzvara informācijas karā. Tā nav krīze. Tas ir karš,” viņš uzsvēris, piebilstot, ka to nekādi nevar uzskatīt tikai par Krievijas un Ukrainas karu vien.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Illarionovs, kas šobrīd ir ASV Katona institūta analītiķis, pieminējis 2008.gada publikāciju žurnālā “Russkij žurnal”, kurā izklāstīts sīks plāns, kā ar dažādiem paņēmieniem uzbrukt un ieņemt Krimu, vēlāk arī Austrumukrainu, Ukrainas vidieni un sasniegt Kijevu.

Tai pašā gadā par Kremļa plāniem Ukrainā licis noprast arī pats Putins, NATO apspriedē Bukarestē paziņodams, ka Ukraina neesot īsta, bet mākslīgi izveidota valsts, kas ieņēmusi vēsturiski Krievijai pienākošās teritorijas un vienlaikus arī Ungārijas, Polijas un Rumānijas zemes.

Otrs Maskavas plāns izstrādāts 2010.gadā gadījumam, ja Ukrainas prezidenta vēlēšanās būtu uzvarējusi Jūlija Timošenko. Trešo iespēju sākt karu Kremlis bija paredzējis saistībā ar 2015.gadā paredzētajām Ukrainas prezidenta vēlēšanām, taču Maidana notikumi likuši šos plānus grozīt.

Pašreizējais karš, kā uzskata Illarionovs, sācies jūlija nogalē, kad Putins savā runā Krievzemes kristīšanas gadadienā atgādinājis par “Krievu pasaules” koncepciju.

Analītiķis norādījis, ka Krievijas likumdošanā Krievijas tautieši iedalīti četrās grupās – etniskie krievi neatkarīgi no tā, vai viņi dzīvo Krievijas teritorijā; krievvalodīgie neatkarīgi no tautības; visi bijušie Padomju Savienības iedzīvotāji un viņu pēcteči, kas dzīvo bijušajās PSRS teritorijās; bijušie Krievijas impērijas iedzīvotāji un viņu pēcteči, kas dzīvo bijušajās Krievijas impērijas teritorijās.

“Šāda likumiskā bāze ļauj Krievijas karaspēkam aizstāvēt visus minētos tautiešus. Tādēļ šādu Krievijas karaspēka darbību ārpus Krievijas robežām no Krievijas puses var saprast kā likumīgu,” viņš skaidrojis.

Kā uzskata eksperts, šobrīd norisinās imperiālistisks karš, kas vēl “uzlabots” ar hibrīdkaru, pastiprinātu informācijas karu un teroristiskiem uzbrukumiem, konkrēti, Malaizijas pasažieru lidmašīnas notriekšanu.

Pēc viņa teiktā, daļa akadēmisko aprindu pārstāvju to uzskata par Krievijas karu pret Rietumiem, kas it kā pieļāvuši daudz kļūdu un virzās uz nepareizo pusi, un Putina Krievija cenšas aizstāvēt savas vērtības.

Otra daļa saskata citādu karu, kur Putins Rietumus dala divās nometnēs – anglosakšu (ASV, Lielbritānija, Kanāda, Austrālija) un “pirmās līnijas” (Baltijas valstis, Polija, Rumānija). Protams, ir arī kontinentālā Eiropa – Vācija, Francija, Itālija, un tiek pieļauts, ka šīs valstis var konfrontēties ar Krieviju, bet vienlaikus Maskava arī cer uz šo valstu neitralitāti vai pat aliansi ar tām.

Illarionovs uzskata, ka Rietumi nav izturējuši eksāmenu Kijevas, Donbasa un Krimas gadījumā un, kamēr agresors netiks sāpīgi sodīts gan ar ekonomiskiem, gan militāriem līdzekļiem, uz mierīgu miegu nevar cerēt arī Baltija. Lai gan situācija izskatās drošāka pēc solījumiem, ko Tallinā šomēnes izteica ASV prezidents Baraks Obama, tomēr NATO spēki Baltijā nav pietiekami.

“Rietumi nav gatavi runāt vienīgajā agresoram saprotamajā valodā, ko uzņēmās ASV prezidents Džordžs Bušs, [apturot Krievijas rīcību Gruzijā]. Šobrīd mēs redzam, ka nenotiek gatavošanās ne tādiem, ne mazākiem soļiem, bet tas paver ceļu ļoti bīstamam laikmetam. Tas ļauj agresoram vēl divus gadus līdz nākamajām ASV prezidenta vēlēšanām turpināt savu militāro politiku un censties īstenot savus mērķus. Situācija ir mainījusies. Cilvēki Baltijā nevar gulēt droši,” viņš norādījis.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas