Pasaules līderi un vairāk nekā miljons protestēju Parīzē nosoda islāmistu ekstrēmistu noziegumus

0 komentāri

Vairāki desmiti pasaules līderu svētdien pievienojās Parīzē notiekošajā masu protestā pret islāmistu ekstrēmistu noziegumiem, paužot solidaritāti Francijai pēc satīriskā žurnāla redakcijā Charlie Hebdo sarīkotā asiņainā slaktiņa.

Parīzes ielās svētdien izgāja simtiem tūkstoši cilvēku, kuriem pievienojās augstākās amatpersonas no teju visām Eiropas valstīm, tostarp Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons un Vācijas kanclere Angela Merkele, kā arī atsevišķām Āfrikas, Āzijas un Dienvidamerikas valstīm. ASV gājienā pārstāv ģenerālprokurors Ēriks Holders. Parīzē ieradusies arī Latvijas premjerministre Laimdota Straujuma (V).

Eiropas Savienību (ES) vienotības gājienā pārstāv Eiropadomes prezidents Donalds Tusks, Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers un ES augstākā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.

Skaties foto

Pret terorismu roku rokā protestē par Izraēlas un Palestīnas politiķi

Izrādot retu vienību, gājienu apmeklē arī Izraēlas premjerministrs Benjamins Netanjahu un palestīniešu pašpārvaldes līderis Mahmuds Abass, lai godinātu slaktiņa upurus, kuru vidū bija arī ebreji un islāmticīgs policists.

Šodien Parīze ir pasaules galvaspilsēta, pirms gājiena ministru kabinetam paziņoja Francijas prezidents Fransuā Olands. Pievienojoties gājienam, sabraukušie pasaules līderi ieturēja klusuma brīdi. Gājienu vadīja slaktiņa upuru ģimenes.

Parīzes vēsturiskās ielas pārpludināja emociju pārņemta cilvēku jūra, ik pa laikam kopīgi dziedot nacionālo himnu, dziļi satriektajai Francijai sērojot par trīs dienas ilgušā slaktiņa 17 upuriem.

Pūlis skandēja: Čārlij! Čārlij!, pieminot satīriskā žurnāla Charlie Hebdo nogalinātos darbiniekus.

Pēc atsevišķām ziņām, gājiena dalībnieku skaits sniedzas aptuveni 1,3 miljonu cilvēku apmērā. Parīzē ieviesti pastiprināti drošības apstākļi, un gājiena maršrutā izvietoti tūkstošiem policistu un karavīru, kā arī civildrēbēs tērptu aģentu.

Protestē arī citviet Eiropā

Paužot solidaritāti Francijai, atbalsta gājieni sarīkoti arī daudzās citās Eiropas pilsētās. Aptuveni 20 000 cilvēki pievienojās gājienam Beļģijas galvaspilsētā Briselē, nesot plakātus ar uzrakstiem Vienoti pret naidu un Runas brīvība.

Berlīnē gājienā devās aptuveni 9000 cilvēku, bet Madridē simtiem cilvēku nesa Francijas karogus un dziedāja Francijas himnu. Madrides musulmaņu kopienas pārstāvji sapulcējās pie Atočas dzelzceļa stacijas, kur 2004.gada 11.martā islāmisti sarīkoja teroraktu, nogalinot 191 cilvēku.

Pēc musulmaņu paražas aizsegušas sejas, sievietes ar bērniem un jauni vīrieši turēja rokās plakātus Ne mūsu vārdā un Es esmu musulmanis, un es neesmu terorists.

”Mēs nevēlamies, lai islāma vārdā tiktu veiktas slepkavības. Es nevēlos, lai cilvēki ielās uz mani skatās ar aizdomām, es nevēlos, lai cilvēki no manis izvairās,” sacīja 30 gadus vecais Driss Busdudu, kurš Spānijā dzīvo 14 gadus.

”Šādi mēs vēlamies pateikt, ka mēs esam pret jebkāda veida terorismu, kas ir pastrādāts šeit Spānijā vai kādā citā valstī,” sacīja Spānijas Arābu kultūras padomes vadītājs Saīds Ida Hasans, kas organizēja demonstrāciju.

Spītējot vētrai un salam, Stokholmā sapulcējās aptuveni 3000 cilvēku, iestājoties par preses brīvību un demokrātiju.

Jau sestdien daudzās Francijas pilsētās notika demonstrācijas pret islāma radikāļiem, kopumā ielās izejot vairāk nekā 700 000 cilvēku, no kuriem daudzi nesa plakātus ar uzrakstu Je Suis Charlie (Es esmu Čārlijs).

Šokējošie terora akti

Šonedēļ sarīkotie slaktiņi bija asiņainākie uzbrukumi Francijā vairāk nekā pusgadsimta laikā, dziļi satricinot nāciju. Vienlaikus valstī pastiprinās jautājumi, kā Kuaši brāļiem, kas iepriekš nonākuši likumsargu redzeslokā par saistību ar teroristiem, varēja netraucēti sarīkot šādu uzbrukumu.

32 gadus vecais Šerifs Kuaši bija zināms džihādists. 2008.gadā viņš notiesāts par līdzdalību grupējumā, kas sūtīja kaujiniekus uz Irāku.

34 gadus vecais Saīds Kuaši 2011.gadā apmeklējis Jemenu, kur viņš izgājis apmācību kursu Al Qaeda atzara nometnē. Abi brāļi jau gadiem ilgi bijuši iekļauti ASV potenciālo teroristu sarakstā.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas