Nolaupīto igauņu virsnieku varētu apmainīt pret Krievijas spiegiem

0 komentāri

Par Igaunijas specdienesta KAPO virsnieka Estona Kohvera negaidīto nokļūšanu Maskavas Ļefortovas cietumā ir pretrunīgas versijas. Igaunija uzstāj, ka Krievija NATO teritorijā ar varu nolaupījusi priekšzīmīgu virsnieku. Krievija paziņo, ka Pleskavas apgabalā atradusi spiegu. Ir cilvēki, kas uzskata, ka Kohvers īstenojis pārgalvīgu specoperāciju, bez uzraudzības atstājot NATO robežu ar Krieviju, kas beigusies ar izgāšanos. Lai kā būtu noticis, Igaunijas viens no pieredzējušākajiem drošībniekiem savas dienas tagad pavada Maskavas Ļefortovas īslaicīgas aizturēšanas izolatorā un viņam draud 20 gadu cietumsods.

5.septembrī pirms deviņiem no rīta Igaunijas drošībnieks Kohvars devās uz robežu. Viņam bija līdzi dažu kolēģi. Viņi devās uzdevumā. Robežsargi robežu tai brīdī neapsargāja. Igaunijas robežsargi robežu novēro ar kamerām. Tajā rītā pēc KAPO lūguma kameras bijušas izslēgtas. Tādēļ nav dokumentālu pierādījumu, vai Kohvers ar savu kontaktpersonu palika Igaunijas pusē vai tomēr aizgāja uz Pleskavas apgabalu. KAPO šī bija svarīga operācija.

Nekā Personīga: Ja kāds iet tieši pie Krievijas robežas un robežsargi uz to neskatās, tas ir skaidrs, ka viņam kāds jāsatiek no Krievijas puses, kas acīmredzot bija Krievijas pilsonis.

Nekā Personīga: Ja kāds iet tieši pie Krievijas robežas un robežsargi uz to neskatās, tas ir skaidrs, ka viņam kāds jāsatiek no Krievijas puses, kas acīmredzot bija Krievijas pilsonis.
Harijs Pūseps, Igaunijas Iekšējā Drošības dienesta preses sekretārs:Es nevaru komentēt to. Ko viņš tur īsti darīja.
NP: Viņš taču neaizgāja tur nevienu nesatikt?
H.P.:Jā, kā jau es teicu, man žēl, bet es nevaru iet vairāk detaļās. Bet jūsu pieņēmumi ir loģiski.

KAPO virsnieks Kohvers esot devies uz tikšanos ar svarīgu informācijas avotu no Krievijas. Līdzi bijis diktafons, lai sarunu ierakstītu. Savam avotam Kohvers visticamāk uzticējās. Tas varētu būt bijis cilvēks, kurš pārkāpjot Krievijas likumus, bija gatavs sniegt Igaunijai svarīgas ziņas. Taču, iespējams, par to pieprasīja samaksu. Uz tikšanos Kohvers ieradās ar 5000 eiro skaidrā naudā. KAPO apstiprina, ka tā ir dienesta nauda.

 NP: Bet, ja tā nebija oficiāla divu dienestu tikšanās, tad jau otras puses cilvēks, kas atnāca no Krievijas puses nerīkojās saskaņā ar Krievijas likumiem?
HP: Mēs nevaram komentēt Krievijas likumus, vai kāds no Krievijas pārkāpa Krievijas likumu. Jo mēs neesam neizmeklējam noziegumus Krievijā. Mēs izmeklējam noziegumus Igaunijā.
NP: Par to naudu. Šo naudu viņam, es saprotu, piešķīra valsts, lai viņš varētu pildīt savus uzdevumus?
HP: Vēlreiz. Jā. Mēs esam apstiprinājuši, ka bija ierocis, nauda un ierakstu aparatūra, lai viņš varētu darīt savu darbu.

Kohveram līdzi bija atbalsta komanda. Tomēr satikt savu avotu Kohvers gāja viens, kolēģi palika gabaliņu tālāk. No viņu vārdiem arī kļuva zināms, ka sākušas sprāgt dūmu un trokšņu granātas. Brīdi vēlāk jau Kohvers bija pazudis. No KAPO pirmajiem paziņojumiem varēja saprast, ka spridzināšana sarīkota Igaunijā. Tagad dienests par to vairs nav tik drošs.

HP:  Uz šo brīdi mēs varam teikt, ka eksplozijas bija tā kā tuvumā… Es nebūtu pārliecināts par sprādzienu vietu, tās bija uz robežas līnijas apkārtnē. Tik daudz es varētu teikt.
NP: Ja tas būtu noticis Igaunijas pusē, tad jau būtu kādi eksploziju meteriāli?
HP: Tur bija pierādījumi atrasti, ka šīs sprāgstošās ierīces ir lietotas.
NP: Jautājums – Igaunijas pusē?
HP: Apkārtnē.

Pēc notikušā Krievijas un Igaunijas valdības izplatīja pretējas ziņas. Igaunija ziņoja, ka Kohvers ir nolaupīts un ar varu aizvests uz Krieviju. FSB apgalvoja, ka apcietinājusi Igaunijas spiegu Kohveru, kā pierādījumus uzrādot ieroci, naudu un spiegošanas aparatūru. Jau nākamajā dienā Maskavas tiesa Kohveru uz diviem mēnešiem ievietoja Ļefortovas īslaicīgas aizturēšanas izolatorā. Vēl divas dienas vēlāk prokuratūra izvirzīja apsūdzību spiegošanā.

 Pleskavas apgabala FSB pārvaldes direktors Georgijs Dračevs 2011.gadā nāca klajā ar paziņojumu, ka Igaunijas KAPO darbinieks Kohvers, Tartu pārvaldes priekšnieks Janeks Jarve un vēl trīs drošībnieki kļuvuši īpaši nekaunīgi, vervējot aģentus Krievijā. VIņi esot piespieduši kādu Krievijas pilsoni novietot ar kameru aprīkotu automašīnu pie Pleskavas FSB pārvaldes durvīm. Šim cilvēkam esot piedraudēts, ka atteikuma gadījumā viņš nevarēs apciemot savus slimos vecākus Tallinā. Kohvers ar kolēģiem esot arī savervējuši kādu robežsargu un vietējo iedzīvotāju ziņu vākšanai par Pleskavas divīziju. KAPO šīs ziņas noliedz. Kohvera uzdevums esot bijis apkarot nelegālu ieroču apriti un korupciju muitā.

HP:  Estons Kohvers nav spiegs. Viņš ir drošības dienesta virsnieks, kuram ir darīšana ar organizēto noziedzību pāri robežām. Ir ļoti liela starpība.
NP: Jā, bet prezidents Ilvess teica, ka pretizlūkošana un kontrobandas apkarošana var būt viens un tas pats.
HP: Jā, viņš norādīja, ka dažreiz īpaši Krievijā organizētā noziedzība un specidienesti var sadarboties – viņiem var būt sadarbība, vai arī izeja vienam pie otra.

Igaunijas slepenpolicija KAPO nodarbojas gan ar izlūkošanu, gan pretizlūkošanu, gan iekšējo drošību un vēl korupcijas apkarošanu. To, ko Latvijā dara SAB, Drošības policija un KNAB. Tās ilggadējais darbinieks Estons Kohvars strādā kopš 1991.gada un lieliski pārzināja gan sistēmu, gan iestādes noslēpumus. Tādēļ viņa nokļūšana FSB nagos ir drauds visai Igaunijas drošībai.

Slavens Krievijas opozicionārs Marks Feigins nu ir kļuvis par Kohvera advokātu. Viņš pieļauj, ka FSB varētu mēģināt, izmantojot situāciju, izvilināt ziņas no arestētā igauņu drošībnieka.

“Protams, Krievijas izmeklētājiem gribētos, lai viņš atzītu savu vainu, paziņotu kaut kādas svarīgas ziņas publiski. Bet es nedomāju, ka tas notiks, jo pārāk skaļš skandāls, saprotiet. Bet tas ir šķērslis. Specdienestiem tas ir slikts fons kaut kāda veida darbībām,” Estona Kohvera advokāts Marks Fegins Krievijā.

Feigins cer, jo skaļāka būs lieta, jo lielākas iespējas Krievijas varasiestādes piespiest vienoties ar Igauniju par Kohvera atgriešanu. Kā reālāko scenāriju advokāts min apmaiņu. Igaunijai ir ko Krievijai piedāvāt. Tie ir trīs Igaunijas cietumos ieslodzītie Krievijas spiegi Hermans Simms, Viktors Dresens un Vladimirs Veitmans. Viņš arī norāda, ka  “vienīgo iespēja ir  apmaiņu vai kaut kādas vienošanās starp specdienestiem. Tas būtu loģiski un pareizi. Mūsu uzdevums, aizstāvības uzdevums ir veicināt tieši šādu situāciju. Ir jāceļ starptautisks skandāls, jo, ja izrādīsies, ka Kohvera kungs ir nolaupīts no Igaunijas teritorijas, tad tas būs ļoti nepatīkams incidents, ļoti nepatīkams.”

Kohvera lielākā problēma šobrīd ir pierādīt, ka viņš nav pārkāpis valsts robežu, jo incidenta laikā robežsardzes kameras nestrādāja. Igaunijas policija publicējusi videomatetriālu par igauņu un krievu robežsargu tikšanos pēc incidenta. Tikšanās laikā abas puses vienojušās, ka robežas pārkāpums bijis. Tomēr protokolā nav skaidri ierakstīts, ka kādi cilvēki no Krievijas būtu aizveduši prom igauni.Bijušais specvienības OMEGA komandieris Juris Grabovskis uzskata, ka Kohvers varēja nokļūt Krievijā, arī nejauši nomaldoties. Kad vēl nebija Šengena zonas, Grabovskis ar specvienību reiz tā iekļuvuši Igaunijā. Uz robežas nav sēta vai grāvis ar robežstabiem. Tāpat tagad izskatās Igaunijas – Krievijas robeža.

Grabovskis Igaunijas KAPO īstenoto operāciju pie robežas raksturo kā pārgalvīgu. Neesot bijis droša pieseguma, nav izvērtēti riski un nav pietiekami novērota Krievijas teritorija. To bijis iespējams izdarīt ar Latvijas un Igaunijas dienestu rīcībā esošajiem siltuma detektoriem. Ja tie būtu izmantoti, kļūtu skaidrs, ka robežas otrā pusē ir vairāk cilvēku, nekā nepieciešams konfidenciālai sarunai.

Līdzīgas operācijas Krievijas pierobežā KAPO esot rīkojis regulāri. Šis incidents noticis 15 kilometrus no Latvijas robežas. Mūsu robežsargi noliedz, ka būtu ļāvuši citiem dienestiem traucēt savu darbu. To neļaujot likums.

“Saskaņā ar robežsardzes likumu, saskaņā ar Valsts robežas likumu robeža ir uzticēta valsts robežsardzei un valsts robežsardze ir atbildīga par valsts robežas neaizskaramību. Līdz ar to nekad nav bijis nekāds lūgums vai rīkojums robežsargiem atstāt savus posteņus un uzdot vai uzticēt savus pienākumus citiem dienestiem,” skaidro Valsts Robežsardzes Administratīvās pārvaldes priekšnieks Vladimirs Zaguzovs.

Robežsardzes rīcībā uz doto brīdi ir novērošanas līdzekļi tai skaitā nakts novērošanas līdzekļi stacionārie, kuri ir uzstādīti uz novērošanas torņiem. Un tai skaitā mobilie novērošanas kompleksi, kuru aprīkošanas ir dienas un nakts novērošanas kameras.

NP: Jūs neesat saņēmuši no Latvijas citiem dienestiem lūgumu uz kādu laika posmu kādā teritorijā izslēgt ?
Vladimirs Zaguzovs: Tādi lūgumi vai rīkojumi nav bijuši.

Arī Somija paziņojusi, ka šajā valstī nav iespējams palūgt robežsardzi kādā posmā un laikā savus pienākumus nepildīt.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas