NATO oficiālā paziņojumā atspēko Krievijas apsūdzības

0 komentāri

Krievija ir izvērsusi vairākas apsūdzības pret NATO, balstoties uz nepareizu faktu interpretāciju un pilnībā ignorējot visus NATO iepriekšējos centienus izveidot konstruktīvas attiecības, paziņojusi NATO Publiskās diplomātijas daļa.

Agresija pret Ukrainu ir novedusi Krieviju pie starptautiskas izolācijas, ieskaitot sadarbības pārtraukšanu ar NATO, norādījuši organizācijas pārstāvji.

Pirmkārt, Krievija apgalvo, ka Ukrainas valdība nav leģitīma. NATO pārstāvji uzsver, ka prezidents tika ievēlēts likumīgi, bet tieši separātistu rīcība bija pretlikumīga. Ukrainas prezidents Petro Porošenko tika ievēlēts šā gada 25.maija prezidenta vēlēšanās ar balsu vairākumu. EDSO tās raksturoja kā ”tiesiski noorganizētas vēlēšanas, kas atbilst starptautiskajām prasībām un brīvībām.” Vienīgie apgabali, kur tika ziņots par vēlēšanu pārkāpumiem, bija separātistu kontrolētās teritorijas, kas ”mēģināja izjaukt vēlēšanu procesu.”

Vēl viens no Krievijas paziņojumiem ir, ka NATO atbildes reakcija uz notikumiem Ukrainā ir pārspīlēta. ”Šis apgalvojums skaidri parāda Krievijas piemērotos dubultos standartus. Tā ir Krievija, kas destabilizē situāciju Eiropā, nevis NATO,” teikts organizācijas oficiālajā paziņojumā. NATO rīcība krīzes laikā ir bijusi atbilstoša situācijai un vērsta tikai uz aizsardzību. Alianse ir nosūtījusi papildu lidmašīnas patrulēšanai NATO gaisa telpā virs Baltijas, papildu kuģus uz Baltijas jūru, Vidusjūru un Melno jūru, kā arī karavīrus dalībai mācībās Alianses austrumos. Visos šajos pasākumos bija iesaistīts neliels karavīru skaits un to mērķis – stiprināt aizsardzību. Uz šādiem soļiem NATO pamudināja reģionālā nestabilitāte un nepārredzamība, ko Krievija radījusi pie NATO robežām, iebrūkot suverēnā Eiropas valstī, norādīts paziņojumā.

Laikā no 2014.gada marta līdz maijam Krievija bija sapulcējusi pie Ukrainas robežas 40 tūkst.karavīru un draudēja ar iebrukumu. 2014.gada 11.jūlijā netālu no Ukrainas robežas joprojām atrodas ap 12 tūkst. karavīru ar tankiem un artilērijas atbalstu. Pēdējo mēnešu laikā Krievija sarīkojusi lielu skaitu militāro mācību, kurās piedalās daudz karavīru ar ievērojamu skaitu tehnikas vienību un kas norisinās bez iepriekšēja brīdinājuma. Tikmēr visi NATO valstu karavīri ir pārvietojušies tikai NATO teritorijā ar mērķi novērst draudus Alianses teritorijā.

Tāpat Krievija apgalvo, ka tā dēvētais Krimas referendums ir likumīgs. NATO pārstāvji oficiālajā paziņojumā uzsvēra, ka saskaņā ar Ukrainas konstitūciju šis referendums bija pretlikumīgs. Krimai kā daļai no Ukrainas ir autonomās republikas statuss, bet jebkurš lēmums par tās pilnvarām un tiesībām ir jāpieņem Ukrainas parlamentā. Tāpat arī tā sauktais referendums tika organizēts pāris nedēļu laikā, to sarīkoja pašpasludinātā Krimas valdība, kurai palīdzēja nākt pie varas Krievijas militārpersonas, pēc tam kad bija sagrābušas valdības ēkas.

Krievijas varas iestāžu pārstāvji apgalvo arī, ka NATO pēc aukstā kara beigām bija jāizformē un ka jaunu sabiedroto uzņemšana Aliansē no Centrālās un Austrumeiropas apdraud Krievijas drošību. Tikmēr NATO pārstāvji skaidro, ka organizācija pēc aukstā kara beigām neizjuka, jo Alianses dalībvalstis vēlējās saglabāt savu ”apdrošināšanas polisi”, kas garantēja drošību un stabilitāti transatlantiskajā telpā.

Līdztekus citiem mītiem, Kremlis arī ir izplatījis paziņojumu, ka NATO vēlas ”ievilkt” Ukrainu Aliansē. ”NATO ”neievelk” nevienu valsti Aliansē. NATO respektē ikvienas valsts tiesības izvēlēties savas drošības garantijas. Patiesībā Vašingtonas līgums paredz, ka dalībvalstīm ir tiesības izstāties no Alianses. 65 gadu laikā 28 valstis ir brīvi izvēlējušās pievienoties NATO. Neviena nav izteikusi vēlēšanos izstāties. Tā nav nekāda ”ievilkšana”, bet brīva izvēle,” uzsvērts NATO paziņojumā.

Tāpat NATO nekad nav plānojusi izvietot savus spēkus Sevastopolē, pretēji tam, kā to apgalvo Maskava. Turklāt vienīgais, kurš ir izteicies par šādu smieklīgu apgalvojumu, ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins.

Krievija apgalvo, ka NATO ir apsolījusi nepaplašināties un neveidot infrastruktūru Eiropas austrumos. Šāds solījums nekad nav ticis izteikts, un Krievijas apgalvojumam nav nekādu pierādījumu, norāda NATO pārstāvji.

Pat pirms Ukrainas krīzes vienīgais pastāvīgais Alianses klātbūtnes demonstrēšanas veids bija patrulēšana NATO gaisa telpā virs Baltijas. Šīs minimālās aizsardzības spējas saskaņā ar dibināšanas aktu nevar tikt raksturotas kā nozīmīgi kaujas spēki.

Tāpat NATO pārstāvji uzsver, ka Krievijas argumenti par to, ka NATO pretraķešu aizsardzība ir drauds Krievijai, ir nepamatoti. NATO pretraķešu aizsardzība nav vērsta pret Krieviju, nedz ir veidota ar tādu mērķi. Tās uzdevums ir aizsargāt NATO iedzīvotājus un teritorijas pret draudiem, kas pastāv ārpus Eiroatlantiskās telpas. Turklāt Alianse ir vienmēr aicinājusi Krieviju pievienoties pretraķešu aizsardzības projektam.

”Krievijas valdība apgalvo, ka ASV ir zaudējusi interesi par Eiropas drošību. Tā nav taisnība. Ikviens sabiedrotais ir ieinteresēts Eiropas drošībā, un ikviens sabiedrotais sniedz tajā savu ieguldījumu,” teikts oficiālajā paziņojumā, kurā NATO atmasko Kremļa sētos maldus.

Meklējot attaisnojumu pretlikumīgajai darbībai Krimā, Krievija ir sākusi apšaubīt NATO operāciju likumību, tai skaitā NATO vadīto operāciju Lībijā 2011.gadā, kas tika uzsākta, lai aizstāvētu civiliedzīvotājus, skaidrots paziņojumā. Operācija notika saskaņā ar divām ANO Drošības padomes rezolūcijām. Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir apsūdzējis NATO par rezolūcijas pārkāpšanu, bombardējot Lībiju. Tā nav tiesa. ANO rezolūcija deva NATO pilnvaras ”veikt visus nepieciešamos pasākumus” lai ”aizsargātu civiliedzīvotājus un viņu dzīvesvietas no uzbrukumiem”, ko NATO darīja ar reģionālo valstu politisko un militāro atbalstu un Arābu līgas piekrišanu. Pēc konflikta atrisinājuma NATO sadarbojās ar ANO starptautisko komisiju, kas atzina, ka Alianse nav pārkāpusi ANO rezolūciju.

NATO paziņojumu varat lasīt šeit!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas