Lietuva gatavojas lielajam notikumam – eiro ieviešanai

0 komentāri

Brīdī, kad pasaule sāks dzīvot 2015. gadā, Lietuvā svētku šampanietis tiks pildīts dubultā – ne vien laimīgam Jaunajam gadam, bet arī eiro ieviešanai, kurai tā gatavojusies jau vairākus gadus.

Top 10 šonedēļ Lietuvā skaidroja, kā mūsu kaimiņi gatavojas aizstāt litus ar eiro? Cik daudz ir skeptiķu, un kā viņi mācās sadzīvot ar apziņu, ka gan cenas, gan algas būs skaitliski trīs reizes mazākas? Vai arī lietuvieši nervozē tikpat ļoti, kā mēs pirms gada? Kā gaidāmo eiro ieviešanu vērtē tirgotāji un pircēji, un vai arī mūsu dienvidu kaimiņi salīdzina maizes un citas cenas?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Lillā ceļazīme ar uzrakstu ”isijunk šypsena”, kas tulkojumā nozīmē ieslēdz smaidu, sveic iebraucējus Birštonā. Šī kūrortpilsēta ir viena no pēdējām, kuru apciemo Eirobuss, kurš ir apceļojis visu Lietuvu.

Darbadienas rīts mazpilsētā ir mierīgs un kluss. Eirobusa telts uzreiz piesaistīja garāmgājēju uzmanību. Atnāca pat Birštonas vadītāja paskatīties. Saka: galvenais pašlaik esot noturēt cenas!

Birštonas pašvaldības mērs Nijole Dirginčiene:
Mēs ļoti aicinājām uzņēmējus pieslēgties pie Labas gribas iniciatīvas, lai pēc eiro ieviešanas preces nebūtu dārgākas. Mēs tam ļoti sekojam. Bijām Birštonā arī uztaisījuši tikšanos ar uzņēmējiem, lūdzam, lai viņi neceļ cenas, un skaidrojām, ka nevajag tās apaļot uz augšu.

Tāpat kā parējās valstīs, riska zona ir pakalpojumu sfēra. Un tā kūrortā ir viena no galvenajām nodarbēm. Daudzos skaistuma salonos un frizētavās ir pieņemts cenas noapaļot.

Nelielā frizētavā, kas atrodas Birštonas centrālajā laukumā, nolēma apsteigt laiku. Neilgi pirms cenu paralēlas atspoguļošanas uzsākšanas, frizētavas izcenojumu listē parādījās komati. Toties janvārī klientiem nebūs nekādi jautājumi.

Friziere Vida:
Tagad pie mums liti norādīti ar centiem. Lai pēc tam nebūtu problēmu noapaļojot. Personīgi mani tā pāreja īpaši nesatrauc. Varbūt tikai vajadzēs psiholoģiski pierast pie daudz mazākām cenām. Tas varētu prasīt pāris mēnešus.

11 nedēļās Eirobuss pabija 180 Lietuvas pilsētās un ciemos, atbildot uz iedzīvotāju jautājumiem un dalot informatīvu materiālu. Tas ir paredzēts dažādām mērķauditorijām. Bērniem – saliekamas grāmatiņas un baloni. Veciem cilvēkiem – palielināmais stikls, lai cenas varētu veikalā saredzēt.

Lietuvas Eirobusa komandas vadītāja  Aurelija Grikinaite:
Vecāka gadagājuma cilvēkiem ir vairāk jautājumu. Viņiem ir nedaudz bail, viņi to eiro nav redzējuši. Vajag pataustīt, saskaitīt – kā nosvērs preci, vai būs dārgāk, vai ne. Savukārt lielajās pilsētās cilvēki ir optimistiskāki. Viņi vairāk ceļo, un viņiem ir daudz ērtāk ar vienoto valūtu.

Savukārt psihologi brīdina par to, ka lietuviešiem pie eiro pierast būs grūtāk nekā latviešiem. Ne tikai cenas, bet arī algas viņiem skaitliski kļūs par trīsarpus reizēm mazākas.

Birštonas iedzīvotāja Alla:
Oi, pat nezinu, re kur maku pat vēl neesmu nomērījusi. Bet nekas. Ja vajadzēs, nomainīsim arī maku. Tas būs vienkāršāk nekā litus un eiro nomainīt.

 

Birštonas iedzīvotājs Aļgirds:
Būs mazāka naudas plūsma. Būs mazāk to papīru, to atkritumu. Ja naudu maina, tad jau viss ir saskaitīts.

 

Birštonas iedzīvotāja Nijole:
Bija liti – bija labi, būs eiro – būs vēl labāk. Kaut gan es daudz neceļoju, esmu invalīde. Vajadzēs iemācīties dzīvot, jo cenas varēs likties mazākas.

Lietuvas valdība uzskata, ka valsts kopumā eiro ieviešanai ir gatava. Lai gan eirooptimistu skaits nesasniedz pat pusi iedzīvotāju. Dažādu aptauju dati liecina, ka tas ir no 35 līdz 47%. Un apmēram tāds pats – no 45 līdz 48% ir eiroskeptiķu skaits. Bet pārējiem – vispār nav viedokļa.

Lietuvas finanšu ministrs Rimants Šadžus:
Eiro ieviešana mums prasīja lielu piepūli. Bet galvenais kapitāls, kurš mums bija – kaimiņvalstu – Igaunijas un galvenais Latvijas pieredze. Visgrūtākais bija noturēt politisko gribu, un pārliecināt sabiedrību par to, ka eiro – tas ir labi. Cilvēki, kas ir redzējuši ne vienu vien naudas reformu, uz jebkurām citām naudas reformām raugās piesardzīgi.

Latvijā pirmās divas nedēļas daži mazie veikali nestrādāja vispār. Šis piemērs raisa pamatotas bažas Lietuvas tirgotāju un mazo uzņēmēju vidū. Viņi valdībai lūdza atļaut janvāra sākumā izdot atlikumu arī litos. Jo sīkiem biznesmeņiem ir grūti iegādāties nepieciešamo skaidras naudas daudzumu.

Mazo uzņēmēju asociācijas vadītāja Zita Sorokiene:
Mazajiem uzņēmējiem ir pietiekami mazs apgrozījums, uz tiem varētu attiecināt izņēmumu. Vajadzētu atļaut mazajam biznesam, ja tam nepietiek eiro, izdot atlikumu arī litos. Pašlaik neviens nešaubās par to, ka tieši mazie veikali kļūs par naudas maiņas punktiem, ka būs problēmas, mēs zinām, ka tirgū ir ēnu nauda. Cilvēki nāks un mainīs, un var būt arī tā, ka trāpīsies viltota nauda. Kam tas viss ir vajadzīgs!

Tomēr atšķirībā no Latvijas, Lietuvā ir pieņemts atsevišķs regulējums par to, ka skaidrajos norēķinos atlikumam ir jābūt ne vairāk kā pusei no pirkuma summas. Respektīvi, cilvēks nevarēs atnākt uz tirgu ar 100 litu banknoti un samainīt to uz eiro, nopērkot preci par 10 litiem.

Tirgus gaļas pārdevējs tirgū Remigijus:
Bija gnoriki, bija rubļi, bija liti. Vai tad tā ir problēma. Mēs tikai daudz vaimanājam. Viss būs labi – kas te ko pārdzīvot.

Sociologs Vlads Gaidis ir izpētījis eiro ieviešanu Latvijā. Un secina, ka Lietuvā eiro pretinieku balsis skan daudz klusāk.

Sociologs Vlads Gaidīs:
Tās eiro bailes – tās ir par ekonomiskiem jautājumiem, nu, kā tagad būs, kas nu kā, bet tā nav kaut kāda ideoloģiskā pretestība, ka eiro ieviešana nozīmētu neatkarības zaudēšanu. Nekā tāda pie mums tiešām nav. Lietuva ir valsts, kura ļoti simpatizē Eiropas Savienībai, tā pašlaik ir pirmajā vietā pēc tāda rādītāja, kā uzticēšanās ES.

Bet pēc tam, kas tika prezentētas eiro monētas, kuru otrajā pusē ir attēlots valdnieks Vītis no Lietuvas ģerboņa, pieklusa arī nacionālas valūtas aizsargātāji.

Par gaidāmā momenta svarīgumu nemitīgi atgādina daudzviet izvietoti elektroniskie tablo, kas skaita dienas, stundas, minūtes un sekundes, kas atlicis līdz vēsturiskajam brīdim. Kad arī Lietuva beidzot pievienosies eirozonai.

Kopumā rodas iespaids, ka paši lietuvieši pāreju uz eiro uzskata par kaut ko pilnīgi dabisku un paši cilvēki to salīdzina ar kaut ko neizbēgamu. Piemēram, ar gada laiku maiņu. Atnāks rudens, nu un?

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas