Latviešu jaunieši Dānijā – mērķtiecīgi un uzņēmīgi

0 komentāri

Pēc statistikas datiem šeit – Dānijā dzīvo laimīgākie un vieni no vislabāk pārtikušiem cilvēkiem pasaulē. Piena, sviesta un gaļas ražošanā uz vienu iedzīvotāju Dānija ir 2.vietā pasaulē uzreiz aiz Jaunzēlandes, bet arī šī ir viena no dārgākajām valstīm. Dāņu oficiālā statistika rāda, ka pēdējo 10 gadu laikā latviešu skaits Dānijā vidēji pieaug par 100 cilvēkiem gadā.

Turpinot stāstu sēriju par latviešiem pasaulē, TV3 viesojās Dānijā pie latviešu jauniešiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Dārdzība un pamatīgā valsts kontrole – tās ir pirmās lietas, ko raksturojot dzīvi šeit min mūsu satiktie latvieši. Un lielākā daļa ir studenti, vai arī labi izglītoti speciālisti, kuri strādā lielos uzņēmumos. Savu biznesu veidot te ir grūti, jo vide ir noslēgta, tirgus regulēts. Kā skaidro Latvijas Investīciju Attīstības aģentūras pārstāvis (LIAA) Ivars Žukovskis – dāņi ir pārtikuši un cena nebūs noteicošais pēc kā viņi izvēlēsies preces vai pakalpojumus.

LIAA pārstāvis Dānijā Ivars Žukovskis:
Šeit ir tās nacionālās īpatnības, ka, ja mēs atveram uzņēmumu no Latvijas un pozicionējamies, ka mēs neesam dāņu uzņēmums, šis te patērētājs ir noskaņots diezgan etnocentriski, patriotiski un, visticamāk, viņš dos priekšroku produktam un pakalpojumam, ko ir sniedzis dāņu uzņēmējs.

Dārdzības dēļ Dānija nav populārs Latvijas darba meklētāju galamērķis. Par dzīvokļa vai istabas īri Kopenhāgenā saimniekam jāiemaksā 4-5 mēnešu depozīts. Paši lētākie dzīvokļi maksā ap 800 eiro. Tas nozīmē – atbraucējam jābūt jau liekiem trim četriem tūkstošiem, lai sāktu dzīvot. Jāpārzina arī dažādās valsts iestādes, kur jākārto daudz dokumentu – tā vietējā Migrācijas pārvaldē jāsaņem jauns personas kods un Identifikācijas karte, obligāti jāatver konts bankā.

”Šie viņu likumi ir tādi, kas visiem pēc noklusējuma jāpieņem. Nav iespējas apiet kaut ko, vai kaut kādas korumpētas shēmas izbīdīt cauri kā notiek trešās pasaules valstīs. Korupcijas ziņā šī man šķiet ir arī vismazāk korumpētā zeme pasaulē,” uzskata Ivars Žukovskis.

Maksāt nodokļus Dānijā ir goda lieta. To slogs ir liels, kas arī izskaidro dārdzību. Tomēr cilvēki pelna labi. Ja Latvijā alga stundā vidēji ir 6,2 eiro, šeit tie ir 38,4 eiro stundā. Ievērojamas ir arī studentu stipendijas – 600 eiro mēnesī. Turklāt augstāko izglītību te var iegūt bez maksas.

Divi latviešu studenti Nils un Ģirts sarežģītos dāņu noteikumus iebraucējiem nolēmuši izmantot, lai radītu sākumu savam biznesam IT sfērā. Tā būs platforma internetā ar nosaukuma BAKED, kas stāstīs kā iekārtoties uz dzīvi Dānijā. Ar jau ideju piedalījušies Start-up programmā un ieguvuši sākuma kapitālu.

Nils Putniņš, kās Dānijā studē jau 4 mēnešus, stāsta: ”Mēs palīdzam kā Dānijai pašai, jo valdība ļoti labi apzinās, ka viņiem ir problēma ar internacionālajiem cilvēkiem, kas šeit brauc iekšā. Viņi ir mēģinājuši šo problēmu risināt, viņiem nav sanācis un viņiem vienkārši būs risinājums. Tādēļ Valdība nāks pretī.”

Savukārt students Ģirts Jurgelāns norāda: ”Tuvākajās nedēļās mēs ceram uz to sagatavoties un censties piesaistīt, bet ja neizdosies – mēs vienalga esam izdarījuši lielu darbu. Mēs neapstāsimies. Produkts, ko mēs radām, ir ar cēlu mērķi. Mums vairs nav ceļa atpakaļ, un mēs jau ieguldījām visu savu sirdi projekta sākumā. Vienkārši jāiet uz priekšu. Kāpēc, lai mēs neuzdrīkstētos? Mēs vēl jauni esam. Nav mums ko zaudēt.”

Ģirts un Nils Dānijā satikušies tikai pirms pāris mēnešiem un nolēmuši biznesu būvēt kopā. Abu pieredze dzīvojot Kopenhāgenā atšķiras. Nils ieradies rudenī, lai mācītos augstskolā. Savukārt dienu pēc mūsu sarunas apritēs 7 gadi, kopš Ģirts pašā dziļākajā krīzes laikā pameta Latviju un ieradās Dānijā.

Ģirts Jurgelāns:
Ja tu esi atbraucis, tev ir jācīnās līdz pēdējam, un jāpārvar savas visas robežas, kādas vien ir. Tev viņām jāpārkāpj pāri. Tā bija laba dzīves skola, ko es ieguvu, jo es dzīvoju pilnīgi patstāvīgi, nepalīdz ne mamma, ne tētis. Es uzskatu, ka esmu laimīgs. Ieguvu Dānijā grandiozu dzīves pieredzi un mani nekas vairs dzīvē nebaida. Es izgāju tādām grūtībām cauri šeit esot, ka es jūtos laimīgs.

Seši vakarā. Esam netālu no Kopenhāgenas centra. Šeit suši kafejnīcā Nils ar Ģirtu satiek savus topošos partnerus. Sociālajam projektam un citām inovatīvām idejām jaunieši drīzumā dibinās firmu un meklēs biroja telpas. Līdz tam sapulces notiek te.

Suši kafejnīcā strādā vairāki Nila un Ģirta draugi. Uģis studē mārketingu, Deivids mācās dizaina tehnoloģijas, Edgars – par pavāru. Vakaros viņi no studentiem pārtop par šefpavāriem – tin suši un uzrauga restorānu darbu.

Šefpavārs suši restorānā, students Uģis Deksnis. Dānijā 3 gadus: ”Manā gadījumā es skaitos kā galvenais virtuves šefs. Tas nozīmē mums ir karstā virtuve un suši virtuve. Man ir jābūt visu laiku onlainā. Jāskatās, vai karstā virtuve tiek galā, vai viss ir sagatavots, 2 reizes nedēļā man viss ir jāpasūta – produkti, viss jāsagatavo, lai restorāns funkcionētu.”

Bezmaksas izglītība, sakārtotā vide, labās algas, stabilitāte, tas ir spēcīgs arguments, kāpēc jaunieši no Latvijas savu nākotni saistīs ar Dāniju. Kā viņi saka – latviešu kultūra Kopenhāgenā pietrūkst, bet pliks patriotisms nebūs tas, kas liks viņiem atgriezties.

”Ja es Latvijā paliktu, es visticamāk paņemtu studējošo kredītu un paralēli kaut kur strādātu. Man nav krievu valodas zināšanas un man būtu grūti atrast labu darbu. Un es tā padomāju – es varētu darīt to pašu atbraucot šeit. Un tā arī ir. Es esmu ieguvis daudz vairāk. Šeit ir tas milzīgais kontingents, ļoti dažādas pieredzes un daudz kontaktu no visas pasaules,” stāsta Deivids Intovičs.

Jautāti, vai jaunie puiši ar Dāniju grasās saistīt visu atlikušo dzīvi vai arī braukt atpakaļ uz Latviju, Nils Putniņš atklāj: ”Esot šeit es esmu sev atvēris acis vai kā varētu teikt. Es noteikti Latvijā atgriezīšos, bet es domāju arī Dāniju nepamest vairs tā pavisam.”

Savukārt Ģirts Jurgelāns plāno Latvijā atgriezties, iespējams, pēc pāris gadiem. ”Es vēl jauns esmu. Ne man ģimene, ne man bērni. Tā kā es šobrīd varu ceļot un atpūsties, bet pēc pāris gadiem es sākšu par to domāt. Bet Dānija būs valsts, kur atgriezīšos un biznesu bīdīšu, jo viņa būs vienota ar mani. 7 gadi ir trešā daļa manas dzīves, ko es šeit nodzīvoju.”

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas