Ko Vācijas bēgļi domā par pārcelšanos uz Latviju? Speciālreportāža no Berlīnes

6 komentāri

Tas varbūt palīdzēs bēgļu straumes mazināšanai nākotnē, bet nepalīdzēs tiem simtiem tūkstošu, kas Eiropā jau ieradušies un cenšas iegūt bēgļu statusu un bagāto valstu labvēlību. Visu šo nedēļu piedāvājām reportāžas no patvēruma meklētāju pārpludinātās Berlīnes, un šobrīd ir pienācis brīdis izdarīt galvenos secinājumus – kāda ir patvēruma meklētāju ikdiena, kam naktis jāpavada zem klajas debess un cerēto pabalstu vietā iztikt no vāciešu līdzcietības? Un kādas sekas var būt tam, ka tik daudziem cilvēkiem cerību vietā jāsastopas ar pavisam citu realitāti?

Gulēšana uz ielas un parkos ar visiem bērniem ir patvēruma meklētāju pirmā lielā vilšanās pēc ierašanās Berlīnē. Naudas pabalstu, mājokli un regulāras ēdienreizes viņi iegūst tikai pēc piereģistrēšanās, taču šis process ir daļēji paralizēts.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Izmisīga spiešanās cauri policijas ķēdei ir katru nakti ap četriem, kad tiek vērti vaļā vārti uz Berlīnes bēgļu reģistrācijas centra teritoriju. Vārda tiešajā nozīmē ir jāskrien pēc labklājības. Teltī, kura dala reģistrācijas kārtas numurus, vēlas iekļūt visi. Katru dienu tikai aptuveni pirmās simts lietas tiek izskatītas, bet Berlīnē no jauna turpina ierasties līdz pat 700 bēgļu dienā.

“Ja Merkele jums ir atvērusi durvis uz Vāciju, zvaniet Merkelei un nenāciet šeit – tā mums tikko pateica apsargi, kuri mūs izmeta ārā no reģistrācijas līnijas. Apsargi saka, – ja nevēlaties justies kā lopi, zvaniet Merkelei,” saka sīriešu bēglis Munirs.

Skaties foto:

Skaties video:

Par privāto apsardzi ir daudz sūdzību. Tā izmantojot spēku pret bēgļiem. “Apsargi nav psiholoģiski trenēti darbam ar bēgļiem. Apsargi kliedz uz viņiem, sāpīgi sagrābj uz met bēgļus ārā. No cilvēcības skatpunkta, tā ir nepieņemama situācija. Bēgļi tiek savainoti, sisti, mētāti uz visām pusēm. Viņi gūst ievainojumus,” teic Sjūzena Dauvi, brīvprātīgā darbā ar bēgļiem.

Atbildīgais Berlīnes sociālo lietu departaments atteica mums interviju situācijas skaidrošanai. Neatkarīgi no laikapstākļiem katru nakti šo visu stresu un bezmiegu ir spiesti piedzīvot arī bēgļu bērni. Bērni šeit ir apdraudēti, jo vāji pieskatīti. Šī piemiņas vieta ir četrgadīgajam Muhamedam. Oktobrī viņu no bēgļu pūļa aizveda vācu pedofils – izvaroja un nogalināja. Nav speciālu vietu, kur bēgļu bērnus atstāt, kamēr vecāki kārto pabalstu saņemšanu nakts melnumā.

“Protams, man ir bail par meitas veselību, šādi stāvot naktī aukstumā, bet, ja nestāvētu, tad nedabūtu vajadzīgos dokumentus,” norāda cits sīriešu bēglis Muhameds.

Tiem bēgļiem, kuri nepaspēja ieņemt vietu rindas sākumā un izgrūsties cauri drošībniekiem, cīņa par bēgļa statusa saņemšanu sāksies jau atkal nākamajā dienā, līdz tam vēl viena kārtējā nakts ļoti daudziem ir jāpavada aukstumā uz ielas. “Nāku šeit jau mēnesi. Katru dienu. Es guļu uz ielas visu šo mēnesi. Man nav siltas pajumtes, nav naudas, ēdu to, ko uz ielas atrodu vai kāds man iedod,” apliecina irākiešu bēglis Haisjans.

Parastie iedzīvotāji no malu malām atved šeit ēdamo un dala caur žogu. Valsts un pašvaldību iestādes ar lielām grūtībām tiek galā ar lielo patvēruma meklētāju skaitu, – vērtē bēgļu pētniece Barbara Mora. “Sistēma Vācijā nav gatava, lai reaģētu uz tik lielu skaitu bēgļu. Politiķi ir apjukuši, izmisuši. To pierāda visu laiku mainīgie bēgļu uzņemšanas noteikumi,” viņa saka.

Tagad Vācijas iedzīvotāji, gluži vai kā pildot sociālo dienestu funkciju, dodas palīdzēt valstij mazināt bēgļu problēmas. Ziedo drēbes un apavus. Daļa vāciešu savā brīvajā laikā bez atlīdzības strādā bēgļu labdarības biedrībās. Daudzi citi savukārt vāc naudas līdzekļus.

Pārsteidzoši, taču arvien populārāka Vācijā kļūst bēgļu izmitināšana bez maksas pie sevis privātajos dzīvokļos un mājās. Ir izveidot speciāla lapa Facebook ar sludinājumiem. Taču vāciete Zeina pati piebrauc pie bēgļu pulcēšanās vietām un jautā ģimenēm ar bērniem, vai ir vajadzīgas naktsmājas.

Tieši izmitināšana ir vislielākā problēma Vācijā. Bēgļu nometnes nu jau veido skolu sporta zālēs, pamestās noliktavās, rūpnīcās un biroju ēkās.  Berlīne ir tik izmisusi, ka par bēgļu izmitināšanas centru nu jau pat pārvērsta pirms vairākiem gadiem slēgtā Berlīnes Tempelhofas lidosta. Sāk pietrūkt pat jūras kravas konteineri, kurus līdz šim pielāgoja dzīvošanai.

950 000, gandrīz miljons – tik milzīgā un nekontrolētā apjomā Vācijā ieradusies cilvēku masa no musulmaņu zemēm. Tikai sīriešiem atvērtās Vācijas robežas ļaunprātīgi izmantojuši arī labākas dzīves tīkotāji no vairākām citām arābu valstīm.

Vācijas nespēja izkontrolēt visus bēgļus un tos, kuri par tādiem izliekas, ir liels sabiedriskās kārtības drauds. “200 līdz 300 tūkstošiem bēgļu nav zināms nekā, kur viņi atrodas, kādi ir viņu nodomi un motivācija,” norāda Vācijas policijas arodbiedrības priekšnieks Rainers Vends.

Vācijas policijas arodbiedrība ir vienīgā no drošības iestāžu pārstāvniecībām, kas klaji negatīvi kritizē Merkeles politiku bēgļu jautājumā. Kontekstā ar Parīzes slaktiņiem, kad teroristi ar Sīrijas pasēm iepriekš tika reģistrēti kā bēgļi, vairo bailes arī Vācijas sabiedrībā.

“Tas ir tāds pats risks, kā redzējām Francijā. Viņi taču nevēlas integrēties, nevēlas pieņemt vāciešu noteikumus. Viņi var praktizēt radikālo islāmu. Mani kā vācieti tas satrauc,” saka Austrumberlīnes iedzīvotājs Andrē.

“Skaidrs, ka pasliktinās kriminālā situācija. Bēgļi izpauž savu agresiju, jo viņi nesaņem to, ko bija cerējuši. Agrāk bērni vieni paši ārā skraidīja, tagad es viņu ārā vienu nelaižu bēgļu dēļ,” skaidro cits Austrumberlīnes iedzīvotājs Tobiass.

Vācijas policijas arodbiedrības priekšnieks domā, ka Berlīnē tā ir liela problēma, jo sociālie dienesti nespēj apmierināt pilnīgi visu bēgļu pieprasījumus un, saprotams, tad bēgļos attīstās un izlaužas dusmas.

Filmēšanas laikā daudzi bēgļi nāca sūdzēties, ka neesot apmierināti ar sadzīves apstākļiem. Šī neesot tā Vācija, ko bija cerējuši ieraudzīt. Tagad jādzīvo lazaretes tipa pilsētiņā milzīgā lidostas angārā. Bija vēlējušies saņemt privātus dzīvokļus vai mājas.

Tāpēc viņiem tika uzdots jautājums, vai viņi apsvērtu iespēju doties uz Latviju.

“Piedod, bet es nezinu neko daudz par Latviju, es zinu, kur tā ir uz kartes, bet nav pietiekami informācijas par Latviju,” saka bēglis no Irākas, Kuts.

“Latvija… Es zinu, ka tā ir valsts kaut kur šeit, bet es par to neko nezinu. Vai tu vēlētos turp doties? Patiesībā, es par to neko nezinu. Es gribu vietu, kas man būtu finansiāli labi – nauda un kaut kā tā,” norāda sīriešu bēglis Diārs.

Savukārt afgāņi, kas mitinās parkā paštaisītā nojumē zem plēves, Vāciju nemainītu pret nevienu citu valsti, lai gan sākums šobrīd ir ļoti grūts. “Tas ir šokējoši. Es jūtos, ka mani te uztver kā slimību, no kuras jāizvairās. Esmu šokā, jo es nezinu, ko darīt, es nezinu, ko viņi ar mums iesāks,” norāda afgāņu bēglis Safīrs.

Nometnēs bēgļi pavada dienu lielākoties garlaicībā. Dažas stundas nedēļā pēc izvēles mācās vācu valodu. Viņiem strādāt liedz birokrātiskie šķēršļi. Vācijā ļoti atzinīgi tiek vērtēta Latvijas plānotā pieeja naudas pabalstu izmaksāt tikai tad, ja bēgļi obligāti mācās valodu, integrējas un meklē darbu. Taču kā praktiski neko neizsakošs tiek nosaukts bēgļu skaits – 531, ko Latvija uzņems divu gadu laikā, kamēr salīdzinājumam vienā pašā Berlīnē tik daudz ierodas vienā dienā.

Lai arī šie afgāņi mitinās parkā paštaisītā nojumē zem plēves,  tomēr Vāciju viņi nemainītu ne pret vienu valsti, lai gan sākums šeit ir ļoti grūts.

Nometnēs bēgļi pavada dienu lielākoties garlaicībā. Dažas stundas nedēļā pēc izvēles mācās vācu valodu. Viņiem strādāt liedz birokrātiskie šķēršļi. Vācijā ļoti atzinīgi tiek vērtēta Latvijas plānotā pieeja naudas pabalstu izmaksāt tikai tad, ja bēgļi obligāti mācās valodu, integrējas un meklē darbu. Taču kā praktiski neko neizsakošs tiek nosaukts bēgļu skaits – 531, ko Latvija uzņems divu gadu laikā, kamēr salīdzinājumam vienā pašā Berlīnē tik daudz ierodas vienā dienā.

6 komentāri

TOP komentāri

  • Bet
    +5

    Bet

    Kā gan iespējams apgādāt ar mājām un ēdināšanu tik daudzus simtus tūkstošus cilvēku un kas gan liek viņiem tādos daudzumos ieplūst. Tā ir cenšanās iegūt labumus uz citu valstu nodokļu maksātāju rēķina bez jebkāda darba un jebkādām pūlēm, pastāvot savai subjektīvai loģikai, ka uz pasaules ir bagātas valstis,kurām ir pienākums viņus ņemt pilnā apgādībā. Cilvēki, kas bijuši Vācijā, stāsta baisas lietas. Bēgļi paņem lielveikalā ko grib un nesamaksā. Kad atnāk apsargs, nostājas grupa apkārt un pieliek nazi pie kakla. Rezultātā tā arī aiziet nesamaksājuši.

    29.11.2015 23:48

  • Guna
    0

    Guna

    Vinji vienkarsi ir tik aprobezoti ka domaa Vacija ir kontinents un pie reizes leiputrija besi ka tikai haljava ir prioritate bet lv vinjiem vajadzetu noorganizet vienu latvju ziemu kartigu tas daudz atrisinatu

    04.12.2015 08:10

  • Ricis
    0

    Ricis

    A ko viņi domāja, nāks te tūkstošiem, visiem pa velti sados mājvietas un visu pārējo?!
    Nez kāpēc mums viss ir jānopelna pašiem!
    1% no viņiem maksimums gatavi strādāt!

    01.12.2015 09:24

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas