Karš Sīrijā un tā izraisītā bēgļu straume likusi apzināties, cik trausls ir miers pasaulē

0 komentāri

Karš Sīrijā un tā izraisītā bēgļu straume 2015. gadā lika apzināties, cik trausla var būt  stabilitāte un miers pasaulē. Baltijas valstis gan joprojām ir bažīgas par Krievijas iespējamo agresiju. Lai gan konflikts Ukrainas austrumos pierimis, modrību zaudēt nevar ne brīdi.  

70 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām – pasaulē atkal ir nemierīgi. 2015. gads pasaulē iezīmējies ar bruņotu sadursmju pieaugumu. Bažas par drošību palielinājās arī Latvijā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Mūsu Kaimiņvalsts – Krievija, kas allaž izcēlusies ar neprognozējamību nu iesaistījusies vairākos karos, no kuriem asiņainākais šobrīd notiek Sīrijā. Tomēr nekur nav pazudis arī Ukrainas konflikts, kas kuru katru brīdi var no jauna uzliesmot.

Aizgājušā gada sākumā nedz Eiropā nedz Latvijā neviens neloloja cerības, ka kaujas Ukrainas austrumos varētu rimties. Vairākkārtēji mēģinājumi panākt pamieru nesekmējās panākumiem.

Rietumi un Krievija turpināja sankciju karu. Kremļa saimnieks Vladimirs Putins visu gadu Krievijas iesaisti konfliktā gan turpināja noliegt, arī iespēju, ka starp Krieviju un Ukrainu varētu izcelties karš vērtēja kā maz ticamu.

Tomēr atklātībā turpināja nonākt aizvien jauni pierādījumi par Krievijas karaspēka klātbūtni Doņeckā un Luhanskā. Informāciju par to, ka karu Ukrainā sācis Vladimirs Putins bija savācis un apkopojis arī Kremļa opozicionārs Boriss Ņemcovs. Tos publicēt gan viņš nepaspēja – ar četriem šāvieniem no pistoles 27. Februāra vakarā pašā Maskavas centrā viņš tika nogalināts. Versiju, ka pastrādāta politiska slepkavība, tiesa atsakās izskatīt.

Tikmēr Vladimirs Putins gada beigās faktiski atzinās par Krievijas militāro klātbūtni Ukrainā.

 

Ukrainas notikumu kontekstā Baltijas valstis visu gadu dzīvoja nemitīgās bailēs par savu drošību. Krievijas uzbrukums citām valstīm, tostarp Latvijai, nebija nereāls.

Gatavojoties ļaunākajam, NATO turpināja ASV smagās bruņutehnikas izvietošanu sešās Austrumeiropas valstīs. Latvijā rotācijas kārtībā turpināja ierasties sabiedroto karavīri. Latvijas valdība par savu galveno prioritāti izvirzīja valsts drošību.

Aizsardzības nozarei tika iedalīti papildus miljoni un tika noteikts grafiks finansējuma palielināšanai lai sasniegtu NATO noteikto minimumu – 2% no IKP.

Tas nepalika nepamanīts Krievijā. Gar Baltiju spietoja krievu karakuģi, bumbvedēji, iznīcinātāji, pierobežā regulāri notika militārās mācības, kurās tika izspēlēts iebrukuma scenārijs.

Jūnija sākumā Ādažu militārajā bāzē tika aizturēti divi Krievijas pilsoņi ar skrejlapām un Krievijas karogu. Tobrīd bāzē norisinājās ASV vadītas mācības Saber Strike.

Arī Krievijas propagandas mašinērija sarosījās. Kaimiņvalsts medijos teju ik dienu bija vērojami tendenciozi sižeti par Latviju, tostarp uzsverot, ka te izvietotie amerikāņu tanki ir drauds Krievijai, uz ko agri vai vēlu krievu armija būs spiesta atbildēt.

Krievijas agresīvā ārpolitika Gada otrajā pusē Krievijas mērķi mainījās, tā pārorientējās uz Sīriju. Iesaistoties cīņā ar Islāma valsts teroristiem, Putins cerēja atgriezties pēc uzbrukuma Ukrainai zaudētajā vietā pie pasaules ietekmīgāko valstu vadītāju galda. Tomēr arī šoreiz Krievija izvēlējās savu sabiedroto – Sīrijas diktatoru Bašaru Al Asadu – un nepievienojās nu jau vairāk nekā 30 valstu koalīcijai, kas mēģina cīnīties ar grupējumu Daesh.

Situācija gan nedaudz mainījās pēc Parīzes terorakta un krievu tūristu lidmašīnas uzspridzināšanas virs Sīnaja pussalas. Nesaskaņotā Sīrijas pilsētu bombardēšana izvērsās nopietnā konfliktā starp Krieviju un NATO valsti Turciju. Uz Turcijas robežas tika notriekts Krievu bumbvedējs.

Putins to raksturoja kā dūrienu mugurā, ko veikuši ”teroristu sabiedrotie”, pret Turciju ieviesa sankcijas un nekautrējās pret Ankaru vērsties pat ar klaji rupjiem izteikumiem.

Šo gadu var raksturot kā nedrošības un baiļu gadu. Aizvien tuvāka daudziem šķita trešā pasaules kara, kara starp Austrumiem un Rietumiem, iespējamība. Lai gan šīs bažas nezudīs arī jaunajā gadā, Latvijas iedzīvotāji gan joprojām var justies salīdzinoši droši.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas