“Izmetīs? Atņems pabalstus? Nebūs bezmaksas veselības aprūpes?!” – Latvijas imigranti Anglijā prognozē nākotni

3 komentāri

Viens no Lielbritānijas sarunu par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) grūtākajiem jautājumiem – kādas būs Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu juridiskās tiesības un iespējas saņemt sociālo atbalstu.

Lai skaidrotu šo un citus jautājumus, LNT Ziņas uzsākt speciālu reportāžu ciklu no Lielbritānijas, vairāku dienu garumā ziņojot par “Brexit” iespējamām sekām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Brexit” plānā britu politiskā elite vilcinājusies garantēt konkrētas sociālekonomiskās tiesības ES pilsoņiem. Valdības līdzšinējā retorika nav bijusi nomierinoša.

Konservatīvā partija vēlas būtiski samazināt mazkvalificēto austrumeiropiešu skaitu, tātad arī latviešu ierašanos, un būtiski ierobežot viņu piekļuvi sociālajai atbalsta sistēmai, piemēram, tie ir dažādi pabalsti, tāpat arī dzīvošana pašvaldību sociālajos mājokļos un valsts bezmaksas veselības aprūpe.

Uz Anglijas mazpilsētu Regbiju Mārīte un Mārtiņš emigrēja pavisam nesen – martā. Viņiem ir cerība, ka nepiepildīsies britu medijos izskanējušais – grūti laiki varētu būt tiem imigrantiem, kas ieradušies Lielbritānijā pēc referenduma.

Mārīte Meikšāne
latviete Anglijas pilsētā Regbijā

Varbūt nedaudz tas “Brexit” mani biedē, bet man liekas, ka tas vairāk attiecas uz cilvēkiem, kuriem nav darba, kuri meklē pabalstus Anglijas sociālajos dienestos. Man liekas, ka tas tik daudz neattiecas uz tiem, kas strādā, maksā nodokļus un neiet prasīt pabalstus. Uz doto brīdi nebiedē. Nu, ja dzīs ārā, tad brauksim.

Tikmēr Bostonas pilsētā dzīvojošā divu bērnu māmiņa Solvita nekādā gadījumā negribētu pieredzēt tādas “Brexit” sekas, kad imigrantiem samazinātu sociālā atbalsta iespējas. Citus austrumeiropiešus satraukusi britu politiķu vēlme bērnu pabalstus Lielbritānijā imigrantiem maksāt tādā apmērā, kā viņu izcelsmes valstīs. Tad latvieši vairs nesaņemtu virs 80 mārciņām par bērnu, bet 11 eiro – kā Latvijā.

Solvita
latviete Anglijas pilsētā Bostonā

Pagaidām es nejūtu nekādas izmaiņas. Redzēs, kas būs vēlāk. Šeit mēs domājam palikt visu laiku, kamēr vēl var, kamēr nedzīs ārā. Domājam taisīt rezidenta statusu.

Britu iekšlietu ministrija ir pārslogota, saņemot lielu skaitu pieteikumu uz pastāvīgo rezidenci. Arī latvieši to sākuši kārtot pastiprināti, to novērojusi imigrantu konsultante Bostonā. Lai arī liela daļa no viņiem tiešām ir nodzīvojuši nepieciešamos piecus gadus, tomēr nav spējīgi savākt vajadzīgos citus pierādījumus.

Anita Baloda-Behmane
tulce un latviešu konsultante juridiskajos jautājumos

Cilvēki diemžēl met ārā dokumentus, met ārā algas lapiņas, bankas izdrukas. Tā ir lielākā kļūda, jo dabūt kopijas ir gandrīz vai neiespējami un ļoti sarežģīti.

Kopumā pieteikuma anketa ir 85 lappuses bieza. Valsts nodeva 65 mārciņas, taču tiek prognozēts – pēc izstāšanās beigām, 2019.gadā šī maksa varētu pārsniegt vienu tūkstoti eiro.

Anita Baloda-Behmane
tulce un latviešu konsultante juridiskajos jautājumos

Es uzskatu, ka to uztaisīt ir ļoti noderīgi, un nākotnē tas var ļoti noderēt. Sevišķi skatoties uz pensijas jautājumiem, jo kaut kādā veidā šos dokumentus, savu eksistenci vajadzēs pierādīt.

Zinot, cik neprognozējama šobrīd ir britu valdība, pastāvīgā iedzīvotāja statusu nokārtojusi Londonas latviešu viesnīcā strādājošā Inese Kuplā. Jauniegūtais statuss neapšaubīs viņas tiesības dzīvot Lielbritānijā un ļaus gūt arī sociālos labumus.

Inese Kuplā
latviešu imigrante Londonā

Man tagad ir sajūta, ka es Anglijā varu justies stabili, un vienā dienā kāds “Home Office” pārstāvis nevar pieklauvēt pie durvīm un pajautāt – uz kādu pamatu es te atrodos. Neviens neliks braukt prom, no valsts izmest nevar un neielaist valstī arī nevar. Es pat šo nēsāju līdzi, kad braucu ārā, kaut vai uz Latviju. Ja man kāds jautā, tad man ir ko parādīt, ka man ir tiesības iebraukt.

Nevienu Lielbritānijā strādājošu latvieti ārā nedeportēs un neliks pamest valsti brīvprātīgi, pārliecināts ir Lielbritānijā zināmākais migrācijas lietu jurists Endrū Tinglijs. Taču ģimenēs, kurās tikai viens no partneriem strādā, var rasties grūtības.

Endrū Tinglijs
migrācijas lietu jurists

Mājsaimnieces un aukles savu situāciju var uzlabot, ja nopērk privāto veselības apdrošināšanas polisi. Likums saka – ja šeit nestrādā, bet vēlas pastāvīgi te dzīvot, tad ir jāpērk privātā apdrošināšana, lai nav slogs uz Nacionālo veselības dienestu. Līdz šim uz to tika pievērtas acis, bet tagad par to runā arvien skaļāk – vai nu strādā, vai nu studē, vai arī pērc apdrošināšanu. Bez viena no šiem elementiem nav tiesības šeit uzturēties.

Par imigrantu tiesībām cenšas cīnīties biedrība ar zīmīgu nosaukumu “3 miljoni” (“The3Million”), kas ir ES pilsoņu aptuvenais skaits Lielbritānijā. Francūziete Stefānija ir viena no organizācijas aktīvistēm, jo viņu pašu satrauc savs liktenis pēc “Brexit”.

Stefānija Teilore
“The3Million” aktīviste

Ir grūti turēt vēsu prātu. Es satraucos. Man šeit ir nopirkts mājoklis. Labi, viņi atļaus mums turpināt te dzīvot, taču atņems iespēju piekļūst sociālajiem pabalstiem, varētu liegt piekļūt bezmaksas veselības aprūpei un nedabūt pilnu britu pensiju. Mēs patiešām esam nobijušies, ka tas notiktu.

Lielākā daļa LNT Ziņu uzrunātie latviešu imigrantu Lielbritānijā nepauž lielu satraukumu, ietur nogaidošu pozīciju. Viņuprāt, “Brexit” sarunu vedēji Briselē nepieļaus ES pilsoņu dzīves kvalitātes klaju apdraudējumu.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Roberts Markovs
    +1

    Roberts Markovs

    Tipisks latviesu naivums

    20.06.2017 06:30

  • Kaspars
    0

    Kaspars

    Protams, ka var izmest arī no Latvijas var izmest cilvēkus vai no jebkuras citas Eiropas savienības valsts, bet tam jābūt kaut kādam pamatam. Ja tu strādā, tevi neviens neizmetīs it īpaši ja darbojies likuma ietvaros.
    Latviskais naivums? Neviens netic, ka kāds viņus metīs ārā un godīgi sakot paši angļi netic tam, jo tā pati Lincolnshire (kur visas fabrikas un fermas atrodās) ir spējīga pastāvēt uz šiem imigrantiem un viņiem tiešām viņus vajag (tāpat kā Latvija zemenes lasīja Ukraiņi) un kādā brīdī valdība to arī sadzirdēs. Tāpat Londona vai Birminghama balstās uz liela skaita imigrantu, kas uztur ekonomiku. Jeb dzīvo uz pabalstiem, protams, ka tevi mēģinās dabūt laukā, strādā un maksā nodokļus...meh.

    20.06.2017 10:48

  • Ilze
    0

    Ilze

    "es Anglijā varu justies stabili, un vienā dienā kāds “Home Office” pārstāvis nevar pieklauvēt pie durvīm un pajautāt – uz kādu pamatu es te atrodos. Neviens neliks braukt prom, no valsts izmest nevar un neielaist valstī arī nevar". Ha-ha-ha. Var gan izmest, gan neizlaist, gan dokumentus atņemt, gan cietumā iebāzt. Var visu ko, jo jūs tur esat lietas, priekšmeti, nevis cilvēki. Jums nekādas tiesības nepastāv. Noņemiet tās rozā brilles! Kādreiz es arī biju sajūsmā par "brīvajiem" Rietumiem. Tad "radās iespēja" visu ieraudzīt īstajā gaismā. Nu man neviens pasakas lai nestāsta.

    20.06.2017 06:52

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Uz XII Jaunatnes dziesmu un deju svētkiem pulcēsies 40 000 Igaunijas jauniešu

Mēdz sacīt, ka latvieši ir liela dziedātāju tauta. Tomēr ar bagātīgām tradicionālo dziesmu un deju tradīcijām var lepoties arī mūsu ziemeļu kaimiņi igauņi. Līdzīgi kā Latvijā Igaunijā dziesmu un deju svētki norisinās ik pēc pieciem gadiem. Savukārt šovasar Tallinas lielākajās estrādēs jau 12. reizi noritēs arī Jaunatnes dziesmu un deju svētki, kas pulcēs tieši jaunākās paaudzes korus un deju kolektīvus no visas Igaunijas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas