Aizvien vairāk latviešu imigrantu Īrijā dzīve piespiež kļūt par bezpajumtniekiem

9 komentāri

Daļa uz Īriju emigrējušo latviešu kļuvuši par īru ekonomiskās krīzes upuriem smagākajā formā un noslīdējuši uz sociālās mobilitātes zemākā pakāpiena, nonākot uz ielas kā bezpajumtnieki. Vērtējot palīdzību lūdzēju nacionālo piederību, Dublinas bezpajumtnieku organizācijas Trust secina – bezpajumtnieku skaits no Latvijas pēdējo divu gadu laikā būtiski audzis.

LNT TOP10 reportieris Uldis Āboliņš reportāžā no Dublinas stāsta, ka līdzko Dublinas populārākās iepirkšanās ielas ap desmitiem vakarā ir iztīrītas un sakoptas, no malu malām sāk parādīties bezpajumtnieki, kuri ar saviem guļammaisiem iekārtojas veikalu durvju ailēs un ar kartona kastēm veido aizslietņus. Uzrunātie īru bezpajumtnieki Lisa un Eidans stāsta, ka bezpajumtniekus no Latvijas viņi satiek teju katru dienu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Īriete Lisa, bezpajumtniece:
O, jā, šeit ir daudz latviešu ielās, visbiežāk viņus redzu ēdienu izdales vietās, tāpat arī tur, kur dod guļammaisus nakšņošanai uz ielas. Latvieši ir jauki cilvēki.

 

Īrs Eidans, bezpajumtnieks:
Es esmu saticis latviešu bezpajumtniekus. Vairākus. Viņiem gan es tikai saku – sveiki – neko vairāk. Latviešus satieku bezpajumtnieku centros brokastu laikā, kad viņi var arī nomazgāties, sapost sevi un arī piezvanīt kādam. Tie ir centri, kas pakāpeniski palīdz tik ārā stāvokļa.

Pēc ekonomikas krīzes sākuma, bez pajumtes esošo skaits Īrijā strauji uzkāpa līdz šā brīža diviem tūkstošiem septiņiem simtu, kas Dublinu draud ierindot pat par visas Eiropas Savienības bezpajumtnieku galvaspilsētu. Aiz poļiem, lietuviešiem un rumāņiem, šo statistiku papildina arī bezpajumtnieki no Latvijas. Viņus satikt Dublinā ir viegli, jo austrumeiropieši turas kopā Harcourt un Graftona ielu apkaimē.

Krievvalodīgais Latvijas pilsonis Vitālijs no Jūrmalas stāsta – par bezpajumtnieku Dublinā kļuva, nespējot maksāt par īri pēc miesnieka darba zaudēšanas bankrotējušā īru lopu kautuvē.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Latvijas bezpajumtnieks Dublinā Vitālijs:
Es zinu desmit cilvēkus, kuri ir bezpajumtnieki un no Latvijas. Pats es tāds kļuvu, jo pazaudēju darbu, bet neatbildu prasībām par diviem nostrādātiem gadiem, lai oficiāli saņemtu sociālo pabalstu. Es nebiju nostrādājis divus pilnus gadus un bezdarbnieka vai kādu citu pabalstu nesaņēmu. Kamēr neesmu atradis darbu, man ir šāds stāvoklis. Pārējiem imigrantiem bezpajumtniekiem ir tas pats.

Darbu atrast šobrīd Īrijā esot ļoti grūti, un arī tad tiek piedāvāti darbi uz pusslodzi, kas vienalga nespētu segt dzīves izmaksas. Taču, no otras puses, Vitālijs tāpat kā vairāki citi bezpajumtnieki Dublinas ielās arī nemaz neplānojot strādāt. Iztikt varot tāpat.

Latvijas bezpajumtnieks Dublinā Vitālijs:
Kāds pamēģināja padiedelēt un saprata, kāpēc par 70 eiro visu dienu vajadzētu strādāt, ja var tā vienkārši padiedelēt un no garāmgājējiem saņemt 100 eiro. Brīvdienās samet pat 150 eiro. Pirms gada tā nebija, bet šobrīd ubagi sēž ik pēc desmit metriem, un visur. Piemēram, cilvēki no Rumānijas brauc speciāli šeit ubagot kā uz darbu. Ubagošana ir jau kā strādāšana.

Tam piekrīt arī 28 gadīgais Andris, ko satieku Dublinas bezpajumtnieku centrā Trust, kamēr viņš kopā ar lietuviešu bezpajumtniekiem mielojās ar sviestu apziesto maizīšu un cepumu brokastīm. No desmit Īrijā nodzīvotājiem gadiem, Dublinas ielās Andris eksistē pēdējos divus pēc tam, kad zaudēja darbu benzīntankā.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Bezpajumtnieks Andris Dublinā:
Dzīvot nav kur, tagad no cietuma arī izgāju ārā, adreses nav, nekā nav. Dublinā paēst nav problēmu. Tagad ir auksts. Ar krūzīti sēdi uz ielas. Un cik tādā krūzītē dienas laikā sakasi naudu? – Nu vakar bija 50 eiro. Kā kuru dienu. Citreiz desmit divdesmit. Dabū naudu, uzreiz ej pirkt dziru, alkoholu, tabaku.

Andris atzīst, ka viņa problēma, nespējai atgriezties iepriekšējā normālajā dzīvē, ir alkoholisms: “Es alkoholiķis, vienmēr vajag salāpīties no rīta, un, ja nav, tad jumts brauc ciet. Ja ir ar ko no rīta salāpīties, tad no rīta paēd un aizej uz Dublinas centru paēst, un tad sēdi ar krūzīti un pelni naudu atkal nākamajam dzērienam.”

Īrijas latviešu reliģiskās draudzes vadītājs Artis Eglītis, kurš reizi mēnesī no Cēsim lido uz zaļo salu uzklausīt emigrantu sirdsdēstus vairākās īru pilsētās, vērtē – latviešu bezpajumtniekiem Dublinā ir mazas cerības uzlabot savu sociālo stāvokli. Neesot spēcīgas motivācijas.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

LELB mācītājs, Īrijas draudzes vadītājs Artis Eglītis:
Šeit ir iespēja nokrist dziļāk, jo tad, kad cilvēks ir svešos apstākļos, neprot valodu, pāri ielai nav kāds kaimiņš vai radinieks, pie kā aiziet, un tad, kad kāds pamana, ka cilvēks jau ir milzīgās grūtībās, tad, jāsaka, ir ārkārtīgi smaga ārā celšana. Lai gan jāsaka, ka šeit par bezpajumtnieku ir labāk nekā par simtlatnieku Latvijā.

Savukārt Īrijas pilsētas Karikmakrosas iedzīvotāju konsultāciju birojā (Citizen Information) strādājošā latviete Ina Frīdenberga stāsta – risks kļūt par bezpajumtniekiem ir divām grupām. Pirmajā ir Īrijā jau gadiem ilgi dzīvojošie latvieši, kuri pirms krīzes iekrita uz īru banku dāsni dotajiem mājokļu kredītiem.

Ina Frīdenberga: ”Jā, tiešām cilvēki nāk kratīt sirdi par to, kāpēc arī ļoti daudziem ir tā depresija. Tad, kad vēl nebija krīze un uzplauka viss Īrijā, tad bija iespējas iegādāties īpašumus Īrijā, un tad arī bankas deva aizņēmumus un varēja ņemt, cik gribi, un neskatījās ne vecumu, ne algu. Līdz ar to ir daudzi, kas ir paņēmuši hipotekāro kredītu, bet šobrīd ir bez darba. Viņi vairs nespēj tikt galā ar kredītu, kaut kādā veidā tiek atteikti arī sociālie pabalsti. Ja piedāvā vienu, tad otrs tiek atteikts. Īrijā ir ierobežotas darba iespējas. Ja cilvēks ir ieinteresēts sameklēt darbu uz pilnu slodzi, tad ir ļoti, ļoti grūti, pat ir kompānijas, lielās rūpnīcas, kas neizdod pat formas, lai tu aizpildītu un pieteiktos.”

Otra grupa ir nesagatavotie latviešu imigranti, kuri joprojām naivi brauc, cerot, ka darbs un sociālie pabalsti sagaidīs jau uz lidostas skrejceļa. Un Īrijas iedzīvotāju konsultāciju centram nākas kļūt par latviešu imigrantu psiholoģisko atbalsta punktu.

Īrijas iedzīvotāju informācijas biroja konsultante Ina Frīdenberga:
Es konsultāciju centrā esmu novērojusi, ka latviešu imigranti nāk ar depresiju. Tas redzams, kad latvieši veikalos skatās, kas ir nocenots, kas ir uz atlaidi, tiešām ko iespējams lētāku.

Tikmēr latviešu bezpajumtniekiem Īrijā nekas lētāks nav vispār jāskatās. LNT TOP10 Dublinā satiktais bezpajumtnieks Vitālijs no Latvijas saka, ka bez pajumtes esošo cilvēku ēdināšana trūcīgo zupas virtuvēs esot ”kā kafejnīcās Latvijā, tikai par brīvu. Te ir bezmaksas karbonādes, zivis bez asakām, augļi. Perfekti baro. Cietumā arī šeit brīnišķīgi baro. Esmu Latvijā sēdējis cietumā, šeit arī mazliet, bet šeit noteikti cietums kā lepna viesnīca.

Bezmaksas brokastīs, pusdienās un vakariņās bezpajumtnieki no Latvijas var doties uz visām četrām Dublinas virtuvēm.

Vitālijs stāsta: ”Tu vari vienā pabrokastot, otrā pabrokastot, visās, un tāpat arī visās četrās pēc kārtas var pavakariņot. Divas reizes nedēļā brauc un izdala drēbes.” Viņiem ne tikai ar karoti visu mutē ieliek, bet vārda vistiešākajā nozīmē nogriež pat kāju nagus.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Dublinas bezpajumtnieku centra TRUST medmāsa Mērija Kellija:
Viņi šeit var noskūties, izmazgāt matus, tīrīt zobus. Te ir arī vanniņas, kurās mēs mazgājam viņu pēdas, un tieši es esmu atbildīga, lai sakoptu viņu pēdas. Nogrieztu kāju nagus. Daudziem no bezpajumtniekiem ir iekaisušas pēdas, jo viņi nēsā vienus un tos pašus apavus, apavi ir slapji. Kad esi bezpajumtnieks, pēdas ir ļoti svarīgas, jo visu laiku tu uz tām stāvi.

Dublinas bezpajumtnieku centra medmāsa Mērija Kellija, kas griež nagus latviešu bezpajumtniekiem, stāsta – mūsu tautieši esot ļoti pateicīgi, jo šeit viņiem neliek justies kā otršķirīgiem cilvēkiem. Lai vai no kādas valsts bezpajumtnieki būtu, viņiem visiem šobrīd ir viens izaicinājums – ziema.

No Dublinas teju trīs tūkstošiem bezpajumtnieku, tikai 2% guļ uz ielas. Pārējie mitinās bezpajumtnieku hosteļos un skvotos jeb pamestās ēkās antisanitāros apstākļos. Tieši tādā dzīvo arī Vitālijs: ” Pa pieci savācās un dzīvo tur. Auksts gan. Tur jau nav nekā. Šajās pamestajās mājās tikai retu reizi ir gaisma un siltums.”

Andris atklāj: ”Nu pagājušonakt es, piemēram, uz ielas nopelnīju naudu un 12 eiro samaksāju interneta zālē, un visu nakti varēju interneta zālē sēdēt…tur mūziku skatīties, klausīties vai ko. Nu siltumā vismaz. Citās dienā uz ielas guļammaisā. Nu kā kurā vietā guli. Auksts, protams.”

Īru bezpajumtnieki Lisa un Eidans nepauž niknumu pret latviešu imigrantiem, ja latviešu bezpajumtnieki pirmie aizņem bezmaksas guļasvietas hosteļos.

Lisa stāsta: ”Pirmais piezvana, pirmais saņem. Gan īri, gan latvieši reizēm saņem, reizēm nedabūt gultasvietu hostelī, mēs esam no dažādām valstīm, bet mūsu stāvoklis uz ielas mūs vieno.”

Parasti šādas īru saziedotās drēbes un apavi nonāk Latvijas lietoto apģērbu veikalos, bet vispirms prioritāri ir bezpajumtnieki Īrijā, kuriem apģērbu pakas izsniedz katru nedēļu. Tikmēr Vitālijs savu mugurā esošo jaku esot nozadzis veikalā, līdzīgi tāpat kā to dara ar smaržām, lai pēc tam tās pārdotu par zemu cenu. Arī man piedāvā iegādāties

Tikmēr centra TRUST vadītāja uzskata – ja reiz latviešu bezpajumtnieku skaits ir tik liels, viņa sagaidītu, ka Latvijas vēstniecība Dublinā izrādītu tikpat lielu interesi kā to darījušas Polijas un Lietuvas vēstniecības.

Foto: ekrānšāviņš

Foto: ekrānšāviņš

Dublinas bezpajumtnieku centra TRUST vadītāja Alise Līhija:
Viņu uzdevumus būtu informēt topošos emigrantus, ka ielas nav noklātas ar zeltu šeit. Pretējā gadījumā, ja cilvēki atbrauc un viņi tiek ierauti smagos dzīves apstākļos, viņi visdrīzāk par tādiem arī paliks, – to rāda visu mūsu līdzšinējā pieredze. Cilvēki kļūst skumji un sākt kopā dzert. Tas nav labi.

Lisa atklāj, ka daži cilvēki negrib atgriezties normālajā dzīvē, viņi ir pārāk pieraduši būt laukā uz ielas, viņi neko labāku vairs nezina. Viņi arī vēlas palikt par bezpajumtniekiem un necenšas. Es gan no tā tikšu ārā.

Dažkārt arī turīgākās Latvijas pašvaldības piedāvā saviem bezpajumtniekiem atgriezties dzimtajās pilsētās. Tiesa gan, kāda saulkrastniece noraidīja Saulkrastu sociālā dienesta piedāvāto palīdzību atgriezties, jo būt par bezpajumtnieci Īrijā esot labāk. Tā domā arī LNT TOP10 Dublinā satiktie bezpajumtnieki no Latvijas Vitālijs un Andris.

Andris atklāj: ”Es Latvijā nekad neesmu strādājis. Ja es aizbrauktu atpakaļ uz Latviju, tā man būtu sveša valsts, tāpēc, ka es nezinu, kā ko darīt.” Savukārt Vitālijs norāda: ”Mājā nekā nav, ne dzīvokļa, ne kas…”

Taču cik daudzi joprojām palikuši ielās, vienotu datu nav, jo katrs Īrijas bezpajumtnieku centrs veic katrs savu uzskaiti.

Zināms, ka latvieši ar savām salauztajām Sprīdīša laimes lāpstām ir arī īru pilsētās Limerikā, Galvejā, Tulovā un Karlovā. Ar lūgumu palīdzēt atgriezties Latvijā, pērn mūsu vēstniecībā Dublinā vērsās 14 bezpajumtnieki, šogad – 11. Viņi visi no Ārlietu ministrijas materiālās palīdzības fonda ārkārtas situācijām saņēmuši aizdevumu lidmašīnas biļetes iegādei uz Latviju, un summa valstij jāatmaksā atpakaļ 3 mēnešu laikā.  Tās izmantošana citiem mērķiem nav paredzēta.  Lai sniegtu palīdzību Latvijas piederīgajiem Īrijā, Latvijas vēstniecība sadarbojas arī ar poļu kopienas izveidoto labdarības organizāciju BARKA. Šī organizācija ir izveidota ar nolūku sniegt palīdzību bez iztikas līdzekļiem palikušiem austrumeiropiešiem, tai skaitā bezpajumtniekiem.

9 komentāri

TOP komentāri

  • sergejs
    +1

    sergejs

    jaa vini paradis dauc ko kai LV latviesi nelido projam no LV bet to ko tagta radija ir dzeraji vai narkamani kuri negrib ne strada un ne normlai dzivot es pats dzivoju irija 9 gadus un ticat man irija un latvija ir kaa nakts pret dienu i algas i vis parejais i cilvek atieksme vienma pret otru takaa vini melo lai latvieis nelido projam uz citam valstim sradat jo zin ka latvijas valdiba iznide LATVIESUS LATVIJA

    15.12.2014 13:22

  • Anderson Morris
    0

    Anderson Morris

    Ste potrebujú finančnú pomoc, alebo si potrebujú peniaze, aby založiť svoj vlastný podnik kontaktujte nás, keď sme rozdávať úver tak nízke, ako 2% úrokovou sadzbou sme tiež dať dlhé a krátke časové úver pre bližšie informácie kontaktujte nás emailom andmoris38@gmail.com

    30.07.2016 18:59

  • Laine
    0

    Laine

    Ubagoshana ir jaunais darbs. Ka var vispar nonakt uz ielas....Man tikai zhel kad labdariba,kura velas palidzet un sakrat naudinu palidzibai,nesanem pietiekoahu atbalstu.Dublina vini ir ka mafija,savas vietas,laiks.

    16.12.2014 01:01

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas