ES politiķiem trūkst vienotas pozīcijas attieksmē pret Krieviju

0 komentāri

No ciešiem roku spiedieniem un vēlmei tuvināties līdz apmaiņai ar ekonomiskām sankcijām – tik krasi notiekošais Ukrainā ietekmējis Eiropas Savienības un Krievijas attiecības. Kā Eiropas Parlamenta gaiteņos mainījušās domas par Maskavu?

Notikumi Ukrainā iezagušies arī Eiropas Parlamenta darba kārtībā. Pirms kāda laika vēl tika spriests par abpusēji izdevīgām Maskavas un Briseles attiecībām. Tagad neviens negrib atzīt, ka bijis pielaidīgs domās par Vladimira Putina režīmu. LNT Ziņu aptaujātie eiroparlamentārieši atzīst, ka visskaļākās balsis joprojām saglabā baltieši un poļi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Krievija ir pierādījusi, ka tās valdība un prezidents melo, ka viņiem nevar uzticēties. Jaunā situācija, jaunā attīstība spiež mūsu draugus Rietumeiropā un Dienvideiropā samierināties ar realitāti,” skaidro Tunne Kelams, EP deputāts no Igaunijas.

“Man nav ilūziju. Mums jābūt ļoti spēcīgiem un jāatgādina Eiropai par Putina apturēšanu un Krievijas varai jāparāda, ka mēs Eiropā esam vienoti,” tā Mihaels Boni, EP deputāts no Polijas.

Polijas un Baltijas valstu politiķi Eiropas Parlamentā nevairās saukt Krieviju par agresoru, jo tā pārkāpusi visas starptautiski pieņemtās uzvedības normas. Taču, piemēram, deputāts no Portugāles no šī vārda izvairās – jo tālāk no Krievijas, jo eiroparlamentāriešu viedokļi pielaidīgāki.

“Tagad mēs redzam agresīvu uzvedību. Dabiski Krimas situācija ir skaidra, tāpat arī notiekošais Doņeckā un Luhanskā. Bet es nesauktu to par agresoru, vismaz līdz šim brīdim,” savu nostāju pauž Paulo Randžels, EP deputāts no Portugāles. Vienlaikus viņš atzīst, ka Maskavas uzvedībai vajadzētu raisīt bažas pilnīgi visās Eiropas Savienības dalībvalstīs. “Protams, ja tu dzīvo valstī, kas ir kaimiņš Krievijai, bažas dabiski ir lielākas nekā valstīs, kas atrodas tālu Eiropas rietumos. Tas ir acīmredzami un es to nenoliegšu. Bet domāju, ka būtu ļoti liela kļūda, ja Eiropas Dienvidvalstis vai Rietumvalstis nenovērtētu dziļās problēmas, ko šī krīze var nest Eiropai.”

Domas par sadarbību ar Krieviju nav mainījusi no Latvijas Eiropas Parlamentā ievēlētā Tatjana Ždanoka. Viņa jūlijā Briselē rīkoja pasākumu, ko dēvēja par tikšanos ar Odesas slaktiņa upuriem un aculieciniekiem. Deputātes aktivitātes par nomelnojošām dēvē ne tikai Ukrainas masu mediji, bet arī viņas politiskās grupas vadība.

“Man nav problēmu diskutēt ar cilvēkiem, kuriem ir savādāks viedoklis, bet tomēr es domāju, ka ir gana skaidrs, ka Krievija iebruka Ukrainā,” uzskata Rebeka Harmsa, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa līdzpriekšsēdētāja.

Harmsa grupā pārstāv zaļos, bet Ždanoka ir brīvās apvienības biedre, tādēļ, neskatoties uz viedokļu dažādību, vietu politiskajā grupā saglabās. Tikmēr vairums baltiešu deputātu traģiskajos notikumos Ukrainā saskata arī pozitīvo ietekmi – tas liek Rietumvalstīm aizvien vairāk sākt ieklausīties viņu iepriekš paustajos brīdinājumos.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas