“Es aizņēmos no visiem, lai tiktu prom” – stāsts par bēgli, kurš Eiropā ieradies pilnīgi bez nekā

0 komentāri

TV3 Ziņu dienests nesen pabija Lesbas salā Grieķijā, vietā, kas ir pirmais pieturas punkts vairākiem simtiem tūkstošu bēgļu, kuri šogad sasnieguši Eiropas krastus. Lūk, stāsts par to, ko bieži vien neieraugām – katra atsevišķā cilvēka personiskās dzīves traģēdija. Kāds cilvēks Eiropā nokļuvis pilnīgi viens, bez ģimenes, jo pārējiem tuviniekiem bēgļu gaitām nepietika naudas.

Lesbas sala tā ir milzīga telšu pilsētiņa olīvkoku plantācijās. Brīvprātīgie cilvēkiem sagādājuši teltis, kur nakšņot, taču tā kā gaisa temperatūra naktīs nokrītas līdz pāris grādiem un arī dienā nav daudz siltāks. Pie niecīga ugunskura sasildīties cenšas arī afgānis Džalols. Puisim nesen apritējuši 18 gadi un radi piepildījuši viņa vēlēšanos – nokļūt Eiropā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Es aizņēmos naudu no saviem brālēniem un onkuļiem, lai tiktu uz šejieni. Mans ceļš bija puse uz pusi. 50% nāves ēnā, 50% izdzīvošana. Bet man izdevās tikt uz Eiropu,” viņš stāsta.

Par vietu kontrabandistu laivā, ar ko bēgļi no Turcijas peld uz Lesbas salu, puisis samaksāja 700 dolāru. Citiem tas ir nervus stindzinošākais pārdzīvojums, taču ne Džalolam. Viņš nāves briesmām jau izgāja cauri, šķērsojot Irānu: “Irānas karavīri uz mums šāva. Apšaudīja tieši mūs. Dabūjām bēgt no viņiem. 15 dienas mēs slēpāmies kalnos.. līdz izkļuvām no turienes.

Jautāts, vai ne brīdi nav gribējis griezties atpakaļ, Džalols atbild – nē. Afganistānā nevarot dzīvot, tikai izdzīvot. “Mūsu dzīves apstākļi tur ir ļoti slikti, talibi un Daesh jeb Islama valsts pret cilvēkiem izturas briesmīgi. Viņi iznīcina mūsu mājas, skolas un universitātes. Spridzina ceļus. Es nevaru iet uz universitāti. Tur nav nākotne, tāpēc gribēju sevi no tā paglābt.”

Džalols ir kluss un mazliet kautrīgs. Šeit viņš ir pilnīgi viens, puiša ģimenei nav pietikusi nauda bēgļu gaitām, bet viņš uz Eiropu gribējis visvairāk. “es viņiem teicu, ka man Afganistānā nav nākotne, bet, ka es gribu būt attīstīts cilvēks. un ja ir iespēja es gribu uz Eiropu. Ka man palīdzēs, jo tur ir labi cilvēki,” viņš saka.

Afganistānā puisis pabeidzis 12.klasi, un mācījies spēlēt klavieres. Taču dzīvi Eiropā saista ar nopietnākām studijām: “Es gribētu studēt kādā Eiropas universitātē, te ir labākās skolas, es vēlos sevi pilnveidot. [..] Gribētu studēt ekonomiku.”

Atšķirībā no citiem bēgļiem, Džalolam nav neviena radinieka, kas jau dzīvo Eiropā un pie kā varētu patverties. Taču viņš cer, ka kāda no valstīm viņam piešķirs bēgļa statusu un tad viņš atkal varēs satikt savu ģimeni.

Video

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas