Eiropas zonde Philae veiksmīgi nolaidusies uz komētas

0 komentāri

Eiropas zinātnieku konstruētā zonde Philae trešdien veikusi kosmosa izpētes vēsturē pirmo nolaišanos uz komētas, vēsta Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA). Philae trešdienas rītā atdalījās no galvenā bāzeskuģa Rosetta un uzsāka kustību 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētas virzienā, ceļā pavadot aptuveni septiņas stundas.

Procesa laikā Philae sāka datu sūtīšanu par komētai apkārt esošajiem putekļiem un gāzēm.

Tomēr zondes galvenais uzdevums ir paņemt komētas sastāva paraugus, lai zinātnieki varētu gūt priekšstatu par Zemes un citu planētu attīstību.

“Tā ir kā laika mašīna, kas satur informāciju par Saules sistēmu,” preses konferencē neilgi pirms paredzētās nolaišanās norādīja “Rosetta” misijas vadītājs Freds Jansens.

Bija svarīgi, lai 100 kilogramu smagās zondes palaišana notiktu pareizajā laikā, leņķī un ātrumā, jo pēc palaišanas zinātniekiem nebija nekādu iespēju ietekmēt tās trajektoriju.

Papildu riskus radīja komētas virsma, kas nav tik gluda, kā sākotnēji tika domāts. Uz tās atrodas gan krāteri, gan klintis, gan milzīgi akmeņi.

Zonde Rosetta ar laboratoriju Philae tika palaista 2004.gadā un satikšanās ar 67P/Čurjumova-Gerasimenko komētu notika 510 miljonu kilometru attālumā no Zemes. Tas ir gandrīz trīs reizes vairāk nekā attālums no mūsu planētas līdz Saulei.

Lai nokļūtu līdz komētai, Rosetta četras reizes palidoja garām Marsam un Zemei, lai ar gravitācijas spēka palīdzību uzņemtu ātrumu un tad sāktu savu 31 mēnesi ilgušo hibernācijas periodu. Tas bija nepieciešams, jo Rosetta atradās pārāk tālu no Saules, lai to darbinātu Saules enerģija. Janvārī tika pārtraukts hibernācijas periods un tā tika “pamodināta.”

Līdz šim komētu izpēte lielākoties notika, tikai palidojot tām garām vairāku kilometru attālumā un uzņemot attēlus.

Philae sešus mēnešus pētīs komētas uzbūvi un sastāvu. Kad beigsies laboratorijas darbības laiks, Rosetta kopā ar komētu turpinās ceļojumu apkārt Saulei, līdz sasniegs Jupitera orbītu.

2008.gadā Rosetta, garām lidojot, izpētīja latviešu astronoma Kārļa Šteina (1911-1983) vārdā dēvēto asteroīdu 2867 Šteins.

1935.un 1936.gadā Šteins strādāja Krakovas observatorijā Polijā, kur viņš pirmais noteica asteroīda 1933 OP=QP precīzu orbītu un ieguva tiesības tai dot nosaukumu 1284 Latvia.

Lai arī līdz šim identificēti tūkstošiem asteroīdu, tikai retais no tiem ir pētīts no neliela attāluma un tikai 14 asteroīdiem ir ar Latviju saistīts vārds.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas