Eiropai šobrīd vajadzētu kļūt par cietoksni un aizsargāt robežas, uzskata ārpolitikas eksperts

4 komentāri

Kamēr iekšpolitisku strīdu dēļ Latvijas partijas jau vairāk nekā mēnesi nevar izveidot jaunu valdību, tikmēr jaunais – 2016. – gads solās būt ļoti trauksmains ārpolitikas jomā. Īpaši izšķirošs šis gads būs iekšēju pretrunu un sašķeltības nomocītajai Eiropas Savienībai.

Eiropas Savienības galvaspilsētā Briselē jaunais gads pienāca klusu. Terorisma risku dēļ pilsētā bija atceltas svētku svinības un uguņošana. Tieši Briselē dzīvoja četri no radikālajiem islāmistiem, kas sarīkoja teroraktus Parīzē. Tikmēr Vācijas pilsētas Jaungada svinību naktī satricināja seksuālu uzbrukumu vilnis. Šie notikumi Vācijā izraisīja protestus pret valsts atvērto durvju politiku imigrantiem  un patvēruma meklētājiem.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tikmēr Tuvo Austrumu un Āfrikas bēgļi, saņēmuši uzaicinājumu no pašas Vācijas kancleres Angelas Merkeles, Eiropā turpina ierasties. Vairākas Eiropas Savienības valstis atsevišķās vietās atjaunojušas robežkontroles punktus.

Foto: bēgļi ienāk Eiropā

2016. gadā Latvijai atkal varētu nākties savest kārtībā Grenstāles un citus robežkontroles punktus ar Lietuvu un Igauniju. Tie atradušies dīkstāvē kopš 2007. gada, kad Latvija pievienojās Šengenas zonai. Tagad bēgļu plūsmu un terorisma draudu dēļ aizvien reālāks kļūst risks, ka šogad Eiropas atvērtās robežas atkal nāksies slēgt.

Šengenas nākotne atkarīga no tā, vai Eiropas Savienības valstīm izdosies vienoties par pieņemamu risinājumu bēgļu krīzes pārvarēšanai. Ārpolitikas eksperts Andris Sprūds akcentē, – Eiropai uz brīdi vajadzētu kļūt par cietoksni un aizsargāt savas ārējās robežas, nevis celt jaunas sienas starp dalībvalstīm.

“Vissliktākais, ka mēs sākam būvēt savā starpā ierobežojumus un sienas.” 40:40 “Eiropas cietoksnis, ko man negribētos tā definēt, bet uz brīdi tam ir jākļūst par tādu puscietoksni, jo nevar nekontrolēti ļaut nekontrolētām, neorganizētām plūsmām ļaut doties iekšā Eiropā,” saka Sprūds.

Eksperts gan akcentē, ka bēgļu krīzes risinājums lielā mērā būs atkarīgs no Vācijas kancleres Merkeles un Vācijas sabiedrības noskaņojuma. Vienlaikus kopš Parīzes teroraktiem retoriku bēgļu jautājumā mainījusi arī Latvija. Pašlaik ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs uzsver, ka Latvija nevarēs balsot par jaunām bēgļu uzņemšanas kvotām pirms nebūs nostiprinātas Eiropas Savienības dienvidu robežas.

“Ja šī progresa nav, tad domāju, ka arī tāda Šengenas zona, kādu mēs pazīstam to tagad – pilnībā faktiski bez robežkontroles izbraukt no Tallinas līdz Lisabonai –  tad tas varētu arī beigties. Domāju, ka noteikti Baltijas valstīm vajadzētu tādā gadījumā saglabāt šo brīvo kustību vismaz mūsu – Igaunijas, Lietuvas un Latvijas – pilsoņiem [ļaut] brīvi šķērsot robežu bez dokumentu pārbaudēm,” norāda ārlietu ministrs.

Rinkēvičs atzīst, ka Eiropas Savienībai šis gads būs izšķirošs, jo bēgļi un migrācija ir tikai viena no būtiskajām problēmām, kas savienībai jāmēģina atrisināt. Ne mazāk svarīgs ir 2017. gadā gaidāmais referendums, kurā Lielbritānijas pilsoņi balsos par palikšanu Eiropas Savienībā. Briti Eiropas Savienību var arī pamest, ja šogad dalībvalstis nespēs panākt kompromisu par Lielbritānijas piedāvātajām reformām. Tas Eiropas Savienībai būtu milzu trieciens vai pat nokauts. Tikmēr Latvijas pievārtē, uz Eiropas austrumu robežas saglabājas Krievijas draudi.

Krievija ir anektējusi Krimu, destabilizējusi Austrumukrainu un pērn demonstrējusi muskuļus Sīrijā. Tas saasinājis Krievijas attiecības ar Rietumvalstīm. No ārpolitikas zinātāju sacītā izriet, ka teju labākais, kas šogad var notikt, būtu tas, ka rietumu un Krievijas attiecības nepasliktinātos vēl vairāk. Vienlaikus izskan arī ļoti drūmas prognozes.

Austrumeiropas reģiona eksperte, amerikāņu publiciste un Pulicera prēmijas laureāte Anne Aplbauma pieļāvusi, ka ASV prezidenta vēlēšanu laiku Krievija var pat izmantotu, lai Baltijā uzsāktu hibrīdkaru: “Jā, kaut kas tāds ir iespējams. Obamas administrācija ir nogurdināta un tai vairs nav jaunas idejas. (..) Mums jāreformē NATO, un jāatgriežas pie aukstā kara laika atturēšanas principa politikas. Tāpēc ir vajadzīgi ieroči un bāzes Centrālajā un Austrumeiropā.”

To, ka no Krievijas prezidenta Vladimira Putina arī šogad var gaidīt agresīvus soļus, pieļāvis arī Krievijas žurnālists Jevgēņijs Kiseļovs: “Vilinājums ir liels – vai nu pārbaudīt Rietumu stiprību tagad, vai nekad. Putins var uzskatīt, ka Obama pavisam atslābis, un viņam var rasties kārdinājums ielaisties kārtējā spēka izmēģināšanas avantūrā. Vai nu Ukrainā, vai nu atkal Gruzijā, vai nu Piedņestrā, vai nu Baltijas valstīs.”

Austrumeiropas pētnieks Andis Kudos norāda, ka Krievijā šogad paredzētas parlamenta vēlēšanas, kas tiešām varētu radīt kārdinājumu iesaistīties jaunās avantūrās, lai Vladimirs Putins varētu demonstrēt, ka ir spēcīgs līderis. “Krievija iekšpolitisko mērķu dēļ – lai Putina reitingi būtu augsti, lai varas elite netiktu nomainīta – ir gatava uz dažādām avantūrām un pat uz starptautiskiem noziegumiem, kā tas bija ar Krimas aneksiju,” viņš skaidro.

Kudors atzīst, ka tas var skart arī Baltijas valstis, bet viņš kā mazticamu uzskata versiju, ka Krievija varētu iesaistīties atklātā konfrontācijā ar NATO: “Tas varētu būt kaut kas saistībā ar robežām vai gaisa telpu. Iespējams, arī nekas tāds nenotiks, bet vēlēšanu gads ir vēlēšanu gads. Tas Vladimira Putina brauciens pa sfēras iekšpusi tādā horizontālā stāvoklī ar motociklu – tur ir jābūt paātrinājumam visu laiku vai tam pašam ātrumam, lai centrbēdzes spēks viņu noturētu. Iespējamo scenāriju klāsts ir milzīgs.”

“Ne Ukraina, ne Sīrija nav pēdējās. Bet no otras puses – var jau teikt, ka Ukraina un Sīrija parāda, ka viņš [Vladimirs Putins] nav gatavs spēlēt uz visu banku. Viņš ir gatavs paņemt Krimu bez neviena šāviena; viņš ir gatavs ieiet Austrumukrainā un teikt, ka mēs tur neesam; viņš ir gatavs ieiet Sīrijā, bombardēt, bet neaizsūtīt sauszemes karaspēku. Te ir zināmas robežas tam visam,” viedoklī pauž Sprūds.

Ārlietu ministrs Rinkēvičs uzsver, ka Latvijai jābūt gatavai dažādiem notikumu pavērsieniem. Šī gada vasarā paredzēts NATO samits Varšavā, kurā varētu lemt par palielinātu sabiedroto valstu karavīru klātbūtni Baltijas valstīs: “Jā, mēs gribētu redzēt palielinātu sabiedroto klātbūtni. Es gan negribētu runāt par konkrētiem skaitļiem, bet tam ir jābūt tādam klātbūtnes līmenim, kas vien ar savu klātbūtni attur potenciāli agresīvu darbību. Un vēl mēs gribētu, lai valstu vadītāji vēlreiz apliecina, ka 5. pants darbosies arī dažāda veida hiberīdkara elementu gadījumā.”

Šogad notiks ASV prezidenta vēlēšanas, priekšvēlēšanu laiks tiek uzskatītas par brīdi, kad Amerika būs koncentrējusies uz savām problēmām, un ar ārpolitiku nodarbosies mazāk. Tomēr vēlēšanu rezultāts būs svarīgs visai pasaulei.

ASV vēlēšanu iznākumu pagaidām ir grūti prognozēt. Pašlaik lielāko popularitāti bauda Demokrātu partijas pārstāve Hilarija Klintone un miljardieris Donalds Tramps no republikāņiem, tomēr izredzes ir arī vairākiem citiem kandidātiem. Ja izvēle ir starp Klintoni un Trampu, tad eksperti atzīst, ka Latvijai izdevīgāka būtu Klintone.

“Viņa labāk zina, kas ir Baltijas valstis, un viņa būtu prognozējamāka. Katrā ziņā Hilarijas Klientones politika, es domāju, būtu spēcīgāka un spilgtāka šajā reģionā nekā tas bija Obamas laikā. Obama jau ar to sāka, ka ASV samazina savu klātbūtni Austrumeiropā un Centrāleiropā, kas principā bija stratēģiska kļūda, jo šī bija stratēģiski nepareiza kalkulācija par to, kas ir Krievija, un uz ko Krievija ir spējīga. Hilarijas Klintones izpildījumā tā varētu būt stingrāka politika pret Krieviju nekā Obamas laikā. Ja tas būs Tramps, ir grūti prognozēt,” komentē Kudors.

Tieši neprognozējamība un Austrumeiropas nepārzināšana, tiek uzskatītas par Trampa mīnusiem. Tramps arī ir apmainījies savstarpējām laipnībām ar Krievijas prezidentu Putinu. Vienlaikus eksperti uzskata, ka ASV politika attiecībā uz Baltijas valstīm, visticamāk, radikāli neizmanīsies, neatkarīgi no tā, kurš kļūs par pasaules ietekmīgākās valsts vadītāju.

“Pat ja tas būtu Donalds Tramps, viņš nevarētu ignorēt lielas sabiedrības daļas uzstādījumu šajā jautājumā. Un šī Amerikas izjūta, ka tā ir demokrātijas bāka, kam ir jāatbalsta šie mazie vājie un īpaši tie, kas labi uzvedas – neviens prezidents ar to nevar nerēķināties. Tā kā es nedomāju, ka ASV prezidenta vēlēšanas saturiski konceptuāli varētu daudz ko mainīt. Amerikai būs jāaizstāv savējie un vājie. Un, ja viņi to nedarīs, tad varētu izdarīt secinājumu, ka viņi ir švaki,” norāda ārpolitikas eksperts Sprūds.

Skaties video!

4 komentāri

TOP komentāri

  • Gunis
    +3

    Gunis

    Šoreiz jāsaka kā dziesmā-un liktens bij lēmis,ka par vēlu tu nāc...

    10.01.2016 23:20

  • Uldis
    +2

    Uldis

    Vēl nesen dziedāji citu dziesmu. Vai beidzot nākusi apskaidrība?

    11.01.2016 11:47

  • Olita Niedrite
    +1

    Olita Niedrite

    Ja katrs baltais vienā mirklī naudas un karjeras dēļ pārstās atbalstīt pelēko mafiju jeb varas sistēmu- tā sabruks un viss šis murgs izbeigsies, sāksies augšupeja. Vai tiešām tik grūti pāris nedēļas pabadoties, lai atdzimtu kā labklājīga valsts bez sociālo parazītu gaļas mašīnas?!

    11.01.2016 14:25

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas