Dzīve Krimā gadu pēc aneksijas nav tik rožaina, kā solīts

0 komentāri

16. martā apritēs gads kopš Krimas pievienošanas Krievijai. Pērn martā ar tā saukto “zaļo cilvēciņu” palīdzību un lielā steigā sarīkotu starptautiski neatzītu referendumu, Krima tika pasludināta par Krievijas teritoriju. Kā aizvadītais gads mainījis dzīvi pussalā?

Krimas iekļaušana Krievijas sastāvā pērnā gada martā notika daudzo iekšpolitisko satricinājumu aizsegā. Tautas protesti Maidanā, eksprezidenta Viktora Janukoviča bēgšana no valsts – tas viss attīstījās tik ātri, ka tā īsti Krimas aneksijai bija grūti noticēt.

Pat diplomātiem likās – 21. gadsimtā, turklāt Eiropā, nekas tāds nav iespējams. ”Tiešām, šī rīcība liek uzdot jautājumus, vai tiek respektētas fundamentālas tiesības starptautisko tiesību jautājumos,” tā savulaik teica Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Tieši Krimā parādījās jēdziens ”zaļie cilvēciņi”. Taču, ja pirms gada, Krievijas prezidents Vladimirs Putins nemitīgi atkārtoja, ka ar Krieviju tiem nav nekāda sakara, bet, visticamāk, ir vietējo iedzīvotāji veidoti pašaizsardzības spēki, tad nesen Kremļa kontrolētā telekanāla Rosija pārraidītajā intervijā viņš atzina – Krimas atkalpievienošana Krievijai bija rūpīgi plānota operācija.

Austrumeiropas politikas pētījuma centra pārstāvis Rinalds Gulbis uzskata, ka tas varētu atvieglot diplomātiskās sarunas par Ukrainas teritoriālās integritātes atjaunošanu.

”Tas, kas ir pozitīvais, ka šī pati retorika ir attiecināma uz Austrumukrainu. Proti, Putina vārdiem – ogļrači ir paņēmuši rokās ieročus un tagad cīnās Donbasā. Te var vilkt paralēles, ja bijis vienā gadījumā, tad tas bija arī otrā pusē,” tā APPC pētnieks Rinalds Gulbis.

Pussalu galvenokārt apdzīvo krievi, kas aneksiju uztvēra ar ovācijām. Saskaņā ar Kremļa rīkotā referenduma datiem  savienību ar Krieviju atbalstījuši 96% balsotāju. Tātad arī tatāri un ukraiņi. Kad vietējā telekompānija savās pārraidēs to apšaubīja, mediju slēdza.
”Kad sākās visi šie atbalsta mītiņi ar Krievijas karogiem rokās, centāmies pieiet objektīvi. Intervējām tos, kas ir pret. Jaunajai varai tas nepatika, un tikām slēgti,” atceras Čornoje more TV žurnāliste vadītāja Ludmila Žuravļova.

Krimas pievienošana Krievijai ir iemesls, kādēļ Latvijā atrodas Kristīna Glavackaja. Pēc atteikšanās pieņemt Krievijas pilsonību krietni sašaurinājās iespējas strādāt un mācīties, tādēļ viņa nolēma pārcelties uz Latviju.

”Pamazām cilvēki sāk apjaust, ka dzīve nav uzlabojusies tā, kā pirms tam tika solīts. Varbūt arī Ukrainas sastāvā nemaz nebija tik slikti. Vienlaikus nenoliegšu, ka daudzi man saka, ka kļuvis daudz labāk. Piemēram, mana draudzene, kas ir prokrieviski noskaņota – dzīvi salīdzina ar paradīzi. Reizēm pat nezinu, kam īsti ticēt,” stāsta Kristīna Glavackaja, kas radusi patvērumu Latvijā.

Saskaņā ar aģentūras REUTERS ziņoto pēdējā gada laikā Krimu labprātīgi vai piespiedu kārtā atstājuši vismaz 40 tūkstoši ukraiņu. Bijusī Krimas iedzīvotāja Ludmila stāsta: ”Aizbraucot cerējām, ka drīz atgriezīsimies. Tagad šķiet, ka tas nebūs iespējams. Bet ceru, ka reiz šis brīdis pienāks.”

Tikmēr prokrieviskā vara uzskata, ka tas nenotiks. Krievijas sastāvā Krimai esot labāk, un iedzīvotāji esot ar viņiem. ”Visā Krimas teritorijā no tiem, kas pieņēma Krievijas pilsonību, atteikties no tās vēlas tikai pusotrs tūkstotis. Tas nav nekas,” norāda Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs.

Gada laikā uzmanību no Krimas novērsuši konflikti Doņeckā un Luhanskā, kur notiek arī reāla karadarbība. Tādēļ, ļoti iespējams, formāli pussala Krievijas sastāvā var palikt uz ilgu.

”No vienas puses, mēs runājam, ka Krima varētu kļūtu par tādu kā iesaldēto konfliktu, līdzīgi kā Piedņestra, Abhāzija, bet tajā paša laikā Rietumi ir pateikuši, ka būs neatzīšanas politika,” situāciju modelē Gulbis.

Tiek pieļauts, ka lielā mērā Krimas iedzīvotāju noskaņojumu noteiks pussalas ekonomiskais stāvoklis, kā attīstīsies tūrisms. Pērnā vasara pagāja ar pustukšām viesnīcām. Līdz jaunās sezonas atklāšanai palicis pavisam nedaudz.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas