Brisele Maskavas propagandai atbild ar kara un miera konferenci

0 komentāri

70 gadi pagājuši, bet runāt par vēsturi joprojām ir grūti. Krievijā atceras tikai nacistu un aizmirst par saviem noziegumiem, Rietumos – cenšas domāt, kas ļāva saglabāt mieru vairāk nekā pusgadsimta garumā, un kas nepieciešams, lai miers turpinātos. Meklējot atbildes uz šiem jautājumiem, Briselē šonedēļ notika konference, uz kuru devās arī TV3 Ziņas.

Lai saglabātu mieru, jābūt gataviem karam. Tik šķietami kontroversiāla doma izskanējusi Briselē, gatavojoties Otrā pasaules kara beigu 70. gadskārtai. Lai neizskanētu tikai viena, Maskavas notikušā versija, Eiropā aizvadīta kara un miera konference.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Karš un miers no 1945. līdz 2015. gadam. Zem šāda nosaukuma dažas dienas pirms Maskavas parādes Briselē ieradās ievērojami vēsturnieki un politiķi.

Konference bija Eiropas Tautas partijas organizēta un, kā atzīst Sandra Kalniete, tā bija domāta kā atbilde Maskavas propagandai, kas šajā, jubilejas gadā, ir īpaši izteikta.

”Mēs ar to sūtam vēsti Eiropai un Krievijai, kur mēs stāvam. Ko uzskatām par mūsu vērtībām. Mēs neļausimies, lai mūs iežūžo ar mītiem par fašismu,” skaidro eiroparlamentāriete Sandra Kalniete.

Starp paneļdiskusiju dalībniekiem apzināti nebija aicināti Kremļa politikas popularizētāji, lai, kā saka Kalniete, nedotu tiem lieku iespēju uzstāties. Tā vietā galvenais runātājs bija Jeilas universitātes profesors, pazīstams vēsturnieks Timotijs Snaiders, kurš sarunā TV3 ziņām atklāja, viņaprāt, svarīgāko. Pēc tā, cik nežēlīgs bijis karš un nacisma režīms, esot saprotams, kāpēc Sarkanajā laukumā notiek svinības. Taču problēma esot, ka Eiropai nav vienotas piemiņas vietas.

”Galvenā lieta, ko gribētu pavēstīt ir, ka šīm gadadienas pieminēšanas svinībām Maskavā, Vācijā vai Izraēlā ir jābūt savstarpēji loģiskām, taču mēs joprojām neesam to sasnieguši, kas nozīmē, ka vēl ir jāveic daudz vēsturiska izpētes darba,” norāda vēsturnieks Timotijs Snaiders.

Snaiders savus secinājumus arī publicējis latviski tulkotajā grāmatā ”Asinszemes: Eiropa starp Hitleru un Staļinu”. Viņš analizē mūsdienu Krieviju un tās neprasmīgo tikšanu galā ar neglaimojošo vēstures nodaļu, izceļot tikai nacistu noziegumus un aizmirstot savējos.

”Vienmēr ir biedējoši, kad kāda nācija citiem cenšas uzspiest savu pagātnes redzējumu. Tieši tāpēc ir tik svarīgi, ka eiropieši apzinās šo vēstures duālismu. Austrumu frontē ir jāuzklausa lietuviešu, poļu, latviešu, ne tikai krievu versija. Turklāt Otrā pasaules kara laikā tieši Ukraina un Baltkrievija bija tās, kas cieta visvairāk. Tāpēc, pirms kāds pieņem Krievijas vienpusējo skaidrojumu, vajadzētu pajautāt arī ukraiņiem, jo kā nācija viņi cieta vairāk nekā krievi,” skaidro vēsturnieks Timotijs Snaiders.

Uzstājoties Snaiders retoriski vaicāja, kādas būs kara beigu svinības pēc 10 gadiem – vai Sarkanajā laukumā joprojām maršēs karavīri parādē, ko vairākums Eiropas līderu ignorēs, un vai vispār būs tāda Eiropas Savienība? Atbildes uz šiem jautājumiem esot atkarīgas no tā, kā mēs spēsim tikt galā ar vēsturi šodien.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas