Bēgļi atzīst, ka cerības par “sapņu zemi” Vāciju nav piepildījušās… Speciālreportāža no Berlīnes!

3 komentāri

Emocionāli sakāpinātie skati pie bēgļu reģistrācijas centra Berlīnē katru vakaru atgādina kadrus no grimstošā Titānika, laužoties uz pēdējo glābšanas laivu. Lai nebūtu jāpavada nakts ārā, salstot un guļot uz ielas, notiek reāla cīņa par nokļūšanu autobusā. To skaits ir ierobežots, kas ved uz patvēruma meklētāju naktsvietām.

Katru vakaru ir padoti tikai divi līdz trīs autobusi. Tajos vēlas iekāpt gan dienas laikā reģistrētie bēgļi, gan tie, kuri jau dienām ilgi neveiksmīgi centušies nokļūt bēgļu nometnēs un līdz šim nakšņojuši uz ielas. Tā vienkārši klauvēt pie to durvīm nav jēgas. Acīs izmisums.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Sīrieša Musas ģimene ar trim bērniem atbēguši no Islāma valsts teroristu bastiona – Rakas. Viņi ir pateicīgi Vācijai, ka šobrīd var uzturēties drošībā, taču satrauc, ka jumts virs galvas ne vienmēr ir garantēts. “Uz ielas jūtamies šausmīgi, mums ir bērni, ir auksts. Divas dienas esam uz ielas. Mums izmeta no telts, nepateica iemeslu, mūs pārsūtīja no vienas bēgļu nometnes uz otru. Šeit Berlīnē vispār viss ir pilns. Nav, kur palikt. Ja uzsnigs sniegs, mēs tā nevarēsim ar trim bērniem. Mēs ļoti no tā baidāmies. Mums ir bērni,” teic bēglis.

Skaties foto:

Skaties video:

Būt oficiāli piereģistrētam teorētiski nozīmē iegūt siltu mājvietu. Reāli tas ir tikai uz papīra. “Sīriešiem un irākiešiem radusies pārliecība, ka vācieši vēlas mūs šeit – brauciet šeit, brauciet šeit. Te nu esam. Vilšanās. Man nevajag naudu. Man šobrīd vajag vietu, kur es varu beidzot gulēt. Es šobrīd guļu uz ielas,” saka Irākas bēglis Haisjans.

Berlīnē katastrofāli trūkst izmitināšanas vietu, jo katru dienu turpina ierasties vismaz pustūkstotis jaunu patvēruma meklētāju. Ir ļoti grūti noraudzīties uz bēgļu bērnu sejām, kuriem bez izņēmuma jāpiedzīvo šis viss kopā ar vecākiem, – tā saka berlīniete Sūzija, kura katru vakaru nāk pie bēgļu reģistrācijas centra sniegt brīvprātīgo atbalstu.

Daudziem tā ir tikai laimes spēle izspraukties cauri apsargiem, kuri tur bēgļus aiz žoga. Kuri apsēdušies jau autobusā virzienā uz bēgļu nometni, sejā manāms atvieglojums. Kad pēdējais autobuss aizbrauc, policija aiziet, palikušie sāk vilkt ārā guļammaisus. Daudzām ģimenēm ar bērniem atkal nakts uz ielas.

Berlīnē arvien spēcīgāka kļūst kritika politiķiem, kuri salīdzinājumā ar citām Vācijas pilsētām nesekmīgi risina krīzi. Tajā nespēj noskatīties Vācijas vienkāršie iedzīvotāji. Viņi radījuši mobilo aplikāciju un Facebook grupas, kurās piedāvā bēgļiem par brīvu nakšņot savos privātajos mājokļos.

Arī televīzijas kanāla Deutsche Welle bēgļu pētniece Barbara Mora savā dzīvoklī ir izmitinājusi bēgļus. Viņa pilnībā uz divām nedēļām uzticēja savu dzīvokli Sīrijas bēgļiem, kamēr pati bija atvaļinājumā. Savukārt vāciete Zaina negaida, kad viņai piezvanīs un jautās, vai var pie sevis izmitināt bēgļus. Zaina pati katru vakaru ierodas pie bēgļu reģistrācijas centra un ved mājās sīriešus. Intervijas laikā viņai blakus ģimene, ko izmitinājusi vakarnakt.

Bet ne visi tiek arī vienkāršo vāciešu dzīvokļos. Daudzi dodas uz parku. Vakara stundās staigāt pa Berlīnes parkiem bēgļu reģistrācijas centra tuvumā nozīmē dzirdēt klusu čaboņu visapkārt. Tā nāk no bēgļu uzslietajām improvizētajām teltīm. Četrus afgāņu vīriešus sastopam, sēžot uz kartona zem plēves nojumes.

“Afganistānā biju nekustamo īpašumu aģents – pārdevu mājas un zemi, uz šejieni es braucu darīt arī ko labu, bet jūs paši redzat, kādā situācijā šeit esmu,” teic Safīrs. Šie afgāņi kļuvuši par bezpajumtniekiem Berlīnē, jo bēgļu reģistrācijas centrs neatjauno apmaksāta hosteļa kuponu. “Tas ir šokējoši. Es jūtos, ka mani te uztver kā slimību, no kuras jāizvairās. Esmu šokā, jo nezinu, ko darīt, nezinu, ko viņi ar mums iesāks,” viņš saka. Arī bēgļa pabalsts nepalīdz. Vācijā tie 133 eiro mēnesī. Tas ir pat par 6 eiro mazāk nekā maksās Latvija.

3 komentāri

TOP komentāri

  • Daiga
    +1

    Daiga

    Tie nabaga cilvēki jau nesaprot, ka valsts nav bezizmēra, viņi vienkārši skrien uz apsolītajiem labumiem, ko bezatbildīgi sasolījusi Merkele. Tāpēc atbildība par to vājprātu, kas tagad notiek, ir jāuzņemas šai "gudrajai" tantei. Tik augsta ranga amatpersonai gan vajadzētu piemist kaut kādām risku izvērtēšanas un notikumu prognozēšanas spējām, prātam, lai izvērtētu cilvēkus un reālo situāciju, nevaldāma cilvēku pūļa neprognozējamo rīcību...

    27.11.2015 09:55

  • ES
    +1

    ES

    Kā pieaugusi izglītoti cilvēki var uz dullo visu pārdot, lai samaksātu kaut kam nezin kam un doties kaut kur nezin kur ceribā uz "putna pienu", ko paši nav nopelnijuši.

    26.11.2015 07:45

  • es
    0

    es

    pi!aties uz plašo āfriku....tur arī ir miers un musļiki :(

    30.11.2015 11:09

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas