Aprit gads kopš militāra konflikta sākuma Ukrainā

0 komentāri

Šajās dienās aprit gads, kopš no Ukrainas prezidenta amata tika atcelts Viktors Janukovičs un valstī sākās politiskās pārmaiņas, kurām sekoja karadarbība valsts austrumos.

Pēc tobrīd asiņainajām sadursmēm Kijevā, kas prasīja 90 cilvēku dzīvības, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs 21. februārī parakstīja kompromisa vienošanos ar opozīciju. Tā paredzēja pirmstermiņa prezidenta vēlēšanas un prezidenta pilnvaru samazināšanu. Taču jau tajā pašā dienā V. Janukovičs pameta Kijevu un vēlāk – arī valsti.

22. februārī Ukrainas parlaments nobalsoja par viņa atcelšanu no prezidenta amata, bet vairāku Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu deputāti paziņoja, ka atsakās pakļauties Kijevai.

Oficiālie dati liecina, ka bojāgājušo skaits kopš pagājušā gada aprīļa vidus, kad sākās plašākas separātistu aktivitātes, pārsniedz 5600, bet ievainoto – 13 900. Taču Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) ir pārliecināta, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.

Austrumukrainas konflikta dēļ savas mājas pamest bija spiests aptuveni miljons cilvēku.

Vēl vairāk nekā 600 tūkst. ukraiņu aizbraukuši no valsts. Latvijā kopš pērnā gada sākuma saņemti 80 Ukrainas pilsoņu pieteikumi patvēruma saņemšanai.

Latvija materiālā un nemateriālā veidā sniegusi palīdzību Ukrainai vairāk nekā pusmiljona eiro vērtībā. Tikusi nodrošināta ārstēšana 20 cietušajām personām no Ukrainas, šīs valsts bruņoto spēku stiprināšanai piešķirti 50 tūkst. eiro, bet kopējais jau sniegtās un vēl plānotās humānās palīdzības apmērs sasniedz 300 tūkst. eiro.

Ņemot vērā Krievijas lomu Austrumukrainas konfliktā, gan Eiropas Savienība, gan citas valstis, piemēram, ASV noteikušas sankcijas pret Krieviju. Eiropas Savienībā liegts ieceļot 151 cilvēkam, iesaldēti 37 organizāciju un uzņēmumu līdzekļi. Noteiktas arī ekonomiskās sankcijas, kas paredz aizliegumu pirkt vai pārdot Krievijai virkni preču, kā arī ierobežojumus bankām. Krievijas atbildēja ar embargo Eiropas Savienības un ASV pārtikas precēm.

Savukārt pēdējo dienu svarīgākie notikumi ir, ka pēc ilgām un smagām pārrunām panākts pamiers, kurš dzīvē netiek ievērots, abām pusēm vainojot vienai otru. NATO un Eiropas Savienība atklāti runā par Krievijas agresiju, par tās īstenoto hibrīdkaru un strādā pie dažādiem scenārijiem tālākai notikumu attīstībai.

Skaties video!

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas