2015. gads paliks atmiņā kā laiks, kurā cilvēce sev nodarījusi pāri vairāk kā nevaldāmais dabas spēks

0 komentāri

2015. gads pasaules vēsturē paliks atmiņā kā laika nogrieznis, kurā cilvēce sev nodarījusi vairāk pāri nekā nevaldāmais dabas spēks. Cīņa par resursiem un politisko ietekmi pasaules karstākajos punktos frontes līniju padarīja globālu, par iespējamo upuri padarot jebkuru.

Jau drīz pēc jaunā gada uguņošanas Parīzi pieskandināja arī policijas sirēnu un šāvienu troksnis.  7.janvārī divi teroristi iebruka žurnāla Charlie Hebdo redakcijā, lai atriebtos par tajā publicētajām pravieša Muhameda karikatūrām.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Slaktiņš, kurā tika nogalināti 12 cilvēki, pievērsa uzmanību ne vien Parīzei, bet arī preses brīvībai, rosinot vērienīgu atbalsta demonstrāciju, kas Parīzē pulcēja vairākus desmitus tūkstošu cilvēku, tai skaitā – daudzu valstu līderus.

Savukārt 27. februārī Maskavā, netālu no Kremļa tika nošauts Krievijas opozīcijas līderis Boriss Ņemcovs. Politiķis bija viens no skaļākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina oponentiem Ukrainas jautājumā. Par viņa slepkavības motīviem joprojām tiek izteikti tikai minējumi.

Gada sākums iezīmēja arī jaunu pavērsienu Grieķijas vēsturē. Valsts, kas senatnē bija starp pirmajām pasaulē, kur norēķinos tika ieviesta nauda, nonāca uz maksātnespējas sliekšņa pēc kreisi noskaņotās partijas Siriza nākšanas pie varas un tās līdera Alekša Cipra solījumiem izbeigt mokošos taupības pasākumus un panākt Grieķijas parādu atlaišanu.

Tika slēgtas bankas, ierobežota skaidras naudas plūsma, bet izšķiršanās par starptautisko aizdevēju piedāvāto kārtējo daudzmiljardu taupības programmu nonāca vēlētāju rokās. Uz mirkli pasaule aizturēja elpu, jo Grieķijai draudēja eirozonas un pat Eiropas Savienības pamešana. Grieķi balsoja pret, bet lai atjaunotu valsts maksātspēju, parlaments nobalsoja par.

Viens no tematiem, kas šogad palika mantojumā no iepriekšējā gada, ir konflikts Ukrainā. Lai izbeigtu Krievijas atbalstīto asinsizliešanu, kurā bojā gājuši jau vairāk nekā pieci tūkstoši cilvēku, 11.februārī pie sarunu galda Minskā sēdās Ukrainas, Krievijas, Vācijas un Francijas līderi. Tika panākta vienošanās par smagās artilērijas izvešanu no teritorijas un izsludināts pamiers. Tas tika vairākkārt pārkāpts un gada beigās Eiropas savienība nolēma atstāt spēkā sankcijas pret Krieviju, jo Minskas vienošanos pilnībā vēl nav izdevies īstenot.

Neatrisinātais konflikts augusta beigās uz mirkli atgriezās arī galvaspilsētā Kijevā, kad terora aktā pie Ukrainas parlamenta tika nogalināts viens karavīrs un vēl 90 tika ievainoti. Asiņaino uzbrukumu izraisīja ukraiņu nacionālisti protestējot pret parlamentāriešu lēmumu piešķirt lielāku autonomiju Krievijas atbalstīto separātistu kontrolē esošajām Ukrainas teritorijām.

24. martā ceļā no Barselonas uz Diseldorfu Alpos nogāzās aviokompānijas Germanwings lidmašīna. Aviokatastrofā gāja bojā visi 150 cilvēki, kas tajā atradās. Izmeklētāji atklāja baisu patiesību – katastrofā vainojams viens no pilotiem, kas cieta no smagas depresijas un apzināti ietrieca lidmašīnu klintīs.

Aprīlī pie viena galda pirmoreiz daudzu gadu laikā sēdās ASV un Kubas līderi. Baraka Obamas un Raula Kastro rokasspiediens simbolizēja draudzības saišu atjaunošanu kādreizējo Aukstā kara ienaidnieku starpā.

14. jūlijā starptautiskie diplomāti panāca vienošanos ar Irānu par tās kodolprogrammas ierobežošanu. Tiek lēsts, ka vairāk nekā desmit gadu ilgušo sarunu rezultāts varētu mainīt stāvokli Tuvajos Austrumos.

25. aprīli Nepālu satricināja 7, 8 magnitūdu stipra zemestrīce nogalinot tūkstošiem cilvēku un iznīcinot vairāk nekā pusmiljonu māju.

14.jūnijā postoši plūdi pārņēma Gruzijas galvaspilsētu Tbilisi, paņemot vismaz 20 cilvēku dzīvības. Viena nāvē vainojams tīģeris, kurš kopā ar desmitiem citu zvēru izbēga no pilsētas Zoodārza.

12 augustā Tiandžinas industriālo rajonu Ķīnā satricināja divi sprādzieni. Bojā gāja vairāk nekā 160 cilvēki, tostarp 21 ugunsdzēsējs,

16. septembrī Čīli satricināja 8,3 magnitūdas stipra zemestrīce izraisot cunami. Bojā gāja 11 cilvēki. Aptuveni miljons bija spiesti pamest savas mājas.

24. septembrī vairāk nekā 2000 svētceļotāju iet bojā apgāžoties celtniecības krānam musulmaņu svētajā pilsētā Mekā. Tiek lēsts ka reālais upuru skaits varētu būt pat divas reizes lielāks.

30 oktobrī murgā pārvērtās koncerts vienā no Rumānijas nakts klubiem. Koncerta laikā izmantotā pirotehnika izraisīja ugunsgrēku un 400 cilvēku pūlī histēriju mēģinot izkļūt no kluba. Bojā gāja 60 cilvēki. Protesti, ko izraisīja šī traģēdija, piespieda no amata atkāpties Rumānijas valdības vadītāju Viktoru Pontu.

Džihadistu kults Islāma Valsts šogad šogad turpināja nostiprināt iekarotās teritorijas Irākā un Sīrijā, sagrābjot savā kontrolē lielāko daļu no Sīrijas naftas rūpniecības. Tieši nafta, kā arī izlaupīto senās kultūras tempļu senlietu un mākslas priekšmetu tirdzniecība turpina nodrošināt pašpasludināto kalifātu ar iespaidīgiem finanšu resursiem.

Cīņā pret džihadistiem Sīrijā šogad iesaistījās arī Krievija, atverot jaunu lappusi jau četrus gadus ilgajā konfliktā, kas jau izvērties par hibrīdkaru, vairākām valstīm atbalstot savas intereses reģionā.

Tiesa gan, Krievijas iesaiste tiek vērtēta pretrunīgi. Rietumvalstis pauž pārliecību, ka Maskavas nolūks ir atbalstīt Sīrijas prezidentu Bašaru Al Asadu, un izrēķināties ar visiem, kas vēlas viņa režīma krišanu.

Viedokļu atšķirības saasinājās novembrī, kad Turcija notrieca Krievijas kara lidmašīnu radot dziļu plaisu abu valstu attiecībās. Turcija apgalvo, ka lidmašīna bija ielidojusi tās gaisa telpā, taču Kremlis to noliedz.

Konflikts Sīrijā un citviet Tuvajos Austrumos radīja arvien jaunas bēgļu straumes Eiropas virzienā. Taču ne visiem izdodas Eiropu sasniegt – 20. aprīli pie Itālijas krastiem apgāžas laiva ar vismaz 700 Lībijas bēgļiem no kuriem izdodas izglābties tikai 27.

18.martā divi vīrieši iebruka Tunsijas Bardo muzejā nogalinot 22 tūristus. Atbildību par uzbrukumu uzņemas grupējums islāma valsts.)
2. aprīli Kenija piedzīvo asiņaināko uzbrukumu pēdējo 20 gadu laikā. Džihādisti Garisa Universitātē nogalina 148 cilvēkus.

26.jūnijā islāma ekstrēmists atklāja uguni pa atpūtniekiem Tunisijā. Par 39 cilvēku nāvi atbildību uzņēmās grupējums Islāma valsts)

10.oktobrī vairāk nekā 100 cilvēki tika nogalināti divos sprādzienos Turcijas galvaspilsētā Ankārā notiekošajā miera demonstrācijā.

Asiņainākajā uzbrukumā Turcijas jaunāko laiku vēsturē tiek vainoti Sīrijas nemiernieki un Islāma valsts.  31.oktobrī virs Sīnaja pussalas pēc pacelšanās no Šarmelšeihas kūrorta avarēja Krievijas pasažieru lidmašīna, kas bija ceļā uz Sanktpēterburgu.

Bojā gāja visi 224 cilvēki, kas atradās lidaparātā. Rietumvalstis un Maskava ir pārliecinātas, ka lidmašīnu notriekusi bumba. Ēģiptes varas iestādes joprojām nav atradušas šādiem apgalvojumiem pierādījumus. Tikmēr atbildību par lidmašīnas notriekšanu uzņēmusies Islāma valsts.

13.novembra vakarā Franciju satricināja gandrīz vienlaicīgi uzbrukumi dažādās izklaides vietās Parīzē. Uzbrukumos bojā gāja 130 cilvēki.

Tomēr šogad netrūka arī jauku notikumu. Viens no tiem pāršalca visu pasauli – 2.maijā Kembridžas hercogu ģimene sagaidīja savu otro atvasi. Mazajai princesei, tika dots vārds vārds Šarlote Elizabete Diāna un viņa ir ceturtā rindā uz britu monarha troni.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas