Vai jāiet skriet ar temperatūru un sāpošu galvu?

0 komentāri

Lai sportiskos mērķus izdotos sasniegt pēc iespējas ātrāk, bet organisms netiktu pārslogots, treniņi ir jāplāno. Produktīvākais treniņu plāns viennozīmīgi ir sporta ārsta izveidotais. Taču tiem, kas speciālista apmeklējumu vēl tikai plāno, piedāvājam Sporta Laboratorijas sporta ārstes Sandras Rozenštokas atbildes uz viņas praksē biežāk dzirdētajiem jautājumiem.

Vai treniņa plāns jāievēro arī tad, ja jūtamies slikti?

Sandra Rozenštoka stāsta, ka drastiski turēties pie treniņu plāna nevajadzētu. Arī savā praksē, plānojot klientiem treniņus, viņa vienmēr pastāsta, kuros gadījumus treniņus var atļauties izlaist. Ja esam apslimuši vai jūtamies slikti, treniņus ieteicams atlikt līdz laikam, kad atkal esam gatavi iekarot virsotnes.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Cik bieži trenēties?

Sporta ārste stāsta, ka nereti nākas palīdzēt sportistiem, kas pārvērtē savas spējas un pat cenšas trenēties tikpat daudz un intensīvi kā pirms 5 vai 10 gadiem, lai gan minētajā laika posmā nav sportots gandrīz nemaz. Šādos gadījumos var parādīties sāpes vai elpas trūkums.

Ar vidēji intensīvu slodzi ikvienam vajadzētu nodarboties vismaz 120 minūtes nedēļā (2 reizes nedēļā pa vienai stundai). ”Sākumā treniņi ir jāieplāno 2 reizes nedēļā, lai pierastu atvēlēt laiku sportam, lai iegūtu formu un to uzturētu,” stāsta Sandra Rozenštoka. Kad pie šādas slodzes ir pierasts, vērts treniņu programmā iekļaut arī trešo sporta nodarbību.

Kāpēc svarīgi iesildīties un atsildīties?

Skriešanas uzsākšana maksimālā tempā līdz ar iznākšanu no sava pagalma vārtiņiem ir slikts ieradums, zina stāstīt sporta ārste. Svarīga treniņa daļa ir iesildīšanās, kas ļauj organismam sagatavoties slodzei un pasargā mūs no traumām.

Ne mazāk būtiska ir atsildīšanās, kas ne vien atjauno organismu pēc slodzes, bet arī palīdz iegūt skaistu augumu. Lai uzskatāmi parādītu stieptu un mazāk stieptu muskuļu vizuālās atšķirības, Sandra Rozenštoka min dažādu sporta disciplīnu sportistus. ”Izturības sporta pārstāvjiem muskuļi ir gari un slaidi, bet spēka sporta pārstāvjiem muskuļi ir diametrā lielāki,” teic sporta ārste.

Sportot no rīta vai vakarā?

Tas, kurā dienas laikā sportot, ir atkarīgs no cilvēka bioloģiskā ritma. Respektīvi, no tā, vai cilvēks ir ”cīrulis” vai pūce”. ”Vienam sportot no rītiem liekas forši – ir agrs rīts, citi nav pamodušies un apkārt ir klusums. Savukārt otram sportošana no rītiem prasa lielu saņemšanos un pat sevis laušanu. Sajūtas jau saka priekšā, kad labāk sportot,” organisma signāliem uzticēties aicina Sandra Rozenštoka.

Tomēr jāņem vērā, ka minētie ieteikumi ir vispārīgas dabas. Atkarībā no katra vecuma un individuālajiem mērķiem sportā, detalizētu treniņa plānu ikvienam sportot gribētājam piedāvā izveidot Sporta Laboratorijā, kur atzītā ārste arī novērtēs veselības stāvokli. Turpat iespējams veikt arī Kompleksās slodzes testu.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas