Baskājis Rencis: cilvēki nāk klāt un prasa, kas par lietu, kāpēc skrienu basām kājām?

1 komentārs

Aizvien vairāk cilvēkus interesē netradicionālie sporta veidi, piemēram, skriešana ar basām kājām! Portālam skaties.lv ir izdevies nointervēt vienu no baskāju kustības biedrības dibinātājiem- Edgaru Renci, kurš labprāt izstāstīja, kas tie tādi baskāji ir par zvēriem un ko sevī ietver skriešana ar basām kājām!

Kāda ir baskāju definīcija? Kas viņi ir?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Definīcijas īsti nav, bet, kā jau noprotams pēc nosaukuma, baskāji ir tie, kas savu dzīvi vada basām kājām, tas ir – bez apaviem. Parasti (vismaz man) biežāk iznāk saskarties tieši ar baskāju skrējējiem – skrējējiem, kas skrien basām kājām. Taču arī ārpus skriešanas eksistē baskāji, kas vienkārši labāk jūtas, pavadot laiku, neiežogojot savas pēdas apavos.

Foto: Privātais arhīvs

Foto: Privātais arhīvs

Ko ietver sevī skriešana ar basām kājām? Kādi ir baskāju plusi, kā tas ietekmē veselību?

Skriešana basām kājām ir dabīgāka (cilvēki tā skrējuši jau miljoniem gadu ilgi), kā arī veselīgāka, mazāk traumatiska. Lieta tāda, ka modernie skriešanas apavi ir veidoti tā, ka tie uzspiež skrējējam skriet citādā tehnikā kā viņš skrietu bez apaviem. Un izrādās, ka šī izmainītā tehniska rada lielāku traumu risku. Tipiskākā lieta – absolūti lielākais vairums skrējēju katrā solī piezemējas vispirms uz papēža, un tikai tad zemi skar pārējā pēdas daļa. Šī ir viena no lietām, ko veicina modernie skriešanas apavi, jo tiem parasti ir polsterēta papēža daļa, kas tādējāji iznāk paaugstināta, salīdzinot ar apava purngalu, tāpēc loģiski, ka šādi papēdis ātrāk piezemēsies. No skriešanas biomehānikas viedokļa piezemēšanās uz papēža ir ļoti traumatiska, jo šādā gadījumā triecienu nevar mīkstināt tās pēdas sastāvdaļas – pēdas velve un ar to saistītā muskulatūra -, kurām tas būtu jādara. Rezultātā trieciens izplatās no pēdām uz augšu pa ķermeni, un katram cilvēkam var iziet no ierindas tā vājākais posms – potītes, ceļgali, gurni, mugura, kakls. Nav brīnums, ka mūsdienās ap 80% skrējēji iedzīvojas kādā ar skriešanu saistītā traumā vismaz reizi gadā! Savukārt, skrienot basām kājām, mēs piezemējamies ar pēdas vidusdaļu pa priekšu, rezultātā pēdas velve ļoti labi uzņem un izlīdzina triecienu, nepārraidot to pa ķermeni uz augšu.

Foto: Privātais arhīvs

Foto: Privātais arhīvs

Basām kājām vadot savu ikdienu ārpus mājas, ir arī cits svarīgs veselības ieguvums tīri no fizikas – lieta, ko sauc par sazemēšanos. Mūsu planētas virsma ir negatīvi lādēta, kas nozīmē, ka pa Zemes virsmu brīvi plūst negatīvi lādētas daļiņas – brīvie elektroni. Šīs daļiņas ir ļoti nepieciešamas cilvēka ķermenī, kur tās pilda dažādas svarīgas funkcijas, piemēram, neitralizē pozitīvi lādētās daļiņas – brīvos radikāļus -, tādējādi likvidējot iekaisuma procesus un dziedējot ķermeni. Laika gaitā elektronu daudzums mūsu organismā izsīkst, tāpēc svarīgi ik pa brīdim sazemēties, lai no Zemes virsmas iegūtu jaunu elektronu devu un cilvēks turpinātu būt vesels. Ja dzīvojam nošķirti no Zemes (dzīvokļos) un arī pa āru pārvietojamies apavos ar gumijas zoli, tad dienām ilgi (un nereti pat mēnešiem) esam spiesti sadzīvot ar elektronu trūkumu organismā, kā rezultātā nav jābrīnās par mūsdienu cilvēku biežo slimošanu un lielo hronisko kaišu izplatību. Ieteikums būtu sazemēties vismaz divas reizes dienā pa 15 minūtēm (tas ir, piemēram, pastaigāt pa zemi basām pēdām).

Kādi ir baskāju zelta likumi?

Ja runājam tieši par skriešanu basām kājām, tad galvenais likums ir viens – nepārspīlēt, visu darīt ļoti pakāpeniski. Ja gadiem ilgi esam savas pēdas spīdzinājuši apavos, tad skaidrs, ka pēdu muskuļi ir pagalam atrofējušies, tie nav dabūjuši strādāt, tie bieži vien vairs nespēj saturēt pēdas velvi, kā rezultātā daudziem iestājas plakanā pēda. Šādā situācijā nebūtu labi uzreiz atteikties no apaviem un sākt skriet garus gabalus basām kājām, jo muskuļi šādām pārmērībām nav gatavi un tas būtu taisnākais ceļš uz satraumēšanos. Būtu vēlams iesākt ar pastaigām basām kājām pa mežu vai kādu citu draudzīgu vietu, kur nav jābaidās no stikliem vai citiem atkritumiem. Pēc tam var sākt nedaudz paskriet, bet ne vairāk par kādu kilometru no vietas 2-3 reizes nedēļā. Ja dažas nedēļas viss ir kārtībā, tad var sākt palēnām palielināt noskrieto attālumu vai skrējienu biežumus, visu laiku sekojot līdzi izjūtām pēdās – vai viss kārtībā, vai nekas nesāp.

Kā cilvēki reaģē uz baskājiem?

Cilvēkos bieži vien manāms pārsteigums, jo daudzi nemaz nezin, ka skriet apavos ir slikti. Taču skrējēju vidū jau baskāju skriešana ir gana iegājusies, lielākā daļa nu jau ir informēta par to, ka tāda lieta eksistē, tāpēc sacensībās pārsteigti skatieni manāmi arvien retāk. Tomēr ik pa laikam man vēl joprojām cilvēki nāk klāt un prasa, kas par lietu, kāpēc skrienu basām utt. Vienmēr mēģinu paskaidrot, vismaz iedēstīt cilvēkā pirmās aizdomu sēklas, ka apavi nav tā labākā lieta, kas pasaulē izdomāta, reizēm cilvēki aizdomājas. Protams, ir arī tādi, kas baskāju skriešanu neatzīst, un arī tas ir saprotams, jo apavu industrija nepārtraukti iegulda milzu līdzekļus moderno skriešanas apavu propagandā, tāpēc nav brīnums, ka liela daļa skrējēju šīm pasakām vēl joprojām tic.

Foto: Privātais arhīvs

Foto: Privātais arhīvs

Vai pastāv arī baskāju biedrība? Cik tajā ir dalībnieku? Vai notiek sacensības?

Jā, esam dibinājuši Latvijas Baskāju skriešanas biedrību, kurai aprīlī apritēs jau 4 gadi. Šobrīd biedrībā oficiāli iestājušies vairāk par 80 biedriem, bet, protams, ir arī tādi baskāju skrējēji, kas nav mūsu biedri. Mēs regulāri rīkojam koptreniņus, kuros ikvienam interesantam ir iespēja gan iegūt informāciju par to, kā labāk uzsākt skriet basām kājām, kā turpināt, kādi ir ieguvumi utt., gan arī kopīgi paskriet. Tāpat rīkojam arī sacensības – Baltijas Baso pēdu ultramaratonu. Tas pirmo reizi tika rīkots 2013. gadā kā pirmās sacensības Baltijā, kur baskāju skrējēji tika vērtēti atsevišķā kategorijā, un šogad augustā notiks jau ceturto gadu pēc kārtas. Vairāk informācijas par pasākumu būs pieejama no maija, kad sāksies arī reģistrācija – bbultramarathon.com.

Ko Tu ieteiktu tiem cilvēkiem, kuri vēlas kļūt par baskājiem?

Es ieteiktu nenobīties un pamēģināt. Atcerēties pamatu pamatus – iesākumā nepārspīlēt un visu darīt pamazām. Mūsu biedrības mājas lapā pabaso.lv atrodama informācija, kas palīdzēs uzsākt skriešanu basām pēdām. Ja tomēr vienam ir par grūtu saņemties, maijā sāksies mūsu kopīgie treniņi, droši variet nākt tajos piedalīties, tie ir bezmaksas. Sekojiet līdzi informācijai mūsu sociālajos tīklos!

FOTO: latviešu baskājis Edgars Rencis

1 komentārs

TOP komentāri

  • pierīgas skrējējs
    0

    pierīgas skrējējs

    Baspeku Edzītis ir ļoti zināma Pļavnieku slavenība, viņu noteikti vajag uzmundrināt, ja redz skrienam!

    16.02.2016 20:45

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas