Skandālu ēnā sākas FIFA kongress, kurā izšķirsies nākamā futbola četrgade

0 komentāri
Skandālu ēnā sākas FIFA kongress, kurā izšķirsies nākamā futbola četrgade
FOTO: SCANPIX

Ar Starptautiskās Futbola federāciju asociācijas (FIFA) prezidenta vēlēšanām 65. FIFA kongresā, kam plānots sākties ceturtdien, izšķirsies nākamā futbola četrgade. Uz FIFA prezidenta amatu palikuši tikai divi kandidāti – pašreizējais priekšsēdētājs Zeps Blaters un Jordānijas princis Ali bin al Huseins.

Patlaban 79 gadus vecais šveicietis Blaters organizāciju vada jau teju 17 gadus. Pirmoreiz viņš tika ievēlēs 1998. gadā, bet 2002., 2007. un 2011. gadā Blateru pārvēlēja.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Tiesa, ilgais termiņš FIFA prezidenta amatā ir ierasta lieta, piemēram francūzis Žils Rimē to vadīja 33 gadus (1921-1954), bet brazīlietis Žoau Avelanžs savus pienākumus pildīja 24 gadus pirms Blatera (1974.-1998.).

Avelanžs ir bijis vienīgais no FIFA prezidentiem, kurš nav no Eiropas. Organizācijas prezidenta amatu ieņēmuši trīs briti, divi francūži un pa vienam pārstāvim no Beļģijas, Brazīlijas un Šveices.

Pirms pievēršanās futbolam biznesa un ekonomikas grādu saņēmušais Blaters strādāja Šveices Hokeja federācijā (SIHF) par ģenerālsekretāru. Tāpat viņš ieņēma amatus pulksteņu ražotāju kompānijā Longines un bija iesaistīts 1972. un 1976. gada olimpisko spēļu rīkošanā.

Darbu FIFA šveicietis uzsāka 1975. gadā kā tehniskais direktors, bet pēc sešiem gadiem viņš kļuva par ģenerālsekretāru, kā pienākumus pildīja līdz brīdim, kad viņu ievēlēja par prezidentu.

Jau pirmā viņa ievēlēšana neiztika bez baumām par iespējamo balsu pirkšanu. Kandidējot otro reizi, Somālijas Futbola federācijas un Āfrikas Futbola konfederācijas (CAF) vadītājs Fara Ado apgalvoja, ka 1998.gadā viņam piedāvāti 100 000 ASV dolāru, lai atdotu savu balsi par Blateru.

Arī 2011. gada FIFA prezidenta vēlēšanas neiztika bez skandāliem, kad pēdējā brīdī no savas kandidatūras atteicās vienīgais Blatera konkurents Āzijas Futbola konfederācijas (AFC) vadītājs Muhameds bin Hamams, kurš tika apsūdzēts korupcijā. Vēlāk FIFA Ētikas komisija aizdomīgā lēmumā diskvalificēja bin Hamanu un Centrālamerikas un Karību zonas futbola konfederācijas (CONCACAF) prezidentu, FIFA viceprezidentu Džeku Vorneru, bet attaisnoja Blateru.

Tāpat šveicietis saņēmis bargu kritiku par 2018. un 2022. gada Pasaules kausu rīkošanu piešķiršanu attiecīgi Krievijai un Katarai. Neraugoties uz to, Blaters ir izteicis atbalstu abu čempionātu rīkošanai. Pagājušā gada jūnijā FIFA prezidents pauda, ka futbola sabiedrības vēršanās pret Katarai piešķirtajām tiesībām 2022.gadā rīkot Pasaules kausa izcīņas finālturnīru ir rasisma izpausme, bet šogad izteicās, ka 2018.gada finālturnīrs Krievijā būs labākais vēsturē.

Tomēr šī gada vēlēšanu priekšvakarā FIFA piedzīvoja lielāko satricinājumu Blatera valdīšanas laikā. Tikai divas dienas pirms izšķirošā balsojuma tika aizturētas augsta līmeņa FIFA amatpersonas un norisinājās kratīšana organizācijas galvenajā mītnē. Amatpersonu aresti veikti saistībā ar kukuļdošanu cīņā par 2010. gada Pasaules kausa finālturnīra organizēšanas tiesībām, kur atklāta korupcija. Izmeklēšana turpinās, un netiek izslēgts, ka nelikumīgās darbībās iesaistīti arī Pasaules kausa finālturnīri Krievijā un Katarā.

Blatera vadībā pārmaiņas piedzīvojis arī pasaules futbols. Tika atcelta “zelta vārtu” sistēma, kad par spēles uzvarētāju papildlaikā kļuva tā komanda, kas pirmā iesita vārtus. Tāpat kopš 2002. gada Pasaules kausa ieguvējai vairs automātiski netiek nodrošināta dalība finālturnīrā.

Blatera valdīšanas laikā tika pieņemts lēmums, ka nacionālajām futbola federācijām ir vismaz uz vienu spēli jādiskvalificē noraidītie spēlētāji, neraugoties uz to, ka pēc video atkārtojuma noskatīšanās var konstatēt, ka futbolists nav vainīgs pārkāpumā. Kā uzstāja šveicietis, tiesneša lēmumam ir jābūt galīgam un to kļūdas ir spēles sastāvdaļa. Tāpat kopš 2004. gada tiek piešķirti brīdinājumi, ja spēlētājs, svinot vārtu guvumu, novelk kreklu.

Otrs kandidāts uz FIFA prezidenta amatu – princis Ali bin al Huseins – ir Jordānijas karaļa trešais dēls. Tiek apgalvots, ka princis ir musulmaņu pravieša Muhameda tiešais pēcnācējs 43. paaudzē. Kopš 2011.gada 6.janvāra Huseins pilda FIFA viceprezidenta pienākumus Āzijā.

Pēc Selsberijas skolas absolvēšanas ASV princis iestājās Sendhērstas Karaliskajā militārajā akadēmijā. Savukārt pirms Prinstonas Universitātes pabeigšanas, viņš dienēja Jordānijas bruņotajos spēkos Gaisa desanta daļā.

Bez Jordānijas Futbola asociācijas (JFA) prezidenta amata ieņemšanas Huseins pilda arī Karaliskās filmu komisijas valdes priekšsēdētāja pienākumus.

2010.gadā jordānietis izvirzīja savu kandidatūru uz FIFA viceprezidenta amatu Āzijā. Savā priekšvēlēšanu kampaņā viņš vērsa uzmanību uz pārmaiņām, futbola ideāliem, Āzijas valstu apvienošanu un popularizēšanu FIFA ietvaros.

Tieši Huseins bija tas kurš atrisināja hidžābu valkāšanu sieviešu futbolā islāma ticības valstīs. Prinča ieteiktais risinājums pavēra ceļu musulmaņu valstu komandām piedalīties dažāda mēroga sporta sacensībās, jo 2007. gadā FIFA aizliedza spēļu laikā futbolistēm valkāt hidžābu.

Tāpat Jordānijas princis bija viena no tām FIFA amatpersonām, kas aicināja publiskot bijušā ASV federālā prokurora Maikla Garsijas pretrunīgo un jūtīgo ziņojumu saistībā ar korupcijas aizdomām cīņā par 2018. un 2022. gada Pasaules kausa norises tiesību iegūšanu.

Bez Blatera un Huseina sākotnēji uz FIFA vadītāja amatu pretendēja arī Nīderlandes Futbola federācijas (KNVB) vadītājs Mihaels van Prāgs un portugāļu futbola zvaigzne Luišs Figu. Tomēr viņi abi nedēļu pirms balsojuma izstājās no tālākās cīņas par FIFA prezidenta amatu, paužot savu atbalstu Huseinam.

Kā pirmais par savu kandidatūru uz prezidenta amatu jau pagājušā gada janvārī paziņoja Blatera “labā roka” FIFA ģenerālsekretāra vietnieks Žeroms Šampaņs. Tiesa, Šampaņs, kā arī bijušais Francijas izlases futbolists Davids Žinolā, kurš grasījās virzīt savu kandidatūru šī gada janvārī, nesaņēma nepieciešamo vismaz piecu FIFA dalībvalstu federāciju atbalstu.

Tikmēr Eiropas Futbola federāciju asociācijas (UEFA) prezidents Mišels Platinī pagājušā gada aprīlī pauda, ka tikai viņam ir pa spēkam pārspēt Blateru balsojumā par FIFA prezidenta amatu. Francūzis atklāja, ka atbildi par savu kandidatūru sniegs pēc 2014.gada Pasaules kausa izcīņas futbolā. Pirms Pasaules kausa finālturnīra Platīni paziņoja, ka Blaters ir zaudējis viņa atbalstu, bet augusta beigās pats francūzis tomēr atteicās no kandidēšanas uz FIFA prezidenta amatu.

Šī gada martā UEFA prezidents izteicās, ka vēloties pārmaiņas FIFA organizācijā un gaidāmās prezidenta vēlēšanas tam esot ideāls brīdis, lai tās veiktu. Savukārt šonedēļ, uzzinot par veiktajām kratīšanām FIFA mītnē, UEFA paziņoja, ka 65.FIFA kongress būtu jāatceļ, bet prezidenta vēlēšanas jāatliek.

Pirms pagājušā gada Pasaules kausa izcīņas finālturnīra norisinājās iepriekšējais FIFA kongress, kas iesākās ar aicinājumu Blateram atkāpties no amata. Pirmais par to publiski izteicās van Prāgs, kurš uzsvēra, ka Blateram nepieciešams amatu atstāt pēc tam, kad noslēgsies viņa pilnvaru termiņš. Savukārt vēlāk ar līdzīgu aicinājumu pievienojās arī Anglijas Futbola asociācijas (FA) viceprezidents Deivids Gils.

Tomēr pagājušā gada septembra beigās atbalstu Blateram pauda CAF, bet divas nedēļas vēlāk tai pievienojās arī AFC.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā, šī gada aprīļa sākumā Blaters atklāja, ka vēlētos jaunus pasākumus, lai mazinātu Eiropas ietekmi futbolā. Tāpat Blaters izteicās, ka Āfrikas un Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību valstu zonas komandām vajadzētu piešķirt vairāk vietu Pasaules kausa izcīņas finālturnīrā.

Tiesa, arī Figu neiztika bez skaļiem priekšvēlēšanu saukļiem, piemēram, portugālis piedāvāja palielināt Pasaules kausa dalībnieču skaitu no 32 uz 40 valstīm.

Kandidātu domstarpības kulmināciju sasniedza marta beigās, kad norisinājās UEFA kongress, kurā Blatera konkurenti asi kritizēja FIFA prezidentu. Savukārt pats šveicietis atteicās debatēt kopā ar saviem sāncenšiem.

Blaters nekad nav saskāries ar tik lielu konkurenci par bagātākās sporta federācijas prezidenta amatu. Tomēr šveicietim vēl joprojām ir stabils atbalsts no daudzām Āfrikas un Āzijas futbola federācijām, kas varētu viņam nodrošināt nepieciešamās balsis pārvēlēšanai amatā.

FIFA prezidenta vēlēšanas norisināsies piektdien, kad Cīrihē tiks aizvadīta 65.FIFA kongresa otrā diena. Lai Blaters tiktu ievēlēts jau pirmajā kārtā, viņu jāatbalsta divām trešdaļām no 209 FIFA dalībvalstīm, bet otrajā kārtā nepieciešams vienkāršs vairākums.

Balsojumā Āfrikas zonai (CAF) būs 54 balsis, Eiropai (UEFA) 53, Āzijai (AFC) 46, Ziemeļamerikas, Centrālamerikas un Karību zonai (CONCACAF) 35, Okeānijai (OFC) 11, bet Dienvidamerikai (CONMEBOL) – 10. Eiropa ir vienīgā, kas paudusi opozīciju Blateram, bet pat ja CONMEBOL un CONCACAF atbalstītu princi Ali, tas dotu vien 98 balsis, kas nenodrošina vairākumu. Savukārt vēl ceturtdien vismaz AFC paudusi pilnu atbalstu Blateram.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?
Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Kā vasarā izskatīties mirdzošai un pievilcīgai? Gatavojies sauļošanās sezonai jau tagad!

Vasara nozīmē sauli, karstumu, košus tērpus un aizvien mazāk un mazāk laika, lai pagūtu parūpēties par to, lai šajā laikā mūsu izskats būtu tiešām veselīgs un pievilcīgs. Tā ir tiesa – vasarā mūsu āda saskaras ar ļoti daudziem izaicinājumiem: karsto sauli, sāļo jūras ūdeni un pilsētas piesārņojumu, tāpēc rūpes par ādu vasaras sezonā ir visnotaļ būtiskas.

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas