Četri latvieši pieveic ”Ironman Mallorca”  226 kilometrus

2 komentāri

Četri latviešu dzlezsvīri Sandris Šika, Olafs Smiltnieks, Mārtiņš Ķeņģis un Edvīns Guzikats sestdien ”Ironman Mallorca” sacensībās nopeldēja 3,8 km, nobrauca ar riteni 180 km un noskrēja 42,2 kilometrus!

27.septembra rītā līdz ar saullēktu Alkudia pludmalē tika dots starts pirmajam ”Ironman Mallorca”, kas bija pilnībā “izpārdots” jeb bija pieteikušies vairāk kā 2500 dalībnieki. Vispirms startēja PRO vīrieši, 2 minūtes vēlāk – PRO sievietes un vēl 3 minūtes vēlāk uz starta izgāja pārējie nepilni 2500 dalībnieki, to skaitā 4 Latvijas pārstāvji – Sandris Šika, Olafs Smiltnieks, Mārtiņš Ķeņģis un Edvīns Guzikats.

Visus 226 kilometrus Maljorkā pieveica arī Mārtiņš Ķeņģis:

”3,8 km peldēšana solījās būt izaicinājums tiem, kam šis segments ir vismazāk patīkams –  neplānoti siltā ūdens dēļ dienu pirms starta tika paziņots, ka būs aizliegts peldēt ar hidrotērpiem un paši organizatori atklāšanās pasākumā nosauca šīs sacensības par ”European Hawaii”. Peldēšana sākās ar ”ūdenscīņām” – latviešiem iepriekš nebija nācies startēt masu startā ar tik daudz dalībniekiem un sākums bija ļoti saraustīts, ar “sastrēgumiem” un apstāšanos un daudz sitieniem no galvas līdz kājām – principā pirmie divi kilometri bija cīņa par pozīciju tuvāk bojām. Pēc 2,5 km bija ”Australian exit” jeb izskriešana krastā, kur arī pirmo reizi paskatījos pulkstenī un sapratu, ka peldu ātrāk, nekā biju plānojis. Lai gan sāka nogurt rokas, atlikušie 1,3 km pagāja diezgan ātri un 3,8 km peldēšanas segmentu veicu 1 stundā 14 minūtēs. No Latvijas visātrāk peldēšanu veica Sandris Šika – 54, Olafam Smiltniekam 57 minūtes, un Edvīnam Guzikatam 1 stunda 17 minūtes.

Lai gan sāka nogurt rokas, atlikušie 1,3 km pagāja diezgan ātri un 3,8 km peldēšanas segmentu veicu 1 stundā 14 minūtēs.

No peldēšanas izejas līdz  tranzītzonas velo maisiem un pārģērbšanās teltij bija ap 250 m, pēc tam līdz velo izejai vēl tikpat – arī paši organizatori šo nosauca par vienu no garākajām tranzītzonām.

180 km velo segmenta sākums pagāja, apdzenot daudzos ”peldētājus” un – lielā dalībnieku skaita dēļ –  meklējot pozīciju, kas neskaitās kā ”drafting”. Oficiālajā sacensību aprakstā par velo segmentu organizatori bija rakstījuši ”relatively flat”, kas gan priekš Latvijas līdzenumu braucējiem nebūt nav līdzeni, kā arī papildus grūtumu piešķīra karstums un vējš, kas vairāk pūta no sāniem un pretī. Pirmajos 120 km Garmin”s rādīja ap 1000 kāpuma metrus (viens ”Siguldnieks” ir ap 80 m), kas bija savākušies pa lielākiem un mazākiem pauguriem. No 120 km sākās īstais kalns – 13km garumā gandrīz 600 m kāpums ar asiem un stāviem pagriezieniem. Šeit arī parādījās pirmie ”kritušie” – daži dalībnieki stājās trases malā, lai atelpotos un atgūtos. Pašam kalna pieveikšana negāja viegli – karstums uzcepināja un Budapeštas ”Ironman 70,3” kritienā sasistais celis sāka dot par sevi ziņu – 13 km pieveikšanai bija nepieciešamas 50 minūtes… Pēc tam sekoja stāvs nobrauciens ar vairākiem asiem pagriezieniem, kur man bija tikai viena doma – bremzējot neizslīdēt un nenokrist! Atlikušajos 40 km vēl daži mazie pauguri un daudz, daudz pretvēja. No mūsējiem visātrāk velo segmentu pieveica Sandris – 5h25min, man 5h48min, Olafam 5h51min un Edvīnam 6h38min. Sacensību uzvarētājam, profesionālam Ironman`am –  4h51min, kas liek domāt, ka pat stiprākajiem velo segments ir bijis diezgan izaicinošs. No organizatoriskā viedokļa viss visaugstākajā līmenī – visi ceļi tikai dalībniekiem un brīvi no publiskās satiksmes, trase labi marķēta, kā arī 6 atbalsta punkti, kur velo pudelēs deva ūdeni, kolu vai sporta dzērienu, kā arī želejas un augļus.

Pašam kalna pieveikšana negāja viegli – karstums uzcepināja un Budapeštas ”Ironman 70,3” kritienā sasistais celis sāka dot par sevi ziņu – 13 km pieveikšanai bija nepieciešamas 50 minūtes… Pēc tam sekoja stāvs nobrauciens ar vairākiem asiem pagriezieniem, kur man bija tikai viena doma – bremzējot neizslīdēt un nenokrist!

Ieejot otro reizi tranzītzonā, biju ”uzcepies” – novietoju velo, novilku aero ķiveri un visu atlikušo ūdeni izlēju uz galvas. Pēc sajūtām vairāk likās, ka nekāda skriešana nebūs – labākajā gadījumā būs ātra iešana. Uzvilku botas, ieliku želejas muguras kabatās, uzliku ”nadziņu” un izgāju caur piepūšamo arku ar maģisko uzrakstu ”Ironman RUN”…

42,2km jeb maratons bija jāskrien pa Portalkudias ielām un pludmales promenādi četrarpus 9 km apļos un finišu pludmalē, katrā aplī četri atbalsta punkti. Sāku skriet un pašam sev par pārsteigumu – varēju pat paskriet. Jau no pirmā atbalsta punkta nolēmu tajos staigāt, lejot ūdeni uz galvas, iedzerot kolu vai sporta dzērienu un paņemot ūdens švammes – palika tikai karstāk un karstāk. Praktiski visa deviņu kilometru apļa garumā trases malā cilvēki atbalsta, svešinieki nolasa no numura vārdu un dažādi uzmundrina, mazie bērniņi “dod pieci” un sāk parādīties ticība šo sacensību sauklim -”Anything is possible”.

Praktiski visa deviņu kilometru apļa garumā trases malā cilvēki atbalsta, svešinieki nolasa no numura vārdu un dažādi uzmundrina, mazie bērniņi “dod pieci” un sāk parādīties ticība šo sacensību sauklim -”Anything is possible”

Tikmēr skriešanas trasē arvien vairāk dalībnieku pārstāj skriet un sāk iet, citi apstājas un staipās, citi vemj, daži pat apgāžas zemē, bet ceļas un virzās tālāk. Pēc 29.kilometra sapratu, ka šoreiz Ironman maratonu zem 4 stundām neizdosies noskriet – uznāca karstuma ”sliktums” un vienu kilometru nācās iet, pēc kā atsāku skriet jau daudz lēnāk. Un – jo tuvāk finišs, jo vairāk dalībnieku iet, nevis skrien – pat tie, kas ir priekšā par apli un vēl vairāk tie, kas ir divus, trīs apļus aiz manis… Un tad pienāk tas maģiskais brīdis ar zilo paklāju un finiša arku ar Ironman simbolu un komentētāju, kas paziņo: ”You are an IRONMAN!”

Un tad pienāk tas maģiskais brīdis ar zilo paklāju un finiša arku ar Ironman simbolu un komentētāju, kas paziņo: ”You are an IRONMAN!”

Pirmais ”Ironman” triatlons pieveikts 11 stundās 22 minūtēs. Ātrākais no Latvijas pārstāvjiem bija Sandris Šika ar 10h 01min, Olafam Smiltniekam 10h 45min un Edvīnam Guzikatam 12h21min. No savas puses varu teikt – nebija viegli, taču noteikti to darīšu vēl, jo emocijas, ko sniedz šis sports, nevar iegūt nekā savādāk!”

2 komentāri

TOP komentāri

  • Jānis Janševics
    0

    Jānis Janševics

    Protams, 250 m. Paldies, izlabojām.

    30.09.2014 16:36

  • aaa
    0

    aaa

    Gan jau ka tranzita zona bija 250 nevis 25 metri. Citadi tada loti isa viena no garakajam tranzita zonam

    29.09.2014 22:35

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas