Oļegs Latiševs par EuroBasket2015, tiesāšanas niansēm un iespējām NBA

0 komentāri

Astoņas notiesātas spēles, ieskaitot trīs mačus ar mājinieces Francijas izlases dalību, divas spēles ar pagarinājumiem un principiālo pusfinālu Lietuva pret Serbiju – tāda bijusi Latvijas Basketbola savienības Tiesnešu komisijas vadītāja Oļega Latiševa personīgā bilance, tiesājot Eiropas čempionāta spēles Francijas pilsētās Monpeljē (grupas turnīrs) un Lillē.

Saruna notika īsajā pauzē starp EuroBasket2015 un tradicionālo ULEB pirmssezonas tiesnešu semināru Salonikos, kam nākamnedēļ sekos Aldaris LBL 25. sezonas pirmās spēles un īpašs saldēdiens – NBA kluba Sanantonio Spurs paraugspēle ar Milānas Emporio Armani, kas 6. oktobrī notiks Milānā.

Vispirms par EuroBasket2015. Latvijas basketbola draugiem turnīrs Rīgā un finālspēles Lillē aizēnoja to, kas notika citās trijās pilsētās. Kāds tad bija lielais basketbols Monpeljē?

Interesants un labi organizēts. Jau čempionāta pirmajā dienā tiesāju spēli, kas beidzās ar pagarinājumu: Francija–Somija. Pilnas tribīnes, pirmās spēles “svaigās” emocijas, somiem iespēja uzvarēt mājiniekus… Pēc tāda sākuma turpinājums bija mierīgāks. Organizatoriskā ziņā viss bija visaugstākajā līmenī, ko nevarēja teikt par Lilli.

Visgrandiozākā arēna, vislielākais skatītāju skaits, visinteresantākās spēles…

…un vislielākā izsalkuma sajūta. Vistiešākajā nozīmē – ne jau tikai komandas vien sūdzējās par ēdināšanas problēmām. Basketbola ziņā viss, protams, bija iespaidīgi un aizraujošu spēļu patiesi bija daudz. Īpaši ceturtdaļfinālā un pusfinālā.

Katrs lielais čempionāts ir iezīmīgs ne tikai ar savām zvaigznēm un neveiksminiekiem, bet arī akcentiem tiesāšanā. Uz ko šoreiz vērsāt īpašu uzmanību?

Tradicionālajā trīs dienu seminārā, kas pirms čempionāta risinājās Frankfurtē, uzsvars tika likts uz lietām, ko skatītāji nepamana – pārvietošanās mehāniku, vietas izvēli. Niansēm, kuras rada priekšnoteikumus pareizu lēmumu pieņemšanai. Jā, bija arī runa par taktisko piezīmju skaita samazināšanu, par tēlošanas izskaušanu. Čempionāta laikā bija jūtams, ka spēlētāji adaptējas, un izslēgšanas turnīra laikā problēmu minētajos aspektos jau bija mazāk.

Parasti arī tiesnešiem vajadzīgs laiks, lai nonāktu pie vienādas izpratnes par to, kā traktēt vienu vai otru epizodi.

Tāpēc jau katru rītu visās četrās pilsētās grupas turnīra laikā un Lillē izslēgšanas spēļu dienās ik rītu notika apmēram stundu ilga tiesnešu sapulce, kuras laikā skatījāmies strīdīgās epizodes, analizējām lēmumus un tuvinājāmies dažādu situāciju traktējumos. Ne tikai no savu grupu spēlēm – redzēju arī to, kas notika Rīgā, Berlīnē un Zagrebā.

Ko interesantu parādīja no Rīgas spēlēm?

Vislielākā uzmanība, protams, tika pievērsta spēles Lietuva–Beļģija galotnei. Proti, tiesnešu lēmumam ieskaitīt uzvaru atnesušo grozu, ko beļģu basketbolists guva līdz ar beigu signālu. Kopējais slēdziens – ņemot vērā spēles laikā pieejamo informāciju, tiesneši rīkojušies pareizi.

Bet ko tad tiesneši video atkārtojumā redzēja citādāk, nekā tie daudzie, kuri saskatīja sarkano beigu signāla lampiņu iedegamies brīdī, kad spēlētāja pirksti vēl bija pie bumbas?

Noteikumos paredzēts, ka tiesneši var izmantot bildi, kas uzņemta no īpašām kamerām, nevis TV aparatūras. Diemžēl prakse parādīja, ka šie attēli ne vienmēr ir pietiekami kvalitatīvi un rakursu izvēle nav pietiekama. Arī Monpeljē bija gadījums, kad vajadzēja pārbaudīt – divpunktu vai trīspunktu metiens – un atkārtojumā to īsti saprast nevarēja. Taču noteikumos ir paredzēts, ka tiesnesis vispirms pieņem lēmumu un to paziņo, bet tad šaubu gadījumā dodas pārbaudīt. Ja video nav skaidri redzams, ka lēmums pieņemts nepareizi, spēkā paliek sākotnējais spriedums. Ņemot vērā spēļu translācijas nodrošinošās TV iespējas, video atkārtojuma izmantošanas metodi iespējams pilnveidot. Bet konkrētajā situācijā tiesneši bija rīkojušies stingri saskaņā ar noteikumiem.

Izšķirošo spēļu dienās Francijas un Serbijas komandu pārstāvji veltīja skarbus vārdus tiesnešiem. Pirmajiem šķita, ka pārāk liela brīvība tiek ļauta Spānijas izlases līderim Pau Gazolam, otrie pārmeta FIBA politiskās spēlītes pret serbiem…

Neapmierinātie atradīsies pēc katras spēles, un emocijas – tas ir normāli. Bet, runājot pēc būtības, Francijas–Spānijas spēli kā rezerves tiesnesis vēroju ļoti uzmanīgi un nevaru apstiprināt franču bažas. Dažas epizodes uz vienu vai otru pusi – jā, droši vien varētu atrast, bet tādas varētu atrast arī spāņi. Tāpat kā Lietuvas–Serbijas spēlē, ko man bija gods tiesāt. Ne jau tiesneši izšķīra šo spēļu iznākumu.

Jau pēc dažām dienām sākas jaunā klubu sezona. Olimpiskajā gadā kardinālu jaunumu noteikumos nebūs, bet kādas nianses patlaban tiek akcentētas?

Pilna informācija par jaunumiem tiesāšanas standartos būs Eirolīgas tiesnešu seminārā, kas šīs nedēļas beigās notiek Salonikos. Jau pieminēju taktisko piezīmju apkarošanu – katrs pieskāriens laukuma vidū netiks sodīts, lai lieki nepārtrauktu spēli. Savukārt stingrāk vērsīsimies pret pārkāpumiem, apturot ātros uzrukumus – noteiktās situācijās neizbēgama būs nesportiskā piezīme. Noteikti augstu tiks turēta uzvedības latiņa, nepieciešamības gadījumā nevairoties no tehniskajām piezīmēm.

Taktiskās piezīmes ir spēles sastāvdaļa, kas galotnēs lieti noder. Vai akcentu maiņa nekaitēs spēles intrigai? Un – kā tiesneši panāks vienotu noteikumu traktējumu?

Par taktisko piezīmju pieļaujamību ir dažādi viedokļi. Šai ziņā ir ļoti smalkas nianses, tāpēc ar lielu interesi dodos uz semināru, lai saprastu, kur tiek novilkta smalkā robeža. Noskatoties 50 epizodes, skaidrībā tiksim. Un, protams, ar šo mācību materiālu iepazīstināsim arī kolēģus Latvijā.

Runā, ka starp EuroBasket2015 un Eirolīgas spēlē tiesnesim Latiševam vēl esot interesants norīkojums…

Jā, esmu uzaicināts uz Milānu, kur 6. oktobrī kopā ar diviem NBA tiesnešiem no Amerikas tiesāšu paraugspēli starp Itālijas komandu Emporio Armani un NBA klubu Sanantonio Spurs. Šāda tūre notiek jau ceturto gadu. Neslēpšu, ka gaidīju šādu iespēju un esmu ļoti priecīgs, ka tagad tā ir klāt.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas