“Tinder surprise” jeb stāsts par kādu Tinder meiteni no vīrieša skatpunkta

0 komentāri

“Tinderis” nav iepazīšanās portāls, es sev teicu, tas ir sociālais tīkls. Tāds pats kā “feisbuks” vai draugiem.lv. Un sociālie tīkli man patīk, piederība tiem ļauj justies jaunākam, būt notikumu centrā, izmēģināt visu jauno. Ir maza nianse, kas “tinder” padara atšķirīgu – tas parāda attālumu līdz konkrētam cilvēkam, kā arī dod iespēju uzrunāt cilvēku tikai tad, ja interese ir abpusēja. Spriežot pēc manis uzrunātajām sievietēm, viņas domā, ka tas ir tāds pats iepazīšanās portāls kā citi. Vai arī izliekas, ka tā domā.

Piereģistrējoties jāatzīmē, kas tevi interesē, – vecuma amplitūda (man automātiski piedāvāja no 35 līdz 55+), maksimālais attālums līdz partnerim (ne vairāk kā 150 km), un jāielādē bildes, kuras vēlies parādīt. Vari pieslēgt arī Instagram kontu.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pats “tinderī” esmu, tikai un vienīgi profesionālas intereses dzīts. Lai ”redzētu, kā tas strādā”. Ekhm… goda vārds. Uzreiz jāteic, ka man diez ko neveicas. Tās latvietes, ar kurām izrādījusies abpusēja ”saderība” – tindera valodā ”match” –, vai jau ir iepriekš pazīstamas, vai arī sarakstes sākumā atsūta apmēram šādu tekstu: ”Labs vakars! Pat neiedomājos, ka bildē esi Tu, ne atpazīt! Tas ir ļoti izdevies kadrs! (Smaidiņš.) Īsāk sakot, Latvijā man nav variantu. Tādēļ uzstādījumos uzliku maksimālo attālumu un uzrunāju dažas lietuviešu, igauņu un zviedru sievietes.

Šis ir stāsts par sarunu ar igaunieti Kristelu. Diplomēta angļu filoloģe, vada nelielu uzņēmumu, divi bērni no pirmās laulības jau pieauguši, otrajā arī divi. Uzrādītais vecums – 49, bet izskatās uz 35. Dzīvo ar vīru, kas ir diplomātiskais darbinieks. Kristelai jautāju, ko viņa dara tinderī. Man pirmo reizi bija iespēja parunāt ar kādu, kas pārstāv tā saukto zviedru ģimenītes modeli. Kad Kristelu uzrunāju, viņas ”romāns” bija divas nedēļas vecs. Jaunais partneris ”paņēmis” ar to, ka atšķirībā no citiem meklējis nopietnas attiecības, bildē redzams formastērpā, jo ir augstā amatā uz pasažieru prāmja, un pirmajā randiņā atļāvies tikai parunāties. Tā mēs viņu sarunās arī dēvējām – par ”parunāties”. Un vēl nostrādājis tas, ka tas nav bijis ”kārtējais puišelis” (babyboy).

Tev ir svarīgi saprast?

Jā, protams!

Un kas vēl tev ir svarīgi?

Izklaide, jautrība!

Un sekss?

Ooo, jā. :)

Bet Tev taču viss ir, – kāpēc tev vēl kaut ko vajadzēja?

Garš stāsts.

Es esmu pacietīgs klausītājs. Es apsolu. :)

Visus šos gadus skatījos, kā vīrs nāk mājās starojošs, viņš ir komunicējis, uzlādējies. Visu laiku sabiedrībā, komandējumos, pieņemšanās… Dzīvo DZĪVI. Nu labi, man arī ir uzņēmuma partneri, ar kuriem ikdienā strādāju, bet tie ir vieni un tie paši! Bet otrs dzīvo dzīvi, kurā viss notiek! Taču tu pa to laiku audzini bērnus, brauc uz darbu, iepirkties, uz mājām, taisi ēst, liec bērnus gulēt. Un tā katru dienu trīsdesmit gadus. Un viņš vēl mani visu laiku iedrošina – domā par sevi, tev ir visas iespējas!

Un kas notika?

Un tad man pirms diviem gadiem parādījās viens, teiksim, jaunietis, ar kuru man bija viss, ko sirds vēlas, – pastaigas, sarunas un pilna pakrūte taureņu. Tikai līdz seksam pietrūka nedaudz. Un tad viņš man prasa: ”m Kam es tev esmu vajadzīgs, kas ir tas, ko vīrs tev nevar dot?” Un es godīgi atbildēju, ka nav nekā tāda, ko vīrs man nevar dot, izņemot taureņus vēderā.

Un?

Un ar to viss beidzās. Vai vīriešiem vienmēr jāzina, par ko viņus mīl? Man riebjas, ka man jautā, kāpēc. Es nezinu!

Tev tiešām ar vīru viss labi?

Vīrs man ir vīrieša etalons – garš, sportisks, nosauļojies. Obligāti jābūt labai humora izjūtai, jābūt smadzenēm. Ja nav smadzeņu, mani neuzrunā.

Un tā tu sameklēji vēl vienu tieši tādu pašu?

Jā. Bet tas ir pavisam citādi. Es sākumā gribēju tikai parunāties, bet tad viss aizgāja …

Nebaidies, ka vīrs uzzinās?

Viņš zina.

???

Viņš pats man ieteica tinderi. Man pēc romāniņa ar to babyboy bija depresija kādu gadu. Likās, ka nevienu nespēju ieinteresēt. Ka es kā sieviete esmu mūžu beigusi. Tieši tad, kad bērni paaugušies un nu varētu sākt pa īstam dzīvot. Vīram apnika uz to skatīties, un viņš teica, lai uzinstalēju tinderi.

Un viņš zina visu?

Visu ne, ir detaļas, kuras nebūtu gatavs dzirdēt pat vispašapzinīgākais vīrietis. Bet lielos vilcienos – jā. Mums bija tāda vienošanās: ja es viņa klātbūtnē sarakstos ar ”parunāties”, tad es izstāstu, kas notiek.

Kā viņš to pacieš?

Reizēm kļūst domīgs. Manuprāt, viņš cīnās pats ar sevi. Reizēm grib dzirdēt visu detaļās, reizēm noslēdzas. Kad jautāju, kāpēc viņš man to atļauj, viņš saka: labāk piedalīties ballītē nekā vientuļi kaukt zem logiem. Citreiz man šķiet, ka viņš no tā visa uzvelkas un gūst baudu. Nesaprotu – vai tas ir gudrs gājiens, lai mani nepazaudētu, vai mazohisms? Bet vakar mēs vienojāmies: kad būšu ar vīru, nesarakstīšos.

Izdodas?

Nē-ē… Dažreiz, kad kaut kur dodos, viņš šķelmīgi pasmaida un jautā: dosies ”parunāties”? Vai arī, kad esmu bijusi pie ”parunāties”, viņš vakarā ienāk un izsaucas: nākamais! Bet arī viņš ir mainījies, kļuvis uzmanīgāks, mazāk pārmet, biežāk atbrauc pie manis uz darbu vai ierosina izbraukt jūrā. Viņš pats atzina, ka jūtoties kā suns, kam kauls nav vajadzīgs tikmēr, kamēr kāds cits to neiekāro. Liekas, ka viņš vienkārši cenšas to otru izkonkurēt.

Vai tu uzskati, ka tās ir normālas attiecības?

Saprotu, ko tu domā, bet tādas tās ir, mums citu nav. Varbūt tā ir kopēja apmātība un mēs abi barojamies no maniem piedzīvojumiem, tikai, kamēr man vēderā taureņi, viņam tur kaut kādi sikspārņi plosās. Mani, protams, mulsina tas, ka normāli cilvēki tā nedara, bet tik ārkārtīgi gribas, ka traks var kļūt, un tad jau ir vienalga, ko citi domā.

Piedod, bet Tu izklausies kā no ķēdes norāvusies.

Bitch? Ha, es neesmu norāvusies no ķēdes. Es palūdzu palaist to ķēdi garāku, lai varu izskrieties. Un tad atgriezties.

FOTO: ko šie cilvēki domāja, piereģistrējoties šajā vietnē?

Esi droša, ka atgriezīsies?

Es nešķiršos. Es jau to vīram pateicu. Lai nemaz necer.

Vai nav tā, ka iekšas vajag, lai sieva pat neiedomātos darīt ko tādu?

Tas nav tikai no viņa atkarīgs. Un vispār, kad apprecējāmies, viņš zināja, uz ko parakstās. Mēs sākām tieši tāpat.

Kāpēc Tu par spīti visam, kas Tev jau ir – tik saprotošs vīrs, čalis, ar ko “parunāties”, – te vēl kaut ko meklē? Tev ir arī citi ”projekti”?

Vairs jau nemeklēju, bet pirms tam bija pāris. Kāds čalis palūdza erotisku foto, teicu, lai sāk pirmais. Atsūtīja pimpi pa visu ekrānu. Lai es ar sūtot kaut ko pretī. Es iegūglēju wet pussī, un viņš beidza. Vispār es biju šokā, ka jauniešiem tagad sekss ir tikai internetā. Pat ne tikai jauniešiem. Man galerijā ir arī kāds 48 gadus lietots. Man pirmajās divās nedēļās atsūtīja kādus četrus dažādus ceļamkrānus! Viņi iedomājas, ka mani tas kaut kādā veidā uzbudinās, vai? Vai visi vīrieši ir iemīlējušies savos krānos?

Tevi tas neuzbudina?

Klātienē varbūt, bet arī tad es taču nevaru tā uzreiz pieslēgties no tā skata vien. Kāds man no tā labums?

Varbūt viņi tev arī sūta bildes no interneta?

Vēl jo vairāk!

Tu viņu, protams, pasūtīji?

Kāpēc? Kad es neko nesūtu, viņi esot gatavi arī tāpat parunāties, bet pēc trim teikumiem atkal aiziet par seksu. Bet mani neinteresē pliks sekss. Jā, man patīk, ka mani iekāro, bet ir svarīgi, kas iekāro! Esot kopā ar parunāsim, es beidzot sāku ticēt, ka esmu skaista!

Vai tad līdz šim Tev to neviens nebija teicis? Vīrs?

Saproti, vīrs – tas ir citādi, tie ir deviņi gadi kopā. Viss tik paredzams!

Kāda atšķirība – mājās un “parunāties”?

Savējais labāk pārzina visas slepenās taciņas un pogas, bet tur – sirds kāpj pa muti laukā no apziņas vien, ka tas ir kaut kas jauns, nebijis, svaigs! Tu domā, ka vīram tagad tiek mazāk? Tieši otrādi. Kad parauj vaļā, tiek visiem un vēl pašai pāri paliek. Vienreiz, kad “parunāties” bija reisā, es sarak­stoties tā iesildījos, ka atbraucu mājās slapjām biksītēm. Vīram bija tādi svētki… Tagad man sekss ir vismaz divreiz biežāk. Traks sekss katru reizi! Tikai jārēķinās ar jūrnieku dzīves realitāti. Kādreiz mana dzimumdzīve bija atkarīga no noskaņojuma, tagad – no prāmju grafika.

Kāpēc Tu man to stāsti?

Es gribēju saprast, vai neesmu traka.

Tu kādreiz plāno braukt uz Rīgu? Varbūt saskrienamies uz tēju?

Man nevajag jaunus piedzīvojumus. J Es gribēju tikai ar kādu parunāties.

Vai Tu nožēlo to, ko dari?

Reizēm jūtos vainīga, bet otrreiz darītu tāpat. Es tagad domāju – kur es biju agrāk? Vīrs saka, ka man tik un tā nebūtu miera. Bet es domāju, viņš saprot, ka viņam šis ir vienīgais iespējamais risinājums. Viņam vienkārši nav izvēles.

Kā tas beigsies?

Es tagad negribu domāt par beigām! Es gribu izbaudīt to, kas ir! Ko jūs, veči, visu laiku varat domāt par to, kas būs, kā būs? Nevarat vienkārši izbaudīt to, kas ir?! Beidziet rakāties!

Vai stāstītu savam vīram, ja tev vajadzētu to izlemt tagad?

To nevar noslēpt pat no vīrieša – tas ir kā uguņošana. Sākumā reizes desmit pēdējā brīdī kodu mēlē, lai ar sajūsmu nemestos stāstīt, ka man taureņi vēderā iemetušies. Es jau pirmajā laulībā visu laiku shēmoju, kā visu izdarīt tā, lai neviens neuzzina, – es vairs neesmu tajā vecumā, lai sevi pazemotu. Tas ir fakts, – domā, vecīt, pats, ko ar to darīt!

Vai tu esi uz kaut ko nikna?

Kristela divas dienas klusēja.

Piedod, es ilgi domāju par to jautājumu. Reizēm man uznāk tādas dusmas! Kāpēc viņš vienkārši nevarēja uzreiz pateikt – nē! Nē, tu esi mana, es tevi nevienam nedošu, ne ar vienu nedalīšos! Kāpēc viņš tā nepateica?

Tu tomēr nožēlo?

Es jau teicu, ka neko nenožēloju. Bet tas viss ir tik sarežģīti.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas