Šo tu vēl nezināji par gripu, HIV un citiem vīrusies

0 komentāri

2. Visbīstamākie vīrusi

2/4

Visuresošie

Foto: Pixabay

Foto: Pixabay

No pirmā acu uzme­tiena šķiet, ka vīrusi nav sarežģīti iekār­toti. Tie sastāv no divām, maksimums — trijām daļām: ga­ba­liņa DNS vai RNS, kas pārklāts ar olbaltumvielas aizsargapvalku. Pēc bū­tības tie ir mazī­tiņi parazīti, kas sevī nes ģenētisko informāciju.

Paši par sevi vīrusi nav spējīgi ne uz ko. Bet, nonākot dzīvas šūnas iekš­pusē, tie tūlīt liek tai radīt sev līdzīgus. Vīrusi nesaudzē neko. Vienalga, vai tā ir augu, dzīvnieku, vai pat baktēriju šūna. Vīrusi mīt visur, kur ir dzīvība. Uz šo brīdi biologi detalizēti ap­rakstījuši apmēram 5000 vīrusus no mil­jona dažādu vīrusu tipiem. Ņemot vērā fak­tu, ka daudzi no tiem pastāvīgi pie­lāgojas mai­nī­gajai videi, kurā mājo, visticamāk, ka ap­rakstīt visus vīrusu tipus neizdosies nekad.

Izcelšanās noslēpums

Kopš vīrusu atklāšanas brīža zi­nātnieki cenšas saprast, no kurienes tie radušies. Diemžēl izrādās, ka šis uzdevums ir praktiski neatrisināms: vīrusi neatstāj fosilijas vai kādas citas nozīmīgas pēdas. Izmantojot sa­rež­ģīto molekulāro analīzi, pētnieki iz­virzījuši trīs hipo­tēzes par vīrusu iz­celšanos.

  • Pirmā — regresīvā hipotēze. Ie­spē­jams, ka vīrusi kādreiz bijuši tāda tipa organismi kā baktērijas, kas parazitē daudz lielāku šūnu iekšpusē, bet ar laiku zaudējuši spēju patstāvīgi pār­vietoties un baroties, sa­glabājot ti­kai vēlmi vairoties.
  • Otrā — atdalīšanās hi­po­tēze. Šī teorija vērš uz­manību uz “lēkājošiem gē­niem” — DNS un RNS ga­baliņiem, kuri spēj atdalīties no lielās ķēdes un pār­vie­toties starp šūnām. Pastāv ver­sija, ka daudzi vīrusi cē­lu­šies tieši no šādiem “kle­jotājiem”.
  • Trešā — koevolūcijas hi­potēze. Tā pie­­­ņem, ka vī­rusi vei­do­jušies tajā pat lai­kā, kad pirmās dzīvās šū­nas uz pla­nētas — pirms mil­jar­diem gadu — no ma­zām pirms­šūnu daļiņām un sā­kumā nebija parazīti.

Diemžēl katrai šai hi­po­tēzei ir vājās vie­tas un pa­gaidām precīza atbilde par vīrusu iz­cel­ša­nos nav ro­dama. Viru­so­logi uz­ska­ta, ka nākotnē šo mīk­lu iz­do­sies atminēt, iz­pētot vīrusu tuvākos “radi­nie­kus”, pie kuriem pie­der viroīdi un prioni. Viroīdi — “peldoši” sī­ciņi RNS ga­ba­liņi bez ap­valka, kas spēj in­ficēt tikai dažus au­gus. Prioni ir tieši pretēji, tiem nav ģenētiskā koda, tie ir tikai olbal­tum­vielu apvalks. Problēma ir ta­jā, ka, sa­ska­roties ar veselu šū­nu, šāds “tukšs nieks” pār­vērš visu olbaltuma virs­mu prionā — šūna vien­kārši “no­smok” pati sevī. Prionu slimības ir ne­ticami bīs­tamas un tām prak­tiski vienmēr ir letāls iznā­kums. Tās at­klāja pa­visam nesen — XX gs. bei­gās un uzreiz izdalīja no vīru­su valstības. Kad sai­stība starp nā­vē­jo­šajiem prio­­niem, vājajiem viroī­diem un visu vare­na­jiem vī­rusiem tiks precīzi no­skaid­rota, tad kļūs skaidrs, kādi procesi būs palī­dzējuši tiem izcelties uz Zemes.

2. Visbīstamākie vīrusi

2/4
0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas