Mīļās, nenokaujiet savos vīriešos vēlmi dot

0 komentāri

Kāds emocionāls un patiesi domu raisošs stāsts pāršalcis vietni Facebook, kurā septiņgadīgā Ričarda mamma Agnese stāsta par to, cik svarīgi ir nesabojāt bērnam dāvināšanas prieku. Mūsu dēli ir topošie vīri, neaizmirstiet to!

“Mammīt, es gribu tev uzdāvināt gredzentiņu!” tā pēkšņi no zila gaisa paziņoja Ričards (7 g.) pirmdienas vakarā. “Bet, mīļais, vai tad tev ir naudiņa?” saku viņam.
“Jā! Man ir mājās 5 eiro,” viņš atbild.
“Tad jau tev būs jāsakrāj vairāk,” saku viņam.
Pēc mirklīša Ričards atkal turpina: “Kad tev būs dzimšanas diena vai vārda diena?” Atbildu viņam, ka dzimšanas diena man jau nesen bija, bet vārda diena būs ziemā. “Bet es tev gribu uzdāvināt tagad!” viņš saka. “Ja tu tā gribi, tad jau nekādas īpašās dienas nav jāgaida. Jāsakrāj naudiņa, un būs gredzentiņš!” saku Ričardam. Viņš tajā pašā brīdī jau gribēja vest mani uz veikalu, kur gredzentiņi.

Ejam pa Alfu, vedu viņu tādos veikalos, kur lētāki tie gredzeni, bet neviens viņam nepatīk. Tā nu mēs aizbraucām prom, neko nenopirkuši. Vakarā izstāstīju vīram šo Ričarda pēkšņo ideju. Viņš uzreiz pie Ričarda: “Ričulīt, es tev “piemetīšu” iztrūkstošo naudiņu un nopērciet skaistu gredzenu mammai.”

Otrdien jau domāju, ka puisis jau būs aizmirsis savu nodomu, bet nekā – uzreiz pēc skolas viņš atkal gribēja braukt uz veikalu. Teicu viņam, ka aizbrauksim citu dienu uz Rīga Plaza, es zinu, ka tur ir veikaliņš, kur viņam (un man arī) patiks viss. Tā diena bija vakar. Nu mans Ričards zina, kur jāpērk dāmām gredzeni… :)

Kāpēc es to stāstu? Jo stāstā ir kāda gudra morāle, kas paliek aiz burtiem. Es reiz sen, sen pieļāvu  kļūdu – no sava vecākā dēla atteicos pieņemt dārgas dāvanas. Zinot, ka viņš iztērējis visu savu iekrāto kapitālu. Bet bērns to darīja ar milzu prieku un atvērtu sirdi. Es savā stulbajā pieticīgumā un audzinātībā (“esi jel saprātīga”) toreiz pateicu: “Netērējies manis dēļ tik ļoti!” Sssssasodīts! Uz ko gan vēl lai bērns tērētos? Jo vecāki taču tērējas uz bērnu! Un sasmelt izlieto ir ļoti grūti… Bet var.

Pa šiem gadiem esmu pati bijusi lieciniece, kā pieticīgās, pieklājīgās mammas saka saviem dēliem: “Nu netērējies! Man neko nevajag!” Un dēli klausa mammas. Viņi tiešām vairs netērējas, jo mammai jau nevajag. Bet izrādās, ka mammas tomēr gaida. Un viņām pat vajag… Labi, ja šiem, nu jau pieaugušajiem dēliem, ir gudras sievas, kas sarūpē dāvanas vīramātēm, citādi viņas dabūtu pliku tekstu: “Daudz laimes!” Un tādu mammu ir pa pilnam!

Mīļās, nenokaujiet savos vīriešos vēlmi jums dot! Viņiem tas tik ļoti patīk! Viņiem patīk, kad sievietes ir priecīgas! Priecājieties, mīļās, priecājieties no visas sirds! Vai tas maziņš, noļucis ziediņš no pļavas vai tikko uzzīmēts ķiņķēziņš uz papīra, vai pirmais mēģinājums uztaisīt mammītei kaut ko garšīgu! Jo ar to viss sākas! Tā rodas nākamie sirsnīgie un dāsnie vīrieši, kas izdomās, kā nopelnīt un sagādāt savai sievietei jebko!

Dēli ir nākamie vīri un tēvi! Un tas ir nopietni!!!!

Foto: mammas un dēli

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas