Psiholoģe iesaka, kā atbrīvoties no liekā savās mājās un dzīvē

3 komentāri

Lielā ģenerāltīrīšana parasti notiek pavasarī. tad nomazgātie logi mājoklī ļauj ienākt spožajiem saules stariem, bet no putekļiem attīrītajās telpās, šķiet, pat elpot kļuvis vieglāk. taču, vai zināji, ka tavas mājas ir kā tavs pašas spogulis? Kārtojot skapjus un plauktus, tu arī no sava prāta un dzīves vari aizslaucīt visu lieko.

Konsultē psiholoģe Kristīne Maka.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Visu izšķir izjūtas!

Tava vide ir kā tavs spoguļattēls. Jo ērtāk un komfortablāk jūties savā mājoklī, jo harmoniskāk jūties arī savā dzīvē. Tāpēc sāc ar to, ka apsēdies katras telpas centrā un vērīgi paskaties apkārt. Ja tevī ir prieks un tu domā, cik tev ir forša māja un katra vie- ta tajā, tu līdzīgi jūties arī savā dzīvē. Taču, ja skaties apkārt un domā: “Kopumā man viss patīk, tikai skapis gan ir briesmīgs!”, arī tevī pašā ir kaut kas, ko tu nepieņem. Ja māja pirmajā acu uzmetienā šķiet kārtīga un tīra, bet patiesībā tavā skapī un atvilktnēs ir bardaks, visticamāk, tu šādi arī dzīvo – ārēji pārējiem rādi, ka tavā dzīvē viss ir lieliski, bet patiesībā tevī valda haoss vai tu jūties iztukšota. Katra lieta, kas dzīvo kopā ar tevi zem viena jumta, ir kā simbols, kas stāsta par tavu dzīvi: darbu, attiecībām, pieredzi, sapņiem vai mērķiem. Taču šiem simboliem nav universāla tulkojuma, jo lietām mēs katra piešķiram savu jēgu. Piemēram, galds. Vienai tas asociēsies ar kopā sanākšanas brīžiem, citai tas simbolizēs atpūtu. Ja galdu saista ar ģimenes kopā būšanas brīžiem, bet tas pastāvīgi nokrauts ar grāmatām, papīriem, netīrām krūzēm, padomā, vai kāda cita dzīves sfēra nemēģina pārņemt tavu privāto telpu, ģimeniskās vērtības atstājot otrajā plānā. Taču tulkojumi var būt ļoti dažādi. Iespējams, tu šobrīd esi bez darba un ļoti vēlies to atrast, tāpēc lietas – papīri, dators, rakstāmie – it kā nejauši sāk apdzīvot arī tavu ēdamgaldu. Lietas pašas parāda, ka tu vēlies aktivizēt darba sfēru.

Starta pozīcija

Starta pozīcijai vajadzētu būt šādai: tu pieņem visu, ko redzi. Piemēram, istabā ir saplaisājusi siena vai nodrupis apmetums. Tu nesāc stresot, domājot, kā tagad visu remontēsi, bet pieņem realitāti: jā, šobrīd manās mājās izskatās šādi. To, kas mums nepatīk, izmainīt varam tad, ja akceptējam, nevis noliedzam vai šausmināmies par realitāti. Atver arī skapja durvis un paskaties, kas tajā atrodas. Ja tavā skapī ir apģērbi, kas ir par izmēru vai diviem mazāki, nekā tev der, tad, visticamāk, tu nepieņem realitāti, bet mēģini dzīvot ilūziju pasaulē, sev iestāstot, ka gan jau kādreiz notievēsi. Sevis pieņemšana sākas brīdī, kad visas drēbes, kas tev ir par mazu, tu atdod citiem vai pāršuj un sāc valkāt. Jo tajā mirklī tu sev it kā pasaki: es akceptēju sevi tādu, kāda esmu, man nav jāatbilst kādam standartam. Savukārt, ja glabā “tievās drēbes”, cerot uz brīnumainu notievēšanu, tavi iekšējie resursi tiek izlietoti ilūzijas uzturēšanai, nevis dzīvošanai šeit un tagad. Tāpēc nebrīnies, ja jūties iztukšota.

Ģenerāltīrīšana ir svētīga ar to, ka tu uz visu, kas atrodas tavā dzīvoklī, paskaties no cita skatpunkta, un tas palīdz atrast negaidītus risinājumus. Piemēram, tu dzīvo mazā dzīvoklī un pārdzīvo, ka tev nav iespējams iekārtot plauktu grāmatām. Ja kādām tev svarīgām lietām neatrodas vieta, izstaigā dzīvokli ar kritisku skatu un ieskaties it visur. Varbūt tev ir liels skapis, kurā stāv gadiem nelietoti, savulaik dāvināti palagu blāķi? Vai tiešām tev tos visus vajag? Atsakoties no lietām, ko nelieto, tu automātiski atbrīvo telpu kam citam.

Lietas, kas nestāv savā vietā

Psiholoģe praksē novērojusi arī interesantu saistību starp lietām, kas mājoklī neatrodas tām paredzētajā vietā, un cilvēku emocionālo stāvokli. “Ja pie manis atnāk kliente un sūdzas par to, ka viņa netiek galā ar emocijām, ka viņa raud vai dusmojas neadekvātās situācijās, es iesaku ne tikai strādāt ar tām, bet arī rūpīgi izstaigāt māju un visas lietas salikt tām paredzētajās vietās,” stāsta Kristīne Maka. Emocijas pašas par sevi nav ne labas, ne sliktas, mēs visas savu reizi raudam un dusmojamies, taču, ja pašas sākam brīnīties par savām emocionālajām reakcijām, tas liecina par haosu mūsos. Saliekot lietas savās vietās, sakārtojas arī emocijas, jo tu nonāc kontaktā ar sevi. Tu sāc vadīt lietas, nevis tās vada tevi. Tas pats attiecas uz darbu. Ja strādā haosā, nebrīnies, ka, veicot savus pienākumus, biežāk kļūdīsies. Pat tad, ja dienā izdarāmo darbu saraksts ir tik liels, ka šķiet, to paveikt nav iespējams, rītu sāc ar darba galda un atvilktņu sakārtošanu. Redzēsi, ka dienas beigās pati brīnīsies, cik daudz esi paspējusi izdarīt.

Krāmi, no kā atbrīvoties

Par krāmiem uzskatāmas visas lietas, ko neesi lietojusi jau divus gadus. Tas nenozīmē, ka tev jāatrota piedurknes un visas šīs lietas jāizmet. Nebūt nē! Atrodi lietām, kas tev saistās ar patīkamām izjūtām, jaunu pielietojumu! Jo, ja kaut ko taupi – traukus, skaistas kleitas vai jebko citu –, tu nedzīvo tagadnē, bet gaidi, ka jauki mirkļi pienāks kaut kad nākotnē. Taču tie var nepienākt! Ģenerāltīrīšanas mērķis ir panākt, lai tu labi justos jau šobrīd. Ja tu sūdzies, ka tev nav jauna apģērba, sāc valkāt drēbes, kuras taupi. Nav labi, ja lietas vienkārši stāv. Bet, protams, mantas vari arī atdot vai vienkārši izmest. Ja tu gadu domā, kam tās atdot, un tā arī neko neesi izdomājusi, labāk noliec tās ielas malā – saimnieks pats atradīsies. Taču ir krāmi, kurus vajadzētu vienkārši izmest. Nevajag glabāt to cilvēku fotogrāfijas, ar kuriem esi sastrīdējusies. Arī vēstules, kartītes un dažādus zīmējumus nevajag uzkrāt bezgalīgi. Bērni katru nedēļu uzzīmē kādu darbiņu, tāpēc no tiem atstāj tikai pašus mīļākos.

Ko ar mums dara krāmi

  • Izraisa nogurumu
  • Ietekmē ķermeņa pašsajūtu, veselību
  • Traucē pieņemt lēmumus
  • Ievelk pagātnē vai liek dzīvot nākotnē, vai, vēl vairāk, ārpus sevis – ilūzijās
  • Izraisa depresiju, nomāktību
  • Pazemina dzīvesprieku
  • Rada papildu nodarbes, piemēram, tīrīšanu
  • Rada risku veselībai un piesaista kataklizmas
  • Novērš uzmanību no svarīgām lietām
3 komentāri

TOP komentāri

  • sieviete
    0

    sieviete

    mūsu senčiem bija zināma lietu kārtība, kuru tie ievēroja un arī tradīcijas, kas neparedzēja telpas piekrāmēšanu ar mantām. esmu bijusi uz šīs psiholoģes nodarbībām un man patiešām palīdzēja ieraudzīt un sakārtot daudzas lietas.

    11.02.2015 19:06

  • es
    0

    es

    Mūsu senču senčiem nebija aizbāztas mājas ar bezjēdzīgiem sadāvinātiem vai no ārvalstu ceļojumiem atvestiem suvenīriņiem, ar no modes izgājušiem kankariem un "modernām" iekārtām, kuras tā īsti nekad pat lietotas nav tikušas, bet kuras turēt savā virtuvē kādai nozīmē apliecināt savu stilīgumu.

    01.02.2015 08:30

  • juris cakste
    0

    juris cakste

    nez ka musu sencu senci vareja izdzivot, dzivot,un laimigi dzivot? psihalogiem visbiezak ir jaiet pie psihalogiem.

    31.01.2015 22:06

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas