Intervija. Latvietes triumfs Dienvidāfrikā: Ja vēlos kaut ko sasniegt, es noteikti to izdarīšu

0 komentāri

Latvijas Nacionālā baleta jaunā soliste Annija Kopštāle ir ieguvusi zelta un bronzas medaļas 5. Dienvidāfrikas starptautiskajā baleta konkursā Keiptaunā (5th South African International Ballet Competition) pieaugušo kategorijā. Annija Rīgas Horeogrāfijas vidusskolu absolvēja pirms četriem gadiem. Skaties.lv/ Sievietei aicināja Anniju uz sarunu par ceļu uz panākumiem un par skaistās, ļoti sievišķīgās profesijas ikdienu, spēju savienot balerīnas profesiju ar personīgo dzīvi.

Ko nozīmē pieņemt lēmumu startēt šādā konkursā?

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Es esmu daudz piedalījusies dažādos konkursos jau kopš Rīgas horeogrāfijas vidusskolas laikiem. Kad pirms trim gadiem piedalījos konkursā Ķīnā, mani pamanīja Keiptaunas baleta konkursa direktors un uzaicināja startēt arī šajā konkursā. Šogad beidzot man bija iespēja šim ielūgumam atsaukties, jo dalība konkursā tomēr ir saistīta ar prombūtni no aktīvā repertuāra teātrī. Vēlējos sevi papildus pilnveidot savā balerīnas karjerā.

Cik ilgu laiku prasa sagatavošanās, cik –  piedalīšanās pašā konkursā?

Gatavojos konkursam aptuveni divus mēnešus. Aizbraucot uz turieni, vai nu tajā pašā dienā izmēģini un dodies uz skatuves, vai arī – iebrauc dienu pirms uzstāšanās un izmēģini skatuvi. Katram dalībniekam iedalītas 7 -10 minūtes mēģinājumiem.

Balets, no redzamās puses ir ļoti sievišķīga profesija, kurā nepieciešams ļoti smagi un vīrišķīgi strādāt, tā prasa milzu spēku. Kāda ir sievietes – balerīnas ikdiena?

Desmitos no rīta jau katru dienu esmu teātrī: terniņstunda – iesildīšanās. Sagatavojam savu ķermeni dienas mēģinājumiem. Ja vakarā nav izrāde, tad mēģinājumi notiek līdz plkst.16, ja ir vakara izrāde, tad līdz plkst. 14. Uz izrādi esmu teātrī jau vairākas stundas  iepriekš.

Vienmēr visas sievietes interesē, kā balerīnas var saglabāt tik skaistu figūru… Vai ievēro īpašu diētu, vai arī fiziskā slodze dara savu un vari iztikt bez pārdomātas ēdienkartes?

Es nevaru nedomāt par pareizu un veselīgu uzturu. Protams, ka fiziskā slodze ir tā, kas palīdz saglabāt slaidu augumu, jo sadedzina kalorijas. Taču tāpat ir nepieciešams domāt, ko ēdu, jo skatuve dara savu – vienmēr pieprasa būt ideālā formā. Turklāt skatuve ir nežēlīga, uz tās var redzēt visu kā uz delnas. Pat, ja dzīvē esi slaids cilvēks, uzkāpjot uz skatuves, šķitīs, ka vismaz trīs kilogramu ir par daudz. Tādēļ balerīnām ir jābūt ļoti, ļoti slaidām.

No kā tu atsakies?

Lai būtu spēks un izturība, ir jāseko, lai ēstu veselīgi un reizē arī pietiktu enerģijas izturēt lielo slodzi. Tādēļ diēta ir jāievēro saprātīgi.  Badojoties balerīnas nespētu darīt savu darbu. Mana ikdienas ēdienkarte sastāv no dārzeņiem, augļiem, cieņā tagad ir dažādi smūtiji. Es izvairos no gaļas, miltu produktiem. Lai arī gaļu parasti ēd fiziska darba darītāji, uzskatu, ka varu bez tās iztikt, toties man garšo zivis.

Vai koncertējot ārzemēs ar baleta trupu, piedaloties konkursos, tev pietiek laika aplūkot valsti, uz kuru esi atbraukusi?

Nepietiek. Piemēram, es Ķīnas galvaspilsētā Pekinā esmu bijusi trīs reizes, bet šo pilsētu esmu aplūkojusi ļoti maz. Praktiski katru reizi esmu staigājusi pa vienām un tām pašām vietām. Ļoti gribas redzēt kaut ko vairāk. Ļoti cenšos pirms braukšanas noskaidrot, ko es katrā valstī gribētu redzēt un tad arī cenšos apskatīties. Dažreiz sanāk, bet biežāk tomēr nesanāk.

Vai ceļojot tu vismaz velti laiku tik sievišķīgai lietai kā iepirkšanās un apģērba iegāde?

Es patiesībā Rīgas veikalos iegriežos biežāk nekā ārzemēs. Man patīk latviešu radītie apģērbi un kaut kas, kas nav visiem. Patīk ekstravagantas un elegantas lietas.

Kādi ir tavi tuvākie radošie plāni? Kura ir tava sapņu loma?

Šobrīd gatavoju kāzu pas de deux baletā Žizele. Pagaidām es vēl nedejoju vadošās lomas. Manā repertuārā ir tikai ”divnieku” un ”četrinieku” partijas, draudzenes utt. Sapņu loma varētu būt Odeta – Odīlija baletā Gulbju ezers, vai arī Kitrija baletā Dons Kihots. Laikam drīzāk dzīvespriecīgā un temperamentīgā Kitrija, jo šī loma vairāk atbilst manai būtībai. Tāda es esmu arī dzīvē.

Foto

Daudzu mazu meiteņu sapnis ir balerīnas profesija. Taču bieži tas ir vecāku nevis bērnu sapnis. Kā bija ar tevi?

Es esmu vēlējusies dejot, cik vien sevi atceros. Vecāki man ir nākuši no mākslas pasaules – viņi ir mākslinieki Ēra Zalcmane un Aldis Kopštāls. Vecāki tieši bija tie, kuri man jau skolas laikā teica, lai es neslēpju, ja ir par grūtu. Lai es metu pie malas baletskolu, ja sanāk sevi par daudz mocīt. Viņi ļoti labi redzēja baletskolas audzēkņu nebūt ne vieglo dzīvi. Taču es vienmēr esmu zinājusi, kurp eju. Ja es vēlos kaut ko sasniegt, tad es to izdarīšu. Ja man kāds teiks, ka es to nevaru, tad par spīti to izdarīšu. Es domāju, ka baleta mākslā galvenā vajadzīgā rakstura īpašība ir neatlaidība.

Jo var būt tā, ka ir talants, bet nav vēlēšanās strādāt, vai arī otrādi – esi darba rūķis un gatavs no sevis izspiest pēdējo, lai tiktu pie rezultātiem.

Vai konkursā juti, ka veiksies? Tev ir laba intuīcija?

Es vairāk cerēju. Biju ļoti koncentrējusies tam mirklim uz skatuves, lai visu, ko es daru, es izdaru veiksmīgi. Jo man galvenais kritērijs šajā konkursā bija būt apmierinātai pašai ar sevi, savu veikumu.

Tev ir bijuši lieli panākumi starptautiskā arēnā. Ja šādus panākumus gūst sportisti, par to vienmēr runā daudz un skaļi jau nākamajā dienā. Kāpēc par uzvaru baleta mākslā, tavuprāt, runā tik maz?

Balets ir māksla, tās nav sacensības, kurās viss ir skaidrs – kurš pirmais, kurš otrais, kas uzvar, kas zaudējis. Balets – tā ir īpašu emociju gamma, ko rada cits cilvēks. Daudzi cilvēki mūsdienās uzskata, ka balets ir pieejams tikai izredzētajiem, atsevišķai publikai. Tādēļ daudzi nevēlas ne izprast, ne atnākt uz operas vai baleta izrādi. Operas nams viņiem šķiet kā nesasniedzams templis, kur notiek kāda mistiska burvība vai maģija. Esmu reizēm stāstījusi, ka mana profesija ir balerīna, tad nereti sastopos ar neizpratni, kas ir deja, kas ir balets. Ir pat cilvēki, kas nezina, kura atrodas Latvijas Nacionālā opera. Ja agrākos laikos balets un baleta zvaigznes bija tie, kas diktēja modi, baleta prīmas un premjerus zināja visā valstī, tagad šāda attieksme pie mums vairs nav sastopama. Baleta mākslinieki nav visas tautas elki, tikai atsevišķas publikas.

Kā balerīna var savienot mākslu ar ģimenes dzīvi, bērniem? Vai tas ir viegls uzdevums?

Domāju, ka tad, kad pienāk laiks, kad šī ģimene ir nodibināta, tad ir iespējams. Balerīnas atrod laiku visam. Man ir kolēģes, kurām ir pat divi bērni, un kuras pēc dekrēta atvaļinājuma ir lieliski atguvušas formu. Viņas paspēj gan  dejot galvenās, vadošās lomas, gan audzināt bērnus. Es šobrīd esmu ”jaunības trakuma periodā”, kad svarīgākas ir ambīcijas izveidot savu karjeru, es veltu visus spēkus savai profesijai. Es pat bieži aizmirstu par savu personisko dzīvi. Taču es noteikti neesmu no tām sievietēm, kurām bez baleta  dzīvē nekā cita nebūs.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas