Ieskaties Latvijas “Pēdējās raganas” pierakstos!

0 komentāri

Kādā intervijā ar akadēmiķi Jāni Stradiņu tika minēts, ka pie viņa tēva, profesora Paula Stradiņa, ir strādājusi kundze Marija Fērliņa, kura tikusi mīļi dēvēta par Latvijas ”Pēdējo raganu”. Skaties.lv rokās ir nonākuši unikāli Marijas Fērliņas apkopoti materiāli, kuros Tev piedāvājam iespēju nedaudz ielūkoties.

Marijas kundze nodarbojās ar senās tautas dziedniecības izpēti. Viņa pati ļoti labi pārzināja, kad un kādas zālītes jāvāc, un kuras tējas jālieto konkrētu slimību gadījumos. Fērliņa devās izbraukumos pa dažādiem Latvijas pagastiem, aptaujāja jau ļoti cienījama vecuma cilvēkus, kuri savā pagastā un tā apkārtnē izslavēti kā dziednieki un vārdotāji. Marija pierakstīja viņu stāstīto, uzzināja vēl nekur neizpaustas tautas dziedniecības metodes, un kādas zāļu tējas der katrai slimībai. Par katru, kurš piekrita ar Mariju runāt, viņa vispirms ievāca ziņas par pašu runātāju. Mūsdienās šīs ”pazīmes” var izraisīt nelielu smaidu, taču toreiz – raksturojot pašu dziednieku, tās bija ļoti zīmīgas. Fērliņas pieraksti datēti ar 1947. gadu.  Lūk, pāris dziednieču portreti.

Margarieta un Ieva

foto: Skaties.lv

foto: Skaties.lv

Margarieta Veldums (92 gadi)

Redz labi. Dzird labi. Veci zobi, tikai nodiluši. Dzimusi Priekules pagastā. Precējusies 22 gadu vecumā. Divu dēlu māte. Nav slimojusi.

Margarietas stāsts

Ziedus lasījām ap Jāņiem, lapas – pavasarī un rudenī. Ziedus un lapas žāvējām pavēnī, saknes un ogas saulītē. Zāļu tējas nedrīkst vārīt. tik uzlej verdošu ūdeni un noliek siltumā ievilkties. Zāles ieliek pudelē un uzlej špirktu, pudeli aizprapē un noliek saulītē. Tā jāļauj ievilkties kādu mēnesi. Stipras zāles skaitījās pa deviņi kopā.

Margarietas stiprās zāles

Deviņvīru spēks

Ozola lapas

Melnās kadiķu ogas

Vilka būkas (mežrožu augļi)

Bulduriņa sakne

Meža pipars

Ķimenes

Vērmeles

Pīlādžu ogas
Visas zāles jāņem vienādā daudzumā, uzlej špirktu, aizprapē un noliek saulē. Kad uznāk nelabumi, iedzer pa šņabja glāzītei.

 

Foto: Skaties.lv

Foto: Skaties.lv

Ieva Upeniece (89 gadi)

Dzird labi, redz slikti. Nav neviena bojāta zoba. Zobi nodiluši. Precējusies, 6 bērni.

Ievas Upenieces stāsts

Neesmu ne ar kādu kaiti sirgusi (slimojusi). Vienu reizi gan rudenī iekritu purvā, un tad iemetās plēsējs (reimatisms) vienā kājā. Ak tu žēlīgais mūžiņš, tās sāpes, ne no vietas, tik balsī kliedzu.
Dakteru jau nebija, un, ja būtu – nebija rocības (naudas), ko maksāt. Tepat kaimiņos slavena vārdotāja dzīvoja, aizeju turp, viņa mani pamācīja, kā darīt, un pēc nedēļas bija labi. Varēju arī cietiem plēsēju noņemt. Māku arī citas kaites ārstēt – priekš caurejas ir labi vērmeles un zirgu skābeņu ziedi. Ja vēl pieliek ozolu lapas, tad apturot, kaut jau asinis nāk.

 

Seno dziednieku gudrības

Foto: Skaties.lv

Foto: Skaties.lv

Kad kakls aizsmok jeb aizkrīt, ņem bērnu pie deniņiem un jāceļ uz augšu vairākas reizes (pierakstīts Atašienē).

Ja kakls sāp, tad kreisās kājas zeķe jāpieber ar pelniem un jāpiesien pie kakla. Kamdēļ jāsien taisni kreisās kājas zeķe – jauni ļaudis saka, ka māņticība. Bet tā nemaz nav. Kreisās kājas zeķe ar vienu mazāk novalkāta, jo esam pieraduši sākt iet ar labo kāju. Kreisās kājas zeķe ir veselāka un pelnu siltumu ilgāk satur (pierakstīts Ozolniekos).

Lai apturētu asinis, tad paņem ogli un to smalki saberž. Tad uzber uz rētas (pierakstīts Dricēnos).

Ja pārgriež roku, tad, lai apturētu asinis, aptin zirnekļa tīklus ap pārgriezto roku (pierakstīts Rīgā).

Kārpām. Kārpas jāsmērē ar logu sviedriem, priekš saules un pēc saules noiešanas (pierakstīts Garozā).

Kārpas nodzen, kad uzliek sienāzi uz kārpas. Tas uzlaiž pilienu zaļas sulas un nokož pašu kārpu (pierakstīts Valmieras apkārtnē).

Rudzos aug zilas puķītes ar piesi galā. Tā tēja ir ļoti laba pret dūrieniem sānos (pierakstīts Smiltenē).

Kad sabīstas, tad trīs reizes jānospļaujas, ja nenospļaujas, tad piemetās roze (pierakstīts Skaistkalnē).

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas