Dziednieciskais gaiss tavai labsajūtai – kur to smelties

0 komentāri

Reizēm pilsētas burzma šķiet pārāk uzmācīga un mēs vēlamies relaksēties tuvāk dabai. Iedvesmojies savām nākamajām brīvdienām un ieelpo jūru, mežu un kalnus!

Jūras gaiss

Jūras gaiss — īsta vērtīgu vielu krātuve cilvēka veselībai. Tas satur ne tikai daudz skābekļa, bet arī jūras ūdens mikrodaļiņas, kas lieliski mitrina elpošanas ceļus, pie­sātina katru organisma šūniņu ar mine­rāliem, iz­va­da sārņus un mazina jebkuru stresu — tāpēc pie jūras ir tik viegli elpot un orga­nisma “baterijas” momentā uzlādējas. Jūras gaiss iekļūst mūsu organismā ne tikai ar elpošanu, bet arī caur ādas porām. Divu nedēļu atpūta vasarā pie jūras stiprinās imunitāti, atveseļos organismu un palīdzēs pretoties infekcijām visa gada garumā.

Kāpēc asinis ir sāļas? Mūsu asinsvados tek daļiņa no Pasaules okeāna, bet no tu­rienes radusies dzīvība. Jūras gaiss, kas pie­sātināts ar dziednieciskajiem sāļiem, no­kļūstot cil­vēka organismā, attīra asinis un pa­augstina hemoglobīna līmeni.

Gaisa makro un mikroelementi uzlabo ap­maiņas procesus, normalizē hormonālo
vi­di, stimulē iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbību, stiprina organismu kopumā. Broms, ko satur jūras gaiss, nomierina nervu sistēmu, bet magnijs samazina spie­dienu.

Jūras gaiss uzlabo ādas stāvokli un to atjauno. Šī dabiskā gaisa inhalācija, kas satur daudz joda, palīdz cīņā ar stresu, no­gurumu un apātiju.

Ja nav iespējas pabūt pie jūras va­sarā, jūs to varat darīt jebkurā citā ga­dalaikā. Nav obligāti jāpeldas jūrā — vajag tikai būt tuvumā un ieelpot tās gai­su.

Foto: jūras burvība

Meža gaiss

Visiem sen zināms, ka meža gaiss ir dzied­niecisks un tīrs. Tas ievērojami uzlabo garīgās un fiziskās darba spējas, visu orga­nisma sistēmu darbību (tai skaitā, arī sirds un asins­vadu), stiprina organisma pretestību pret dažā­dām infekcijām un toksīniem, ceļ hemo­globīna līmeni asinīs, normalizē pulsu un uzlabo plaušu ventilāciju.

Fitoncīdiem, kurus satur meža gaiss, pie­mīt izteikta antibakteriāla iedarbība (kavē sli­mību izraisošo baktēriju vairošanos). Fiton­cī­dus vis­vairāk izdala priedes, egles, balt­eg­les, kadiķi, ievas, ozoli, bērzi un kļavas. Vis­­­vairāk fitoncīdu izdalās jūnijā un jūlijā — pēcpus­dienās. Turklāt šīs vielas pozitīvi ietekmē imūn­sistēmu, elpošanu un asinsriti.

Meža gaiss galvenokārt satur tikai ne­gatīvi uzlādētos aerojonus, kas labvēlīgi ietekmē visu organismu, palielina gāzu ap­maiņas intensitāti, regulē elpošanu. Visvairāk gaiss ar aerojoniem piesātināts ozolu un bērzu tuvumā.

Ar neparastām ārstnieciskām īpašībām un tīrību atšķiras skuju koku meži. Tajos
ir īpaši viegli elpot. Bez lielā fitoncīdu un aerojonu daudzuma, šeit gaiss piesā­tināts ar brīnišķīgo sveķu aromātu. Skuju ēteriskās eļļas, oksidējoties ar skābekli, piesātina at­mosfēru ar dziedinošo ozonu. Šīs gaistošās vielas, ko izdala priežu, egļu, kadiķu skujas, pozitīvi ietekmē organismu: nomierina nervu sistēmu, mazina nogurumu un spriedzi, palie­lina plaušu vitālo kapa­citāti. Cilvēkiem, kuri cieš no bez­mie­ga, nervu darbības traucē­ju­miem, elpošanas orgānu slimībām, šāds gaiss ir vienkārši nepieciešams.

Kaut gan, atkarībā no gadalaika un sli­mībām, skuju koku mežs ne vienmēr uz organismu iedarbojas po­zi­tīvi. Pavasara un rudens mēnešos, īpaši martā un no­vem­brī, skuju koku mežā var būt pārāk mitrs. Un pastaigas pa šādu mežu cilvēkiem ar elpo­šanas ceļu slimībām šajā gadalaikā nav vē­lamas. Pie šīm slimībām pa šādu mežu vislabāk staigāt aprīlī un maijā, jo šajā laikā priedēm un eglēm palielinās sveķvielu izda­līšanās un, regulāri pastaigājoties un ieelpo­jot šo dziedinošo gaisu, mazinās klepus. Tomēr cilvē­kiem ar bron­hiālo astmu pastaigas šādā mežā nav vēlamas, jo var izraisīt el­pas trūkumu.

Pastaigas skuju koku mežā jūnijā un jūlijā nav ieteicamas cilvēkiem ar sirds išēmisko slimību, hipertoniju un nieru kaitēm, jo tad visspēcīgāk izdalās sveķvielas. Līdz ar to var jūtami pasliktināties veselība: sākties galvassāpes, galvas reiboņi, sāpes sirdī, aizdusa, var tikt izjaukts sirds ritms un paaugstināties asins­spiediens.

Cilvēkiem, kas cieš no sirds un asins­vadu slimībām, vislabāk elpot meža gaisu, kas satur maz fitoncīdu, tāpēc vislabākais laiks pastaigām skuju koku mežā būs ru­dens (septembris, oktobris) un ziema (de­cembris, janvāris, februāra vidus). Tomēr vislabāk šiem cilvēkiem pastaigām izvēlēties ozolu birzis.

Piesardzība pastaigās pa mežu jāievēro arī gados vecākiem cilvēkiem, kuri dzīvo pil­sētās, jo skābekļa koncentrācijas palieli­nā­šanās asinīs var izraisīt ģīboni vai asas spaz­mas asinsvados.

Pastaigājoties pa mežu, noteikti ieklau­sieties savās sajūtās!

Foto: miers un harmonija mežos

Kalnu gaiss

Par kalnu gaisa dziednieciskajām īpašī­bām zināms jau sen. Jau Hipokrāta laikos cilvēkus ar vājām plaušām veda ārstēties uz kalniem. Bet slavenais ceļotājs Marko Polo teica, ka atliek tikai cilvēkiem, kas līdz šim dzīvojuši līdzenumā, pacelties kal­nos, un pēc dažām dienām viņi būs izdzie­dinājušies no visām savām kaitēm.

Kalnu gaisa dziedniecisko iedarbību uz cilvēka veselību var saistīt ar daudziem faktoriem. Pirmkārt, kalnu gaiss ir tīrāks par pilsētas gaisu, jo tajā ir daudz mazāk pu­tekļu, nav izplūdes gāzu, rūpniecības kvēpu utt. Turklāt šis gaiss ir piesātināts ar dzied­nie­cisko augu un ziedu aromātiem.

Kalnos ir daudz spēcīgāka saules radiā­cija. Tas saistīts ar gaisa dzidrumu, jo aug­stumā samazinās tā blīvums, putekļu un ūdens tvaiku saturs. Saules starojums nonāvē daudzus kaitīgus mikroorganismus, kas mīt gaisā un sadala organiskās vielas. Bet, pats galvenais, ka saules radiācija jonizē gaisu, veicina jonu veidošanos, tai skaitā, negatīvo skābekļa un ozona jodu.

Jau sen ievērots, ka kalnos cilvēki dzīvo daudz ilgāk nekā līdzenumos. Un daudzi no šiem cilvēkiem pat lielā vecumā sa­glabā gara mundrumu un prāta skaidrību. Viņi ma­zāk slimo un ātrāk izveseļojas. Sievietes daudz ilgāk saglabā spēju dzem­dēt bērnus.

Kalnu gaiss labvēlīgi ietekmē cilvēka organisma vispārējo stāvokli. Uzlabojas el­po­šanas, sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas darbība, palielinās eritrocītu dau­dzums un hemoglobīna līmenis asinīs, tiek stimulēta kaulu smadzeņu darbība, kā rezul­tātā uzlabojas cilvēka vispārējā pašsajūta, darba spējas un imunitāte.

Kalnu gaiss var būt profilaktisks un ārstniecisks līdzeklis pie aug­šējo elpošanas ceļu kaitēm, alerģijas dažā­dām formām, imūndeficīta, bron­hiālās astmas, nervu sistē­mas darbības traucē­jumiem, sirds un asins­vadu, gremošanas trakta, ādas, balsta un kustību sistēmas sli­mībām.

Foto: kalniem pāri – uz mieru un laimi

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas