Dziedātāja Ieva Akuratere par skatuves tērpiem: Toreiz pie mums bija bads

0 komentāri
Dziedātāja Ieva Akuratere par skatuves tērpiem: Toreiz pie mums bija bads
FOTO: no grupas Pērkons personīgā arhīva

Šogad aprit 30 gadu kopš 1985. gada 6. jūlija, kad pēc grupas ”Pērkons” uzstāšanās Ogres estrādē, kad grupas fani koncertā gūto emociju uzplūdā, vēršoties pret pastāvošo komunistisko iekārtu, izdemolēja divus vilciena vagonus. ”Toreiz koncerta laikā nekas neliecināja par šādu notikumu pavērsienu,” tā portāla Skaties.lv/Sievietei stāsta leģendārās grupas soliste Ieva Akuratere. Saruna ar Ievu par gluži sievišķīgu tēmu – tā laika skatuves tērpiem, aksesuāriem un rokmūziķa stilu.

Pēc 30 gadiem visi grupas ”Pērkons” fani tiek aicināti uz ”jubilejas” koncertu Ogres estrādē ”Kulakova nakts.” Lai arī grupas dalībnieki nekad nemēdz dzīvi dalīt ”pirms” un ”pēc”, vēsturiskā koncerta sajūtas Ieva Akuratere atceras ļoti labi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Ieva. Toreiz mums visi koncerti bija uz ļoti liela pacēluma ”viļņa”. Cēsis, Smiltene, Saldus. Saldū pat bija atnākuši skatītāji ar sarkanbaltsarkanajiem karogiem. Kā viņiem toreiz tas izdevās, vēl tagad nesaprotu. Ogrē spriegums gaisā bija manāms. Kaut vai tādēļ, ka uz koncertu bija atsūtīti ļoti daudz miliču, kuri ap estrādi, saķērušies ķēdē, stāvēja. Koncerts bija ļoti labi apmeklēts. Un pēkšņi pēc trešās dziesmas visi 5000 skatītāju vienlaikus piecēlās kājās un sanāca cieši ap skatuvi. Tā arī visu koncerta laiku publika vairs savās sēdvietās neatgriezās. Koncerts izdevās enerģijas un humānisma idejām pārbagāts. Līksms un draudzīgs. Tomēr to, kas sekoja pēc tam, neviens nespēja iedomāties. Vienīgi, režisors Juris Podnieks, kuram ļoti strādāja intuīcija, bija pavisam nejauši, pa ceļam atbraucis uz koncertu. Tāpēc arī varēja tapt leģendārā filma ”Vai viegli būt jaunam? ”

Vai uz šo vēsturisko notikumu fona atceraties tiks sievišķīgu niansi kā – kāds jums šajā koncertā bija skatuves tērps?

Ieva. Tas bija laiks, kad es sadarbojos ar, toreiz vēl Mākslas akadēmijas studenti, Viktoriju Vēzi. Pēc fotogrāfijām varu atcerēties. Viņa bija man uzmodelējusi pusgaras, melnas bikses. Ģeometriski melnbaltas kurpes. Mugurā man bija balta blūze un sarkana žakete. Esmu sadarbojusies ar daudziem tērpu māksliniekiem Elitu Patmalnieci, Žaneti Auziņu. Iveta Graša man nedaudz vēlāk izveidoja ļoti skaistu melnu kleitiņu, it kā ar “spārnu”. Uz Brīvības dziesmu programmu Iveta uzmodelēja Brīvības revolūcijas kleitu. No dreļļu auduma dvieļiem, kombinētiem ar ādas gabaliņiem un “futūristisku” ausekli. Kā “pārlaicīgu” tērpu – no arhaiskiem laikiem uz nākotni.

Vēsturiskais koncerts. Melnā kleitiņa “ar spārnu”. Ieva un Pērkons tagad. Foto:

Vai esat kādu no saviem tērpiem saglabājusi?
Jau pieminētā melnā kleita ar spārnu un Brīvības dziesmu kleita atrodas Literatūras un mūzikas muzeja fondos. Man ir saglabājušies dažādi aksesuāri – izšūtas, izrakstītas jostas, aproces.

Cik lielu nozīmi jūs piešķirat skatuves tērpam?

Ieva. Milzīgu. Es esmu profesionāla aktrise, mācījos pie Oļģerta Krodera un Andreja Miglas Liepājas teātra kursā. Es nāku no teatrāļu ģimenes – mans tētis bija aktieris, mamma – teātra zinātniece. Man šī artistiskā tēla pasniegšana ir ieaudzināta asinīs. Aktieris zina, cik svarīgs ir viņa tēla vizuālais noformējums, lai visus iekšējos instinktus un receptorus vērstu publikai vēlamajā virzienā, lai pastiprinātu savu domu, ko vēlas pateikt.
Vai roka dziedātājas tēlu ir viegli veidot?
Ieva. Kad pirmo reizi mums izdevās aizbraukt uz ASV, es uzreiz noskaidroju, kur ir “vistrakākā” un “visroķīgākā iela”, kurā atrodas mākslinieku – brīvdomātāju veikaliņi. Es tur ar milzīgu baudu iegādājos bikses ar kniedēm, zābakus ar sprādzēm, dažādus aksesuārus. Pie mums toreiz arī šajā jomā bija pilnīgs “bads”.
Roka mūzikas sajūtu vienmēr ir jābagātina ar šādiem aksesuāriem. Nevar atnākt tērpu mākslinieks un vienkārši radīt otram roka mūziķa tērpu. Roka mūziķiem ir savi nerakstīti likumi. Ir jābūt šiem pamatīgajiem aksesuāriem – gredzeniem, rotām, sprādzēm, vai vienkārši stilam, kas pamazām visu laiku mainās. Šis stils ir jājūt pašam sevī, to nekad nevar teatrāli uzburt, ir jābūt iekšējai sajūtai, lai no malas var nekļūdīgi redzēt– tas ir roka muzikants. Par to vienmēr ir jāgādā pašam . Ir jāatrod veids, kā savus vai mākslinieka radītus tērpus padarīt par īstiem roka mūziķa tērpiem. Tiem nav jābūt obligāti smagnējiem, bet – ar īpašo “garšu”.

Kāds būs tērps Kulakova naktī?

Ieva. Nebūs speciāli šūts. Tā būs roka stilā ieturēta kleita. Ļoti skaista un moderna. Man būtu žēl viņu šovasar vēlreiz neuzvilkt.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas