Četru dienu darba nedēļai ir zinātnisks pamats

0 komentāri

Vai mēs, kuras sestdienas dienā mostamies vēlāk nekā parasti, laiski baudām gultā klāt pienesto rīta kafiju, maz spējam iedomāties, ka šodien būtu jāstrādā? Turklāt nevis ”pārceltās ”brīvdienas dēļ, bet KATRU sestdienu!!! Kaut kāds murgs, vai ne? Izrādās, ka mūsu māmiņas un vecmāmiņas šādu laiku ir pieredzējušas, un toreiz viņām pat prātā nenāca, ka var būt arī citādāk.

Arī pirms pusgadsimta jau aizsaulē aizgājušās Padomju Savienības pētnieki nodarbojās ar, šķiet, pavisam neizpētāmu lietu analizēšanu, lai tik padomju cilvēkam klātos pēc iespējas labāk. 1965. gadā sākās ekonomiskā reforma, kuras viens no rezultātiem bija pāriešana uz 5 dienu darba nedēļu. Un, galvenokārt, pie šā neticami kardinālā pavērsiena ir ”vainīgas ” sievietes. Lasot šos pētījumu rezultātus, varbūt ir vērts padomāt un pēc 50 gadiem spert vēl soli uz priekšu – brīvu arī piektdienā!!!

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Pirmās un pēdējās stundas darbā ”pa tukšo”

Toreiz

Foto: Kheel Center, Flickr

Foto: Kheel Center, Flickr

Pirms 50 gadiem tika atklāts, ka darba sākuma un beigu stundas ir mazāk produktīvas salīdzinājumā ar pārējām. Tas bijis saistīts ”gan ar darba vietas sakārtošanu, gan iekļaušanos darba ritmā, gan ar to, ka pirms darba dienas beigām cilvēks sāk domāt par gaidāmo atpūtu un tamlīdzīgi”. Tad zinātnieki nonākuši pie secinājuma, ka, strādājot tikai piecas dienas nedēļā, šādu stundu, kad darbavietā visi par darbu vairs nedomā, būs mazāk nekā sešās darba dienās. Loģiski? Loģiski.

Tagad

Foto:Martijn van Exel, Flickr

Foto:Martijn van Exel, Flickr

Ja tā labi padomā – vai tad mūsdienās ir citādi? Kamēr ieslēdz datoru. Kamēr aizej pagatavot kafiju. Kamēr dāmu istabā vai turpat pie darba galda pielabo make up. Kamēr pārrunā kaislības, kas virmojušas pēc vakardienas Latvijas uzvaras pasaules hokeja čempionāta spēlē, vai vēl trakāk – pēc zaudējuma, tad pusstunda vismaz pagalam. Un darba dienas beigās – tas pats. Cik nav piedzīvots – ja gribi paspēt laikus vēl uz vecāku sapulci vai pie ārsta, vai uz teātri, tad no darba ir jāizbrauc vismaz 16.30, jo citādi sāksies ”korķi” un – viss nokavēts. Ja mēs strādātu tikai četras dienas – protams, ka šādu ”tukšo” stundu būtu par veselām piecām stundām mazāk nekā tagad.

 

Sievietēm vajag vairāk brīvā laika

Toreiz

Foto:Virgil Finlay, Flickr

Foto:Virgil Finlay, Flickr

Toreiz PSRS Centrālā Statistikas pārvalde bija aptaujājusi ģimenes, kurās ir bērni līdz sešu gadu vecumam. Noskaidrojās, ka sievietēm šajās ģimenēs dažādu mājas darbu veikšanai – ēst gatavošanai, mājas uzkopšanai, iepirkumiem utt. nepieciešamas vairāk kā sešas stundas. Vīriešiem – nepilnas trīs. Ģimenēs, kurās nebija bērnu, attiecīgi – četrarpus stundas sievietēm un viena stunda un trīspadsmit minūtes – vīriešiem.
Atpūtai (neskaitot miegu) vīrieši diennaktī izmantoja trīs stundas un trīsdesmit minūtes, bet sievietes nedaudz vairāk par pusotru stundu. Un tieši padomju sievietes grūtās ikdienas atvieglošana, dodot tai vairāk brīvā laika, toreiz tika uzskatīta par lielāko piecu dienu darba nedēļas ieguvumu.

Tagad

Foto: Camdiluv, Flickr

Foto: Camdiluv, Flickr

Un kas ir mainījies? Nekas. Ja nu vienīgi nākušas klāt daudz un dažādākas iespējas atpūsties un pavadīt savu brīvo laiku, kam savukārt ir vajadzīgs laiks. Pamēģiniet pusotrā stundā paspēt gan uz aerobiku, gan pie manikīra, gan satikties ar draudzeni, gan uz masāžu, gan uz kāda tirdzniecības parka atlaižu maratonu! Nesanāks. Tāpēc, visas, kas pazīst kaut vienu mūsu dzīves pētnieku – ”sapuriniet” un uzmundriniet viņu. Ar ko gan galu galā mūsdienu statistikas veidotāji ir sliktāki par padomju laika amata brāļiem? Lai taču beidzot izpēta un pierāda, ka mums vajag vairāk laika. Brīvā laika.

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas