Mūzikas apskatnieks Mārtiņš Pavasaris par hiphopu Latvijā, Zelta Mikrofonu un savu mīļāko pokemonu

0 komentāri

Viņš ar īpašiem nopelniem literatūrā, saņemot goda rakstu no paša Lācīša jeb Valda Dombrovska, pabeidzis Āgenskalna Valsts ģimnāziju. Ir “apostījis gaisu” arī politiskajā virtuvē, bet pašlaik šis jaunietis Latvijā kļuvis par hiphopa Uldi Rudaku – viņš savā lauciņā zina visu par visu. Istabas vidū ciemos bija ieradies Mārtiņš Pavasaris.

Ar mūzikas apskatnieku vai žurnālistu (mēs tā arī nevienojāmies, kā viņu saukt) parunājāmies par repa un hiphopa kultūru Latvijā – veco gvardi un to, kas aktuāls šodien, kā arī mūžīgo tēmu – pokemoni vs digimoni, un to, ko vienā istabā darītu Kombuļu Inese, Džimijs Hendrikss un Eminems.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Sākšu ar netipisku jautājumu – vai Tu glezno, vai muzicē?

Ne viens, ne otrs, bet bija mēģinājumi. Tas tāpēc, ka mana māte ir profesionāla māksliniece, un kaut kā izdomāju, – es taču arī varētu! Bet nevarētu! Tēvs ir profesionāls mūziķis, un tad izdomāju – es taču arī varētu! (Iesmejas.) Bet nevarētu! (Smejas.) Tie ir mani tādi neizdzīvotie sapņi, un, nedod Dievs, kad man būs bērni, es viņiem neskrietu pakaļ ar ģitāru un ar varu nestumtu iekšā.

Ja pieliktu vēl šos divus klāt, Tevi varētu dēvēt par multimākslinieku, jo Tavs darbības spektrs ir ļoti, ļoti plašs! Taču spilgts pierādījums tam, ka Tevi nodēvēju par hiphopa Uldi Rudaku, ir tas, ka esi šogad Zelta Mikrofona žūrijā.

Blakus Uldim Rudakam! (Smejas.)

Foto: no Mārtiņa Pavasara personīgā arhīva

Foto: no Mārtiņa Pavasara personīgā arhīva

Kā Tu nonāci līdz tam?

Jā, šīs ir pirmais gads, kad esmu šajā žūrijā. Nonācu tur pavisam nejauši, jo Latvijā hiphops un elektroniskā mūzika uz visiem noraugās no augstiem plauktiem, tāpēc gribēju noskaidrot, – kas tas ir!? Tas ir pa īstam!? Jo daudzi joprojām dzīvo atmiņās par tiem laikiem, kad topā bija Gustavo un Ozols, bet tā ir sena vēsture – padsmit un vairāk gadus atpakaļ. Tad es nolēmu sazināties ar (Elitas) Mīlgrāves kundzi un ierosināt, vai nav nepieciešams cilvēks, kurš no tā saprot kaut ko vairāk, lai vērtēšanā hiphops būtu par kapeiku solīdāk apskatīts, tostarp arī elektroniskā mūzika. Viņai šī ideja iepatikās un teica, ka būtu labi, ja es tur atrastos, un žūrijai būtu skaidrāka bilde par to visu. Apmēram tā!

Kā īsti tad Tevi dēvēt – radio dīdžejs, mūzikas žurnālists, mūzikas apskatnieks?

“Fig’ viņ’ zin'”! (Abi smejas.) Nezinu!

Varbūt jāpaliek pie multimākslinieka?

Tā arī īsti negribētos teikt. Es esmu jauns cilvēks, man ir 22 gadi un patīk humanitāro zinātņu, mediju pasaule, kur arī darbojos dažādos veidos, ar dažādiem cilvēkiem.

Tu stāstīji, ka svētdien, 7. decembrī, [intervija norisinās 5. decembrī – red.] laidīsi klajā aptauju par labākajām hiphopa dziesmām, kur plāns ir savākt 10 tūkstošus respondentu. Man kā tās sfēras nepārzinātājam šķiet, ka viss bez Ozola un Gustavo ir “andergraunds” [mūzikas stils vai grupas, kas darbojas pagrīdē, uzstājoties tikai bāros vai privātos pasākumos – red.]. Vai mums ir ko likt viņu vietā?

Uj, jā! Godīgi sakot, sen jau. Ok, Gustavo vairs nav Gustavo, viņš ir pievienojies “stendapam” un citādākai mūzikai, un vispār citādākai… sauksim to par pasaules izpratni. Ozols vēl joprojām ir aktīvs. Vienīgi, es palabošu, 4. decembrī jau palaidu šo aptauju, jo pamainījās lietas ar nākotnes datumiem. Laiks rādīs, vai sanāks tie 10 tūkstoši, jo laika sprīdis ir palicis krietni mazāks, bet situācija ir tāda, ka TOP 10 labākās repa dziesmas būs iespējams izvēlēties no 25 dziesmām, kur klausītājs varēs balsot par sev tīkamāko. 25 dziesmas, aptuveni 30 izpildītāju, kultūra tiešam ir spērusi milzīgu soli un nav salīdzināma ar to, kas bija toreiz, 2000. gadu sākumā, līdz iestājāmies Eiropas Savienībā.

Joprojām no mana skatupunkta šķiet, ka tā sfēra ir nedaudz pagrīdē – vai Latvijā ir tie 10 tūkstoši vai vairāk, kas klausās tāda veida mūziku?

Es domāju, ka noteikti! Protams, nav veikts atsevišķs TNS pētījums, kur ir apstaigāti cilvēki – jūs zināt, kas ir latviešu reps? (Smejas.) Bet, ja mēs paskatāmies uz statistikām, cik reižu noskatās videoklipu un labākās dziesmas sasniedz 70-100 tūkstošos skatījumus, tā ir normāla prakse, un ne tikai videoklipi, bet arī tad, ja YouTube ir ielikts fotoattēls.

Tad Tu piekritīsi, cilvēki ir mazliet izsalkuši pēc šā stila!?

Noteikti! Labam hiphopam ir tas spēks un patiesums, kas spēj cilvēku izsist ārā no hipnozes, jo ticu tam, ka daudz kas apkārt mūs kodē un hipnotizē, tāpēc arī ir daudz tādas “dežurmūzikas”, kur būtībā vispār nekā nav, tas ir kaut kāds troksnis, nāk kaut kādas reklāmas, kaut kāda informācija, un tas cilvēku ieliek tādā kā vatē. Protams, Tu funkcionē, dari labas lietas, bet tīri mentāli esi tāds nekāds. Taču hiphops nāk ar nenormālo spēku, ar lāpstu pa muguru, un parāda Tev pilnīgi citādāku pasauli, par ko varētu aizdomāties.

Ozols, Gacho, Džuzepe… Mēs te runājam par kaut kādu mūsdienu hiphopu, bet pieņemu, ka kādam no skatītājiem (lasītājiem) tas viss būs ļoti abstrakti. Varbūt vari padalīties ar to topu, kas mums vispār tagad ir!?

Ansis – manuprāt, viņš pašlaik ir vispār profesionālākais cilvēks hiphopā. Tas ir gan satura ziņā, gan arī muzikāli. Viņam ir tik nenormāli daudz spēju, kā arī laba sirds – tā viņam ir pareizajā vietā, jo visu to enerģiju viņš pārliek tieši hiphopā. Es patiesībā novēlētu katram latviešu mūziķim, lai kurā žanrā viņš arī būtu, kaut kādā mērā iepazīties ar viņu un mēģināt aizgūt to sirdi, ko viņš ieliek savā darbā. Un tad jau ir pilnīgi vienalga, ko taisi, kurā žanrā esi – tas būtu WOW!
Tad turpat blakus viņam ir arī Edavārdi – es uz viņu skatos kā latviešu repa Bobu Dilanu. (Smejas.) Es viņam pašam to arī esmu teicis.
Melikols ir ļoti spēcīgs izpildītājs gan saturiskā, gan arī tas, ko viņš dara uz skatuves – lieliska enerģija. Tu var jebkas notikt – pazust mūzika, gaismas, viņš aizmetīs mikrofonu un tik un tā varēs novadīt pilnīgi perfektu koncertu un iepriecināt visus klātesošos.
Visi tie, kurus Tu pieminēji, viņi arī ļoti aktīvi!
Daudz jau daudz ir to izpildītāju.

Foto: no Mārtiņa Pavasara personīgā arhīva

Foto: no Mārtiņa Pavasara personīgā arhīva

Jautājums, kas mani nomoka no bērna kājas. Man neviens īsti to nav mācējis izskaidrot – ir reps un ir hiphops. Vari man lūdzu salikt kopā vai atdalīt šo jēdzienus tā, lai man būtu skaidrība!?

Jā, ser! (Smejas.) Tas ir tāds mūžsenais jautājums, par ko var “pacepties”. Ar hiphopu būtībā uzskata to visu kultūras kopumu, kurā ietilpst reps, grafiti, brake dance, skrečošana. Teiksim tā, es esmu Mārtiņš Pavasaris un mana profesija ir kaut kas. Ir hiphops un viņa profesija ir reps.

Man šķiet, tagad ir laiks pievērsties nenopietnākiem jautājumiem. Ko Tu bērnībā skatījies – pokemonus vai digimonus?

Pokemoni! Nav šaubu! Skatījos arī digimonus, bet sirds pieder pokemoniem vēl šodien.

Mīļākais pokemons!

Čarizards, tāpēc es biju tas džeks, kas uz “geimboja” vienmēr ņēma viņu.

Garšīga kūciņa vai tāds kārtīgs, trekns gaļas gabals!

Gaļas gabals!

Esi gardēdis, ja?

Nē, es neesmu no tiem, kas no Andalūzijas suņa skrien pie Mārtiņa Sirmā un mēģina atrast kaut ko citu uzreiz. Man ēdiens ir kā mašīnai – dabūt iekšā enerģiju, un tad var lēkt atpakaļ iekšā visos darbos.

Eminems, Džimijs Hendrikss un Kombuļu Inese – viņi uz stundu ir ieslēgti vienā telpā. Par ko viņi runās?

Man šķiet, Džimijs Hendrikss pateiktu – paldies Dievam, es esmu miris! (Abi gardi smejas!)

Foto: no Mārtiņa Pavasara personīgā arhīva

Foto: no Mārtiņa Pavasara personīgā arhīva

Mēs esam nonākuši līdz manam fināla jautājumam, ko esmu uzdevis visiem – kurš melo labāk, sievietes vai vīrieši?

Vīrieši! (Padomā.) Jā, vīrieši! Vismaz manā draugu lokā mēs esam baigi fantastiski meļi. (Smejas.) Jā, man šķiet, ka vīrieši, jo mēs kaut kā varam tās emocijas vieglāk savākt un savaldīt, un tajā brīdī to enerģiju vairāk varam atstāt viltībām, apsviedībām un lielākiem vai mazākiem meliem. Sievietēm varbūt arī ir labas spējas un tehnikas, taču kaut kur vienā brīdī viņas varbūt ātrāk salūzt, turpretī vīrietis var ilgāk vilkt to savu vezumu, ko viņš tur ir sadzejojis.

Pašam arī sanākt pamelot?

Oo, jā! Kā es tiku tik tālu? (Abi gardi smejas!)

Savu viesi neviens neliks pie sienas vai stūrī. Ar runātāju jārēķinās, viņam jādod telpas brīvība. Arī Opra savus viesus mēdz uzņemt un nosēdināt angāra vidū. Tas tāpēc, lai ir plašas telpas sajūta un nebūtu klaustrofobisku blakusefektu. Tāpat arī es savus intervējamos turpmāk likšu Istabas vidū.

0 komentāri

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas