Arstarulsmirus par jauno stāvizrādi, seksa tēmu tajā un runāšanos ar sevi, 1. daļa

1 komentārs
Arstarulsmirus par jauno stāvizrādi, seksa tēmu tajā un runāšanos ar sevi, 1. daļa
Foto: Edijs Palēns/LETA

Viņa iepriekšējo daiļradi citēsim vēl ilgi. Tas, cik daudz viņa darba un arī personības ir ielikta Latvijas “hip-hopā”, nav noslēpums nevienam, kurš kaut reizi ir dzirdējis “Plus/Mīnus”, “Jautājums” vai jebkuru citu viņa skaņdarbu. Taču viņš nekur nav pazudis. Tieši pretēji – joprojām darbojas, turklāt tagad startēs jaunā lomā, jo novembrī skatītājiem tiks atrādītas pirmās stāvizrādes. Agrāk mēs šo cilvēku pazinām kā Gustavo, tagad viņa vārds ir Arstarulsmirus.

Intervijas laikā viņam atzinos – ja pirmo vārdu nu jau varu nosaukt diezgan raiti, ar pārējiem diviem man ir reālas grūtības. Viņš man atbild, ka neesot obligāti saukt visu (Arstarulsmirus Arsujumfus-Tarus). Tāpēc palikām vienkārši pie Arstarulsmirusa un viņa gaidāmās debijas stāvizrāžu jeb “stand-up” jomā, un tā, kāpēc vairāk būtu jārunā par seksu. Ko no viņa sagaidīt, kādas tēmas tiks pārspriestas – uzziniet šajā daļā, bet par bērnības un “hip-hop” laikiem lasiet jau rītdien, intervijas otrajā daļā.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

“Istabas vidū” ciemojas Arstarulsmirus, 1. daļa

Intervijas 2. daļu lasi šeit!

Kā Tu izdomāji startēt stāvizrāžu lauciņā?

Šeit jāatgriežas bērnībā! Vienmēr ir interesējis humors un tāpēc jau septiņu gadu vecumā sāku klausīties tādus krievu humoristus kā Mihails Zadornovs, Mihails Žvaņeckis un daudzus citus. Laikam ejot, mani tas nebeidza uzrunāt, un vēlāk es pats mēģināju tādā manierē komunicēt ar skatītājiem arī starp dziesmām Gustavo koncertos. Man šķita jocīgi, ka “hiphoperiem” it kā ir tik daudz sakāmā, bet, kad novēroju uzstājamies savus tā laika hip-hop etalonus, viss, ko viņi starp dziesmām teica bija “Say – Hip-hop!” vai “Put your hands up in the air!” (Smejas) Visu laiku atkārtot vienu un to pašu šķita baigi… greizi! (Smejas) Var taču tik daudz, ko pavēstīt tajos brīžos. Tāpēc es jau tajā laikā sāku to visu integrēt savās uzstāšanās. Tā kā tas lēmums startēt “stand-up” komēdijas žanrā nav tapis uz sitiena, bet gan diezgan sen. Un tad sapratu, ka tas vienreiz ir jāizdara. Materiālu šim es sāku gatavot 2013. gada pašā sākumā.

Vari nosaukt trīs šīs jomas pārstāvjus, kurus varētu uzskatīt par tādiem? (Jānis) Skutelis un (Edgars) Bāliņš neskaitās!

Nu tad nevaru! (Abi smejas) (Ilgi domā) Zini, man ir baigi grūti uz šo atbildēt, jo es pēdējos gados esmu daudz visu ko skatījies, pētījis un domājis par tiem piegājieniem. Man arī Skutelis šo jautāja un es nevarēju īsti nosaukt savu favorītu. Bet ja tā ļoti sakoncentrējas, tad tie varētu būt Louie CK, Bill Cosby un Kevin Hart. Secība šoreiz nav būtiska. Viņos mani piesaista tas, ka viņi stāsta vairāk par savu uztveri un savas psiholoģijas niansēm, nevis apspriež aktuālos notikumus.

Pats biji arī tad, kad lielie vīri no ārzemēm bija atbraukuši – Edijs Izards, Pablo Francisko…

Jā, uz Ediju Izardu biju aizgājis! Vēl gribēju to Raselu Brendu redzēt, bet viņš beigās neatbrauca.

Foto: no Arstarulsmirusa personīgā arhīva

Foto: no Arstarulsmirusa personīgā arhīva

Es dzirdēju, ka savā stāvizrādē diezgan daudz runā par seksu. Vai Tu runā par to tāpēc, ka par to gandrīz visi šīs jomas pārstāvji runā, vai tāpēc, ka par to būtu vairāk jārunā?

Man šķiet, ka vairāk jārunā! Un es, protams, stāstu savu stāstu, neuzspiežot to. Cenšos parādīt, ka esmu no vides, kur par to nav ierasts runāt, kur tas ir nenormāli mulsinošs temats. Iespējams, kāds atpazīs arī kaut ko no savas dzīves un varēs paskatīties uz to no malas. Taču es rēķinos arī ar to, ka citiem tas vispār var nebūt aktuāli, jo viņiem viss ir salikts pa plauktiņiem un atrisināts.

Bet kā Tev šķiet tā kopumā?

Kopumā man šķiet, ka tā joprojām ir aizspriedumu pilna tēma sabiedrībā.

Vai tie velkas mums līdzi no Padomju Savienības?

Tas, man šķiet, velkas vēl tālāk. Bet Padomju Savienības režīms noteikti bija nopietni ietekmējis sabiedrības priekšstatus par seksu un spēju par to runāt ģimenē. Ir, protams, kaut kāda sabiedrības daļa, kas spēj brīvi par to komunicēt, bet man subjektīvi šķiet, ka tas ir mazs procents. Un no otras puses, ja mēs paskatāmies uz popkultūru vai to pašu reklāmas biznesu, kur diezgan daudz bāzējas uz seksu, ir skaidrs, ka tas labi pārdodas. Un šīs nesakritības liek ļoti daudzus blokus virsū mūsu sabiedrības uzvedības modeļiem.

Foto: no Arstarulsmirusa personīgā arhīva

Foto: no Arstarulsmirusa personīgā arhīva

Pastāsti, par ko ir Tavas “Darba” izrādes?

Pamatā ”Darba” izrādes ir publisks mēģinājums, kur es uzstājos ar pusgatavu materiālu un jau praksē redzu, kur, kas ir jāpieslīpē. Bet saturiski par nesakritībām iekšējā pasaulē. Es tagad stāstu no šādas pozīcijas – redzi, mani ir audzinājuši, un es zinu, kā pareizi rīkoties. Tā vismaz man šķiet.

(Gardi smejas) Ļoti labi!

Smieklīgi skan, jā! (Smejas) Man ir izstāstījuši pareizās versijas – šādās situācijās Tev jārikojas tā, tādās situācijās jārīkojas šitā, un es to visu ņemu vērā. Bet ir kaut kāda tā daļa manis, kas iekšēji sadalās. Brīžos, kad cilvēks man kaut ko stāsta un it kā būtu jājūt līdzi, bet ir viena daļa manī, kas prasa – nu, kāpēc Tu man to stāsti? Skaidrs, ka es viņu neizpaužu, un šajā monologā es analizēju, kas ir tās daļas, ceļu ārā gaismā. Un tajos brīžos, kad par to runāju, manī ieslēdzas tā daļa, kas saka – šito nevajag stāstīt, šito nevienam nevajag zināt, ka Tev tā ir! (Smejas) Būtībā izrāde ir par iekšējo daudzslāņainību un to, ka tā ir jāceļ ārā, un par to jārunā. Esmu arī intervējis cilvēkus par to, vai viņiem mēdz notikt saruna ar sevi, uz ko lielākā daļa atbild apstiprinoši. Ja mēs iedziļinamies šajā jautājumā – kā saruna var notikt, ja Tu esi viens? Tātad tur ir kaut kas vairāk, tātad persona sadalās!

Klausoties kādā no Taviem “Darba” izrādes stāstiem par tām iekšējām balsīm, pats bieži kaut kādas lietas salīmēju ar sevi. Es zinu, cik bieži to daru, bet cik regulāri Tu pats sarunājies ar šīm balsīm?

“Nonstopā”! It īpaši gatavojot materiālu, attapos situācijās, kad esmu nonācis pie šīs iekšējās sadalīšanās. Un šeit es nedomāju par runāšanos ar sevi, jo tas notiek “nonstopā”. Par to pat varam nerunāt! (Smejas) Bet tieši par sadalīšanos, par šaubīšanos, par pretrunām, kad iekšēji notiek kaut kas, kur vienai manis daļai šķiet, ka pareizi ir šitā, bet emocionālā daļa reaģē kaut kā pilnīgi citādāk, un uz ārpusi neizpaužas. Tādu situāciju ir ļoti daudz, un tās notiek ikreiz, kad apkārtējie apstākļi sastopas ar manu ego vai nesakrīt ar tā iecerēm, plāniem. Un tas, ko es piefiksēju šādā sarunā ar sevi, ka runājot balsī, sanāk loģiskāk pabeigt domu, jo, paturot tās galvā, iekšējā konfrontācijā notiek tādos kā nepabeigtos teikumos. Sanāk, ka viena manis daļa mēģina teikt kaut ko vienu, bet otrs jau pusteikumā viņu pārtrauc un piedāvā citus pārdomu variantus, un tad tur jau viss tādā “kišmišā” iet. Bet, kad es to pasaku balsī, tad šo savu nostāju sanāk labāk izvērtēt.

Tātad, rezumējot šo visu, Tu iesaki cilvēkiem runāties ar sevi!

Jā! Es domāju, daļa to dara, piemēram, rakstiskā formā. Ir cilvēki, kas raksta dienasgrāmatas, tādā veidā viņi rakstot sakārto savu iekšējo pasauli.

Tu pieraksti kaut ko?

Jā, es kaut kā pēdējos gados pārslēdzos un sāku rakstīt. Dienasgrāmata diezgan daudz ko noforumlē un sakārto. Pirmo reizi, kad piesēdos un gribēju kaut ko uzrakstīt, domāju – čalīt, nu ko Tu tagad dari? (Smejas) Un tad te atkal iekšējā balss saka: “Nu, come on, vecīt! Ir taču daudz citu interesantāku lietu, ko padarīt.” Ja sākotnēji manī bija kaut kāda iekšējā pretestība, un, pat pierakstot šādu dialogu vai stāvokli, notiek tāda kā harmonizēšanās.

Pārlasi arī?

Jā, šad un tad! Pēdējos pāris mēnešus gan sanācis retāk, bet agrāk rakstīju katru dienu, pierakstot datumus. Es novēroju, kādas man vispār ir tendences uzvedībā un noskaņojumos, jo arī to bieži vien sanāk aizmirst.

Ir ļoti interesanti klausīties un skatīties to, kāds motivātors un dzinuls esi pats sev!

Kaut kādā veidā, jā, bet tas nestrādā līdz galam! Ir obligāti vajadzīgi arī citi cilvēki, jo es sev varu uzdot visādus jautājumus, bet bieži vien citi cilvēki var pajautāt kaut ko pilnīgi no cita plaukta, ko es sev neesmu uzdevis, un tas dod iespēju raudzīties plašāk.

Tāpēc arī Tu sākumā atrādi ļoti šauram lokam savu izrādi?

Arī! Man vienkārši šķiet, ka es to redzu kā tādu paātrinātu radošā darba veidu. Jo mani interesē sagatavot un pasniegt materiālu tā, lai cilvēki saprot, par ko es runāju. Es jau varu runāt savā valodā, bet tam otram šķitīs – kosmoss, šito vispār nevar saprast! (Smejas) Es tā darīju arī senāk ar dziesmām. Man tas nelikās nekas īpašs, neparasts, ka man ir pusgatava dziesma, un es viņu rādu kādam. Galvenais ir sagaidīt to atpakaļsaiti no citiem, un tad varu daudzpusīgāk paskatīties uz to.

Foto: no Arstarulsmirusa personīgā arhīva

Foto: no Arstarulsmirusa personīgā arhīva

Vai arī mūzikā no Tevis kaut ko tuvākajā laikā dzirdēsim?

Visticamākais, ka nākamgad! Ļoti cerēju, ka man izdosies jau uz rudeni kaut ko dabūt gatavu.

Tas saistībā ar stāvizrādēm?

Jā! Vienu brīdi šķita, ka es to varētu darīt kaut kā paralēli. Tad es pats to nolēmu visu arī menedžēt un rezultātā tas paņēma drusku vairāk laika, nekā biju paredzējis. Tādēļ mans fokuss pilnībā pārslēdzās uz stāvizrādēm. Bet domāju, ka pēc tam, kad pirmās izrādes tiks atrādītas, es ķeros pie mūzikas.

Un tad nākotnē domā paralēli darboties vai tomēr pamīšus?

Es ceru, ka nākotnē spēšu to apvienot un veidot paralēli. Jo nākotnes muzikālais virziens un tā vēstījums varētu būt daudz mazāk personificēts. Ja mēs paskatāmies uz manu iepriekšējo muzikālo daiļradi, tur iekšā bija ļoti daudz personisku stāstu, bet šobrīd tā vīzija par muzikālo saturu ir diezgan radikāli mainījusies. Tās dziesmas nebūs konkrēti par manu dzīvi, bet gan kā vārdi, kurus es gribētu cilvēkiem novēlēt teikt, dziedāt. Pilnīgi cits konteksts. Savukārt šis stendaps aizvieto to, ko es darīju “hip-hopā”. (Smejas) Tikai tas nav sarīmēts, tas ir brīvā formā.

Turpinājumu lasīt rīt portālā Skaties.lv!

Arstarulsmirusa izrādes notiks:

  • 7. un 8. novembrī Rīgā, k/t “Splendid palace”;
  • 6. decembrī Cēsīs, “Vidzemes koncertzāle”;
  • 11. decembrī Liepājā, LOC ”Rožu zāle”;
  • 20. decembrī Ventspilī, t/n ”Jūras vārti”.

Savu viesi neviens neliks pie sienas vai stūrī. Ar runātāju jārēķinās, viņam jādod telpas brīvība. Arī Opra savus viesus mēdz uzņemt un nosēdināt angāra vidū. Tas tāpēc, lai ir plašas telpas sajūta un nebūtu klaustrofobisku blakus efektu. Tāpat arī es savus intervējamos turpmāk likšu ”Istabas vidū”.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Skrobīts
    0

    Skrobīts

    Nespēju pārvārīt to viņa rebrendingu

    24.10.2014 21:35

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas