Arnis Krauze: “Vēlēšanu laiks žurnālistiem ir tas pats, kas sportistiem Olimpiskās spēles!”

1 komentārs
Arnis Krauze: “Vēlēšanu laiks žurnālistiem ir tas pats, kas sportistiem Olimpiskās spēles!”
Foto: no Arņa Krauzes personīgā arhīva

Ļoti daudzi mēs viņu atceramies no “Panorāmas” laikiem, bet tagad jau kādu laiku darbojas “TV3 Ziņu” ierakumos. Vienmēr ļoti nosvērts, kompetents un bieži vien apdomā katru atbildi, kuru sniedz, kā arī nekaunas atzīt, ja par kādu jautājumu viņam nav, ko teikt. Viņa balsi atpazīst gandrīz ikdiens, kurš kaut reizi ir ieslēdzis televizoru. Šoreiz “Istabas vidū” nosēdināts tika žurnālists Arnis Krauze.

Uz jautājumiem, kas nebija saistīti ar darba specifiku, gandrīz katru reizi Arnis aizskatījās tālumā un nedaudz apdomāja atbildi. Šajā sarunu sērijas “Istabas vidū” reizē apspriedīsim, kāpēc katram no mums būtu jāizslēdz no galvas jautājums – 4. oktobrī iet vai neiet balsot? Parunāsim par to, ko žurnālistiem nozīmē vēlēšanu naktis, ko Arnis labprāt pajautātu Barakam Obamam, kā arī ieskatīsimies žurnālista ēdienkartē un viņa braukšanas sodu punktu ailītē.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Vai priekšvēlēšanu laiks ir viens no saspringtākajiem žurnālista profesijā?

Jā, pavisam noteikti, jo vēlēšanu laiks televīzijām un īpaši to ziņu dienestiem ir tas pats, kas sportistiem Olimpiskās spēles vai koristiem Dziesmu svētki. Uz to laiku un īpaši – vēlēšanu nakti, katra televīzija mēgina parādīt to labāko, ko viņi spēj. Notiek ļoti nopietna gatavošanās pat mēnešus iepriekš. Tā ir arī televīziju reitingu cīņa, kurš kanāls tajā vakarā uzvarēs, kurš ilgāk spēs noturēt skatītāju uzmanību un kurš operatīvāk spēs parādīt vēlēšanu rezultātus.

Skatītājs jau no šīs konkurences ir tikai ieguvējs, vai ne?

Protams! Agrāk vēlēšanu nakti līdz pat pašam iznākumam pārraidīja tikai Latvijas Televīzija. Šobrīd šajā sacensībā par skatītāju ir iesaistījušas visas trīs lielās televīzijas plus, protams, Latvijas Radio, kā arī lielie interneta portāli. Un ar katrām vēlēšanām šī konkurence ir aizvien sīvāka, katram medijam ir jādomā kaut kas īpašs, kā panākt, ka skatītājs vēlēšanu rezultātus uzzina tieši viņu kanālā.

Foto: no Arņa Krauzes personīgā arhīva

Foto: no Arņa Krauzes personīgā arhīva

Cik viegla vai grūta ir izvēle šogad?

Šogad cilvēkiem ir īpaši nopietni bijis jāpiedomā pie savas izvēles, jo šis ir divu vēlēšanu gads – pavasarī bija Eiropas Parlamenta vēlēšanas. Man pašam šogad, sķiet, būs salīdzinoši viegli izvēlēties, bet es no draugu un paziņu loka, gan arī nepazīstamiem cilvēkiem jūtu, ka daudzi ir neziņā, jo nāk klāt un prasa – par ko lai balso? Man šķiet, ka tie būs tie, kuri to vienīgo biļetenu izvilks tikai ieejot aiz aizkariņa un tur izdarīs to pēdējo izvēli. Kā jau katras vēlēšanas, solījumi ir daudz, trokšņu ir daudz, dažādu melno kampaņu arī ir daudz. Vēlētājam, kurš ikdienā neseko ziņām, šī mēneša laikā pirms vēlēšanām galvā ir absolūts haoss, jo vienu dienu tam politiķim tici, nākamjā izrādās, ka viņš ir pilnīgs blēdis, bet trešajā atklājās, ka tas, kas uz viņu norādīja kā blēdi, pats ir blēdis. Tie ūdeņi tik ļoti saduļķojas, ka tur tiešam ir kaut nedaudz jāseko līdzi politikai un tās personāžiem, lai kaut nedaudz orientētos. Ir skaidrs, ka mums, ziņu cilvēkiem, tā ir ikdiena, bet vidējām vēlētājam šo izvēli izdarīt ir daudz grūtāk.

Vai tas kalpo par iemeslu tam, ka ir tik liels skaits to cilvēku, kas šogad uz vēlēšanām neies?

Mani novērojumi ir gluži pretēji – es šogad prognozēju lielu balsotāju aktivitāti. Pirmkārt, ņemot vērā starptautisko situāciju – to, kas notiek Ukrainā -, tas varētu mobilizēt gan krievvalodīgos, gan latviešu vēlētāju. Otra lieta ir tā, ka aktīvi politikā paliek arvien vairāk jauni cilvēki. Tas gan ir mans novērojums sociālajos tīklos un tas varbūt nav īsti socioloģiski precīzs, bet arvien retāk dzirdu no viņiem: “Aj, pofig man tas viss! Mani politika neinteresē, tur tāpat visu izlems manā vietā.” Redzot dažādas aktvivitātes, piemēram, to, kas notiek ap Artusu Kaimiņu, kur viņš pats un viņa darbi ir spējuši mobilizēt jauniešus. Tas parāda to, ka jaunajiem vēlētājiem ir arvien svarīgāk, kādi cilvēki atrodas parlamentā un valsts vadībā. Tas, ka ir jāiet vēlēt, nemaz nav apspriežams, jo pats esmu beidzis politologus, un man tas ir kā akmenī cirsts. Bet svarīgi ir saprast situāciju, kādā esam, un to, kādas valstis mums ir apkārt. Piemēram, to, ka nākamgad Latvija būs Eiropas Savienības prezidējoša valsts pusgada garumā, un tie cilvēki, kas būs mūsu valsts priekšgalā, kopā ar Latvijas vārdu ļoti daudz izskanēs pasaules medijos un publiskajā telpā. 4. oktobbrī noteikti domāšu par to, vai man nebūs kauns par šiem cilvēkiem, jo viņiem būs jābūt kompetentiem ļoti daudzos ne vien Latvijas, bet arī visas ES politikas jautājumos. Un es tiešām aicinu izmantot šo iespēju, kas ir Latvijas vēlēšanu situāciju – likt šos plusiņus un mīnusiņus, jo tas nav ļoti daudzās valstīs. Es redzu, ka ar katrām vēlēšanām pilsoņi arvien aktīvāk izmanto šo iespēju, un atzīstu, ka pats arī vienmēr krietni izmainu sarakstu no oriģināla. Tā ir diezgan liela iespēja vēlētājam izmainīt to secību, kādu partijas salikušas, jo dažai labai pirmajā pieciniekā ir tādi tipāži, kuru nevienu nevēlētos redzēt Saeimā. Tā ir laba iespēja, kura būtu aktīvi jāizmanto. Pat tiem, kuri saka, ka nav, par ko balsot, pavisam godīgi varu teikt, gandrīz katrā sarakstā var vismaz vienu cilvēku atrast.

Pats esi izvelējies, par ko balsot?

Jā, es paredzu, ka man izvēle nemainīsies līdz 4. oktobrim. Ziņas un politika ir mana ikdiena. Vēroju un sekoju politiķiem katru dienu, tāpēc man to izvēli veikt ir vieglāk, nekā televīzijas skatītājam. Protams, es arī ņemšu treknu pildspalvu līdzi uz iecirkni un vismaz pusi svītrošu, dažiem pielikšu plusiņus, bet tur nav vispār diskusiju par iešanu vai neiešanu. Arī mums, ziņu žurnālistiem, tā ir diena, kur no rīta līdz naktij strādājam, bet tā pusstunda ir jātrod un jāaiziet.

Tev pašam ir piedāvāts startēt vēlēšanās zem kāda saraksta?

Pēdējā laikā nav, bet pirms gadiem septiņiem, desmit, pat neatceros, kas tās bija par vēlēšanām, pāris partijas piedāvāja, jā! Tiesa, tagad tās partijas vairs nepastāv. (Smaida) Bet es redzu, kas notiek maniem kolēģiem no mediju vides, kuri izvēlas politiku – nekas labs. Paši ir vīlušies un dažs labs ar skandālu ir aizgājis, tā kā viņu paraugs mani nemudina mainīt spēles laukumus. Es pat nevaru nosaukt nevienu pozitīvu piemēru, kurš būtu nostiprinājies vai palicis prātā ar kādiem paliekošiem, labiem darbiem. Tieši tāpat kā ar aktieriem vai mūziķiem. Tur gan ir daži izņēmumi, piemēram, Imants Kalniņs, kurš tiešam perfekti orientējās dažadās budžeta pozīcijās, strādājot komisijā. Bet tādu piemēru ir maz.

Man arī vidusskolas vēstures/politikas skolotāja teica – ja jūs vēlaties pēc iespējas sačakarēt savu CV, droši, startējiet politikā!

Nja, bet tas ir ļoti žēl, ka viss tā sanācis, jo tas nemudina jaunus cilvēkus kaut ko darīt. Es neesmu no tiem, kas izplata šo viedokli, ka politika ir kaut kas pilnīgi netīrs un tur nevajag iet, jo, ja tur neviens neies, tur nekas tīrāks nepaliks. Un tas ir labi, ka ir aktīvi jaunieši un jauniešu organizācijas. Tikai žēl, ka viņus pie lemšanas galda bieži vien nemaz nelaiž. Dažkārt šķiet, ka viņi tur ir tikai ķeksīša pēc. Būtu labi, ja viņi būtu daudz aktīvāki un mītu uz pēdām lielajiem kungiem un dāmām.

Foto: no Arņa Krauzes personīgā arhīva

Foto: no Arņa Krauzes personīgā arhīva

Trīs vīriem laivā būtiska lieta ir savstarpējā uzticība. Ar kuriem diviem cilvēkiem Tu dotos krāčaino Aļaskas upju piedzīvojumos?

(Ilgi domā) Viens varētu būt Māris Olte, jo es redzēju vienu “Vides faktu” raidījumu, kur viņš, šķiet, tieši tur brauca, kas nozīmē, ka viņam ir zināms katrs akmens un pagrieziens. Otrs varētu būt Ingmārs Līdaka, jo diezgan reāli var gadīties, ka aiz kāda upes līkuma sastopam lāci. Viņam ar lāčiem noteikti ir lielākā pieredze nekā man, un es ticu, ka viņš to situāciju varētu labi nokomunicēt.

Tu pats vispār dotos tādā piedzīvojumā?

Abava pavasarī jau ir krietni virs manas baiļu robežas, un, es domāju, pie tā arī paliksim.

Tu sevi uzskati par labu autovadītāju?

Ņemot vērā, ka man nav neviena soda punkta, vēl jo vairāk – man pat nav neviena brīdinājuma pēdējo desmit gadu laikā, man ir pamats uzskatīt sevi par labu autovadītāju. Protams, ir bijuši gadījumi, kad esmu apturēts, bet tiešam par maznozīmīgiem pārkāpumiem.

Ja Tev būtu iespēja uzdot vienu jautājumu Barakam Obamam, Sidnijam Krosbijam vai Krisam Mārtinam, kas tas būtu?

(Ilgi domā) Es droši vien izvēlētos Baraku Obamu. (Domā)

Tiešam tik grūti?

Ja varētu desmit, tad jau varētu izvērsties, bet ja tas ir viens, tad jāpadomā.

Man jau šķiet, ja neesi kaut kāds VIP žurnālists, vairāk nemaz nav iespēju uzdot.

Tur ir līdz trim jautājumiem parasti, jā!

100823_TV_sejas_apstrNu tad nosauc trīs!

Viena lieta ir, ka es lūgtu viņam nodot pāris vēstījumus Putinam, par ko arī pateiktos. Tad es Obamam varētu izteikt komplimentu par to, ka viesošanās laikā Prāgā viņš tāds pats kā citi vienkārši aizgāja uz fitnesa zāli. Citās valstīs tur puskilometra rādiusā viss būtu evakuēts. Man tā vienkāršība likās simpātiska. Trešais nebūtu jautājums, bet gan vairāk mudinājums, jo viņa iespējās šobrīd ir darīt visu, lai es un mana paaudze nepiedzīvotu to, ko piedzīvoja mani vecvecāki, un lai vārds “karš” ziņu tekstos parādītos tikai kontekstā par pagātni, nevis jālieto kā nākotnes iespējamība.

Kas ir dižākais personāžs, ko esi intervējis savā dzīvē?

(Domā) Man, protams, darba specifikas dēļ vairāk nācies intervēt tos cilvēkus, kas saistīti ar politiku, un tur bez šaubīšanās varu minēt Vairu Vīķi-Freibergu. Tā vienmēr ir interesanta saruna, jo viņa ir no tām politiķēm, kura nerunā tukšu. Katram teikumam ir doma un jēga. Atmiņā man ir palikušas arī vairākas intervijas ar Imantu Ziedoni. Protams, ir lielas personības, bet es arī atminu intervijas, kuras bijušas pat pirms gadiem desmit ar kādu viedu lauku sievu Latgalē vai gudru vīru Kurzemē. Varbūt pat neatceros ne kā viņu sauc un vai kāds no viņiem vēl ir šai saulē, bet ļoti labi atceros, kādu vēstījumu šie cilvēki ir teikuši. Ar Artūru Irbi no sportistu vides vienmēr ir interesanti runāt. Ja izvēlas ar viņu nerunāt tikai par politiku, Raimonds Pauls ir ļoti interesants intervējamais. Es nesen veidoju filmu par viņu un Jāni Peteru, kur bija daudz sarunu ārpus kadra par 60. un 70. gadu radošo bohēmu Latvijā, kā arī par cīņu ar cenzūru un visiem tiem absurdiem, kas bija tajā laikā – to, ka viņiem bija smagi jāpierāda, ka tieši tam vārdam ir jābūt tajā dziesmā u.c. Par varas un inteliģences attiecībām, par personībām un tā laika savstarpējām attiecībām. No tā filmā ieiet varbūt tikai kādi 10 procenti.

Šis ir jautājums, kas sekos līdzi cauri visām “Istabas vidū” sērijas
intervijām. Kas melo labāk – sievietes vai vīrieši?

Cik es esmu analizējis šo interviju sēriju, esmu sapratis, ka valdošais viedoklis ir sievietes, vai ne? Bet melo jau abi vienādi. Ir labie meli un sliktie meli, un sievietēm vairāk ir to labo melu.

Kas ir Arņa Krauzes ēdienkartē?

Viss, kas ir “Gan Bei” ēdienkartē. (Smejas) Pēdējā laikā esmu pilnīgi apmāts ar viņu ēdieniem.

Tieši ar austrumu vai konkrēti “Gan Bei” virtuvi?

Es nezinu, cik tur daudz ir no tiem austrumiem. Man šķiet, ja tur kāds ķīnietis ieiet, tas viss viņam būtu tāds liels atklājums, un ko tādu savā mūžā viņš diez vai ir ēdis. Esmu mēginājis mājas kopēt kaut ko no turienes, bet es saprotu, ka tur viss ir vēl vairāk noslepenots kā bankas “Citadele” pārdošana, un tie visi mani mēģinājumi, piemēram, aso tomātu zupu – kur nu vizuālais izskats, pat garša krietni atšķirās no oriģināla.(Smejas) Bet mājās es salīdzinoši maz gatavoju. Esmu iemanījies tā saucamos ātros ēdienus. Man ļoti garšo kartupeļu pankūkas, bet tas ir briesmīgi tās pagatavot – pusstundu mizot, pusstundu rīvēt, pusstundu cept un visa tā eļļa pa pusvirtuvi. Tad piecās minūtes visas apēstas un vēl tas viss trauku kalns, kas aiz tā visa paliek… Tāpēc es gatavoju tādus ēdienus, kur nevajag vairāk kā 20 minūtes.

Piemēram?

Piemēram, makaroni ar sieru un pesto. Var paspēt pat astoņās minūtēs pagatavot. (Smejas) Tur arī labums tāds, ka ir divu veidu pesto – ja apnīk sarkanais, var pāriet uz zaļo un otrādi, tā kā nevar teikt, ka tur ir baigā vienveidība. (Smaida) Arī siera šķirnes var pamainīt, un veikalā nopērkams arī jau sarīvēts, kas paātrina procesu. Vēl ir pelmeņi, bet es tiem dodu arī pievienoto vērtību. Man patīk cepti pelmeņi, kurus sataisu dažādās garšvielās.

Kāpēc Tevis nav humora šova “Valstī viss ir kārtībā” kadrā?

Es domāju, diviem Krauzēm tur būtu par šauru. Tas galīgi nav mans lauciņš. Man liekas, katrs dara tās lietas, kas viņam izdodas. Tie, kas var novadīt joku raidījumu, diez vai labi var novadīt ziņu raidījumu un otrādi, tāpēc katrs ir savā vietā.

Nav bijusi doma, ka varētu vismaz pamēģināt?

Tāda doma man nav bijusi, bet ir bijusi ideja, ka kādreiz, varbūt pēc daudziem, daudziem gadiem es varētu mēģināt pierunāt Valteru kā producentu, un mēs varētu izveidot kādu kopēju informatīvi izklaidējošu šovu. Pirmā daļā būtu uz mani, otrā – Valteram. Bet tas ir tāds varbūtējs tāls nākotnes projekts.

Tu viņam esi teicis par šo “projektu”?

(Domā) Varbūt arī esmu, bet tā ļoti vispārīgi. Šķiet, ka vienreiz teicu, bet tā kā nekādu lielo sajūsmu un atbildi nesaņēmu, tad saprotu, ka šim projektam vēl nav pienācis laiks.

Savu viesi neviens neliks pie sienas vai stūrī. Ar runātāju jārēķinās, viņam jādod telpas brīvība. Arī Opra savus viesus mēdz uzņemt un nosēdināt angāra vidū. Tas tāpēc, lai ir plašas telpas sajūta un nebūtu klaustrofobisku blakus efektu. Tāpat arī es savus intervējamos turpmāk likšu ”Istabas vidū”.

1 komentārs

TOP komentāri

  • Aivis
    0

    Aivis

    Bļāviens, Arni, ar tādām parašūtenēm vairāk nestaigā (bildē, kur esi kopā ar to amorālo Straujumu)!!! Nu, kas tas ir, ka nevar smuki un solīdi apģērbties!!! Nē, viņš sabāž kabatās vēl visu lieko, gandrīz vai jāsaka kā Mirtantei",- viss redzams, kas karājas, kas apaļš ..dur acis kaut vai zemē!!! Tā kā esi solīds, sekošu līdzi tavām gaitām!!!

    22.09.2014 17:50

Skaties.lv e-jaunumi

Cik jauki! Tu esi pieteicies e-jaunumiem!

Skaties.lv e-jaunumi

Piesakies aktuālāko un interesantāko ziņu saņemšanai savā e-pasta kastītē!

Kas ir e-jaunumi?

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas