Egils Melbārdis: Panācu, lai uz ielas bērni mani sauc īstajā vārdā, nevis par Gunāru!

1 komentārs

Trešdien seriāls UgunsGrēks svinēja savu 1000. sēriju, kurā kanāls TV3 tā filmēšanas komandai, veidotājiem un aktieriem dāvāja kūku un šampanieti. Uz vietas bija arī portāls Skaties.lv, kas “ķēra” pie rokas Pētersonu viesnīcas kafejnīcas īpašnieka Gunāra lomas atveidotāju, Latvijas Nacionālā teātra aktieri Egilu Melbārdi, kurš atklāja dažus interesantu aizkulišu faktus.

Spilgtākais kuriozs no filmēšanas laika!

Tā nevar nemaz izspriest. Ir ārkārtīgi daudz spilgtu momentu, un parasti ārkārtīgi spilgtas, īpaši šajā seriālā, ir jaunu personāžu parādīšanās. Tā kā es esmu bijis apprecējies trīs, ja ne visas četras reizes, tad katras sievas parādīšanās jau ir kā spilgts notikums. Šeit nav tēlu, kuri vienkārši nejauši ieklīst, vai arī tādi, kuri to izdara uz sekundi. Ja viņi šeit nāk, tad ar konkrētu mērķi.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk
Kā ģimene, draugi, paziņas uztver, ka esat šeit?

(Smejas.) Tas, godīgi sakot, būtu jāprasa viņiem pašiem, bet nu… sadzīvo! (Smejas.) Ko lai citu saku!? Jo tas laiks tomēr ir pietiekami ilgs, un tas viņiem vairs nav nekas jauns. Taču ļoti daudzi arī skatās un uzdod pēc tam jautājumus – kāpēc tā un kāpēc ne šitā!? Tad ir interesanti pavērot, kā mainās draugu un radu domas par Gunāru. Atkarībā no tā, ko šeit esmu pastrādājis.

Foto

Un kādas šobrīd domas valda?

Šobrīd ir pats sezonas sākums un gaidām, kas visu sagriezīs kājām gaisā! (Ilgi domā.) Jā! Vairāk jau arī es nevaru atklāt, kas uz priekšu notiek! (Smejas.) Diemžēl! Tā kā – jāskatās!

Un kā ir uz ielas – atpazīst kā aktieri vai Gunāru?

Tas ir ārkārtīgi dažādi – pašā sākumā mani ļoti spilgti uztvēra kā personāžu no UgunsGrēka, kaut gan pirms tam mani uztvēra kā tēlu no Likteņa līdumniekiem. Bet pēc tam, kad man uzdeva šo jautājumu, vairākas reizes piekodināju, lai bērniem tomēr izstāsta, ka mēs esam aktieri, kuri spēlē tēlus, nevis paši tēli. Līdz ar to bija viens lūzuma posms, kad bērni mani no muguras vairs nesauca “Gunār!”, bet gan: “Egil!” Tad es sapratu, ka acīmredzot viss ir sakārtojies savās vietās.

Bet situācijas ir bijušas ārkārtīgi daudz un smieklīgas, jo cilvēki pret mani mēdz izturēties kā pret Gunāru, turklāt konkrētu sēriju ietvaros – ja sastrādāju kaut kādas nepatikšanas pret labo varoni, tad ārpus filmēšanas laukuma pret mani ļoti rupji izturējās. Tad vēl ir gadījumi, kad cilvēki mani sveicina, un es padomāju – mēs neesam pazīstami, bet cilvēkiem šķiet otrādi. Un nereti ir tā, ka cilvēks aiziet desmit soļus tālāk, tad atskrien atpakaļ un atvainojoties saka: “Es sapratu!” Seriāla specifika laikam ir tāda, ka cilvēki mūs uztver kā savus draugus arī dzīvē. Tas ir fenomenāli! Es domāju psihologiem tur būtu, ko papētīt.

1 komentārs

TOP komentāri

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas