Sokolova stāsts par to, kā viņš Milānā dzīvojis kopā ar cietumnieku

0 komentāri

Pirmdien savā Facebook profilā Aleksandrs Sokolovs padalījās stāstā ar saviem sekotājiem par laiku, kad dzīvoja Milānā. Šeit galvenais varonis ir viņš pats un moldāvu izcelsmes vīrs vārdā Gena, kurš pats nāk no Krievijas.

Pilngadību sasniedzot – uz Milānu!

Kad biju 18 gadus vecs, vairāk nekā gadu pavadīju “trimdā” Milānā. Centos apgūt modes fotogrāfijas zinātni. Tā sanāca, ka pirmo pusgadu man “paveicās” īrēt dzīvokli kopā ar vienu puisi, kurš bija moldāvu izcelsmes krievs, apmēram 10 gadu vecāks par mani. Kad jau biju ievācies dzīvoklī, tikai tad atklājās, ka tas puisis ir profesionāls zaglis. Viņš apgalvoja, ka ar kriminālo pagātni ir pagalam, bet vienalga gan Krievijā, gan Ukrainā joprojām ir policijas meklēšanā. Tagad viņš jau daudz gadus dzīvojot Milānā un strādājot par viesmīli.

Saistītie raksti

Saistītie raksti

Saistītās tēmas

Skatīt vairāk

Neticēju, ka cilvēka vārds var ietekmēt viņa likteni, bet tomēr pēc statistikas ir niecīgi maz izcilu cilvēku ar vārdu Gena. Viņš bija mana auguma, diezgan harizmātisks, ar acīm, kuras visu laiku kustējās. Kaut kas viņā personā bija tāds, kas piemīt tikai cilvēkiem, kuri sēdējuši cietumā. To nevar izskaidrot, bet var sajust. Jebkurš policists var no attāluma pateikt, cilvēks ir vai nav sēdējis. Varbūt kaut kāda īpaša žestikulācija vai stāja. Nezinu! Pēc Genas stāstiem viņš Krievijā bija nosēdējis 3 gadus.

Īpatnējo kaimiņu vārdā Gena policija meklē divās valstīs

Genam bija savienotas ļoti neparastas rakstura īpašības. Viņš vienlaicīgi bija ambiciozs, bet tai pat laikā arī sliņķis. Sirsnīgs, bet ļauns. Viltīgs, bet muļķis. Nevienam neuzticējās, bet bieži rīkojas ļoti naivi. Viņš dzīvoja ilūzijās, it kā viss, kas notiek apkārt, ir īslaicīgs un tūlīt, tūlīt viņš kļūs bagāts.

Kā jebkuram noziedzniekam, viņa smadzenes strādāja savādāk nekā normālam cilvēkam. Viņš gribēja sapelnīt daudz naudas, izmantojot nevis darbu vai zināšanas, bet kaut kādu viltīgumu, vai izdarot kaut ko ne visai likumīgu. Viņam bija daudz plānu un ideju, bet pašvaks intelektuālais līmenis.
Pavasarī, kad Milānā ziedēja visi ziedi un dziedāja visi putni, gaiss jau stabili bija sasilis līdz 25 grādiem. Viss ir gandrīz kā vasarā, bet vēl var just pavasara svaigumu. Zaļās lapas vēl ir spilgtas un sulīgas, un dažreiz pūš vēss vējš, kas atgādina, ka vēl nesen bijusi ziema. Skaistais laiks pozitīvi ietekmēja Genas biznesa domāšanu. Vienreiz viņš ar degošām acīm iegāja manā istabā un teica, ka jau drīz viņš brauks ar jaunu mersedesu. Teica, ka viņam ir plāns, kurš simtprocentīgi nostrādās. Palikušas tikai dažas nedēļas un viss notiks. Es neticēju nevienam Genas vārdam, tāpēc neko neprasīju un novēlēju viņam veiksmi. Apmēram divas nedēļas Gena bija ļoti nervozs un gandrīz nerunāja ar mani. Kulminācija tuvojās!

Kaimiņš cenšas Milānā ieviest melno ikru kontrabandu

Es mierīgi gulēju, bija apmēram 4 no rīta, un aiz loga vēl bija tumšs. Viņš atvēra dzīvokļa durvis un skaļi ienāca. -“Aleksandr, nāc, nāc!” skaļi pasauca mani savā priecīgajā balsī. Es momentāni pamodos un izskrēju koridorā. Genam blakus stāvēja kaste, apmēram kā no putekļusūcēja. Pats Gena smaidīja un priecājās kā bērns. – ”Esmu bagāts! Beidzot bagāts!” viņš visu laiku atkārtoja. Biju ļoti ieintriģēts, kas tur ir iekšā? Viņš paņēma nazi un ļoti akurāti sagrieza kartonu. Iekšā bija kaut kāds cilindrs ļoti daudzos slāņos aptīts ar plēvi. Gena tā priecājās, ka man bija tikai 2 varianti, kas tur varētu būt – vai nu zelta monētas, vai arī briljanti. Beidzot plēve bija noņemta, un es ar izbrīnu ieraudzīju baltu …spaini. Jā. Tādu klasisku spaini ar vāku.

”Tu to nekad nebūsi redzējis,” apmierinātā balsī pateica Gena, un ar burvja žestu noņēma vāku. Teikšu godīgi – tas bija pārsteigums! Spainī bija 10 litri melno ikru! Genam bija draugs lidostā, un viņš kaut kādā veidā palīdzēja viņam ievest no Krievijas šo ikru kontrabandu.
”Varbūt uztaisīsim maizīti?” pajokoju es. Kaimiņš momentāni palika nikns un agresīvs. ”Es tevi nositīšu, ja pat viena tējkarote pazudīs!” uzrēca man Gena. Viņš to pateica tik skaļi un tādā tonī, ka es biju gatavs, ka viņš man uzreiz arī iesitīs.

Ideja laba, bet ikri smird…

No ledusskapja viņš izmeta visus manus produktus, izņēma plauktus un ielika pa vidu savu vērtīgo spaini. Ik pusstundu viņš vēra vaļā un mērijā temperatūru. Kad beidzot temperatūras režīms bija saregulēts, Gena uzvilka savas labākās drēbes un aizgāja prom. Biznesa ideja bija ļoti interesanta – viņš gribēja uztaisīt melno ikru kontrabandas kanālu no Krievijas uz Milānu un izplatīt to vietējos restorānos. Ikri bija no maluzvejniekiem. Plāns ir labs, bet Gena nepadomāja par svarīgu niansi – kad pie restorāna īpašnieka pienāk nepazīstams puisis un piedāvā nopirkt dārgus ikrus, ko dara īpašnieks? Viņš tādam Genam netic. Itālijā ir daudz visādu krāpnieku un afēristu, tāpēc restorāna vadītājs pat neiedziļinās, ko tas imigrants viņam saka. Un, protams, Genam nebija nekādu dokumentu vai sertifikātu uz tiem ikriem. Neviens negribēja riskēt!

Tā Gena no rīta līdz vakaram skrēja pa visiem Itālijas restorāniem, bet neviens, absolūti neviens nepiekrita to nopirkt. Genas entuziasms nomainījās uz izmisumu. Pagāja 3 dienas, un, kad viņš kārtējo reizi vēra vaļā ledusskapi, es biju netālu un sajutu ļoti nepatīkamu zivju smaku. Gena kārtējo reizi bija zaudējis. Viņš pasauca mani un teica, ka tādu skatu es nekad vairs neredzēšu. Tad Gena paņēma spaini un izlēja smirdīgu lipīgu masu podā. Ne es, ne viņš tā arī nepagaršojām delikateses. Interesanti kāda apmēram bija tāda spaiņa tirgus vērtība?

0 komentāri
Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Kā atrast dāvanas, izvairoties no Ziemassvētku kņadas?

Ir pieņemts domāt, ka Ziemassvētku laikam ir jābūt mierīgākajam un klusākajam laikam gadā. Tomēr pirmssvētku periods parasti ir pilns ar steigu, simts darbiem, pirkumiem, rosīšanos virtuvē un nebeidzamiem sarakstiem. Kā iegādāties Ziemassvētku dāvanas, lai tas nepārvēršas galvassāpēs?

Preces vai dāvanu kartes – kura ir labākā dāvanu izvēle?

Preces vai dāvanu kartes - kura ir labākā dāvanu izvēle?

Dāvanas izvēlēties nekad nav vienkārši. Jo ļaunāk, ja tas ir kļuvis par pienākumu. Ziemassvētku laiks ir neizbēgams dāvināšanas (un arī saņemšanas) laiks, kas nozīmē – ir jāmeklē un jāpērk dāvanas! Tomēr, ja šis process kļūst par tukšu pienākumu, tas var sagādāt nevajadzīgu stresu un pat negatīvas emocijas. Katru gadu viens un tas pats… Ja tā ir noticis – šogad vajag censties paskatīties uz dāvanu meklēšanu un gatavošanu pavisam citā gaismā! Lasi tālāk un uzzini – kā!

Vēl par šo tēmu

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas