Rīgas Starptautiskais kino festivāls atspoguļots arī ārvalstu presē

0 komentāri

Plašais kino notikumu klāsts decembrī piesaistījis ne vien pašmāju skatītāju uzmanību, bet veicinājis arī ārvalstu mediju interesi par Rīgu un kino nozari Latvijā.

Kā informē Rīgas Starptautiskā kino festivāla Komunikācijas vadītājs Kaspars Beķeris, ārvalstu žurnālisti un kino profesionāļi, kas interesējušies par Eiropas Kinoakadēmijas balvu (EFA) pasniegšanas ceremoniju Latvijas Nacionālajā operā, raksta arī par Rīgas Starptautisko kino festivālu (Riga IFF), tā industrijas sadaļu – Nacionālā Kino centra organizēto Riga Meetings un festivāla 2ANNAS piedāvāto European Script Meeting un par Latvijas pēdējo gadu labākajām filmām, kas Riga IFF ietvaros decembrī saņēma Latvijas Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps balvas.

”Viennozīmīgi var apgalvot, ka ar uzviju ir īstenojusies Latvijas kino profesionāļu vairāk nekā gada garumā lolotā ideja izmantot Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremoniju Rīgā kā izdevību pasauli iepazīstināt ar vietējās kino industrijas sasniegumiem. Man prieks, ka pirmais Rīgas Starptautiskais kino festivāls notika laikā, kad Latvijas galvaspilsētai bija pievērsta pastiprināta kino nozares žurnālistu, producentu un citu kino profesionāļu uzmanība,” uzsver Rīgas Starptautiskā kino festivāla producente un idejas autore Aija Bērziņa.

Publicitātes foto

Pirmais Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kas notika tieši pirms ”Eiropas Oskaru” pasniegšanas ceremonijas – no 2. līdz 12. decembrim atspoguļots arī prestižos ārvalstu kino industrijas medijos. Ietekmīgais Screendaily.com Riga IFF raksturo kā latviešu mēģinājumu atjaunot starptautiska kino festivāla klātbūtni pēc iecienītā kino foruma Arsenāls gala. Turklāt īpaša uzmanība rakstā pievērsta arī Rīgas Starptautiskā kino festivāla ietvaros notikušā Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps visvairāk apbalvotajām filmām – Jāņa Norda Mammu, es tevi mīlu un Jura Kursieša Modris. Rakstā izvērsti aprakstīta arī Nacionālā kino centra organizētā Riga Meetings programma un filmu festivāla 2ANNAS pienesuma Riga IFF saturā – European Script Meeting topošie filmu projekti.

Cineuropa.org vairāk pievērsies latviešu filmām un Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps laureātiem, izceļot arī Rīgas Starptautiskā kino festivāla goda viešņas, aktrises un režisores Līvas Ulmanes klātbūtni ceremonijā.

Par Latvijas kinoindustriju raksta arī prestižais Hollywoodreporter.com savā rakstā – Nelielās Latvijas kinoindustrija attīstās ar skatu uz Rietumiem uzsverot, ka Rīga, kas šogad ir gan Eiropas kultūras galvaspilsēta, gan Eiropas Kinoakadēmijas balvu pasniegšanas ceremonijas vieta stiprina vietējās kino nozares saites ar Rietumeiropu. Rakstā pieminēts Rīgas Starptautiskais kino festivāls, kas 10 dienu garumā pirms EFA ceremonijas izrāda arī latviešu filmas starptautiskās preses un industrijas pārstāvjiem un Riga Meetings, kas ārvalstu producentiem izceļ priekšrocības filmēšanai Latvijā.

”Rīgas Starptautiskais kino festivāls nav tapis tikai ar mērķi atbalstīt Latvijas kino industriju, no tā daudz guvis arī skatītājs – man ir patiess gandarījums par plašo un daudzpusīgo filmu programmu, kādu spējām piedāvāt,” apgalvo Rīgas Starptautiskā kino festivāla direktore Sonora Broka. ”Tāpat priecē iespēja Riga IFF ietvaros turpināt savulaik jau veiksmīgi aizsākto bērnu filmu festivāla tradīciju Rīgā, nodrošinot kvalitatīvu un konkurētspējīgu alternatīvu Holivudas piedāvājumam.”

Publicitātes foto

Publicitātes foto

Uz Rīgu šogad izdevies atvest arī ļoti spēcīgu dokumentālo filmu programmu Artdocfest/ Riga, kas īstenots sadarbībā ar neatkarīgo Krievijas dokumentālā autorkino festivālu Artdocfest. Skatītājiem bijusi iespēja arī redzēt aktuālā Eiropas kino programmu, kas veidota no Eiropas Kinoakadēmijas balvai atlasītajām filmām. Kā būtisks papildinājums Riga IFF filmu programmai bija iespēja tikties ar vairāku filmu režisoriem un veidotājiem, gūstot papildu priekšstatu par filmu ieceri, veidošanas procesu. Piemēram, diskusijas pēc Artdocfest/ Riga rādītajām filmām nereti bija tik karstas, ka nācās novēloti sākt nākamo kino seansu.

Skatītāju apmeklētākās filmas bez pārsteigumiem bijušas tieši no vakara filmu programmas. Absolūts favorīts kino Splendid Palace ir Roja Andersona eksistenciālās komiskās triloģijas noslēdzošā daļa Balodis sēdēja uz zara pārdomās par eksistenci. Savukārt Kino Citadele skatītāji visvairāk vēlējušies noskatīties kanādiešu jaunā kino ģēnija Ksavjē Dolana filmu Māmiņa. Bet kinoteātra K. Suns apmeklētāju lielākā interese bijusi par Vitālija Manska dokumentālo filmu Caurule.

Milzu atsaucību guvusi arī Miroslava Slabošpitskija Cilts, šis kino stāsts par kurlmēma pusaudža cīņu, lai iejustos vienaudžu vidū saņēma arī Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada jaunatklājums Eiropas kino. Visi filmas seansi tikuši gandrīz pilnībā izpirkti, turklāt aculiecinieki vēsta, ka lielākā daļa skatītāju pirms un pēc filmas sarunājušies zīmju valodā.

Rīgas Starptautiskais kino festivāls un Nacionālais filmu festivāls Lielais Kristaps tika atklāts 2. decembrī, un tā atklāšanas filma – leģendārā kinorežisora Herca Franka iesāktā Baiļu robeža notika tās līdzrežisores Marijas Kravčenko klātbūtnē.

Līva Ulmane un Viktors Freibergs leskcijā kinoteātrī Splendid Palace. Publicitātes foto

11. decembrī Dailes teātrī notika Rīgas Starptautiskā kino festivāla un Nacionālā filmu festivāla Lielais Kristaps noslēguma ceremonija, kurā tika pasniegtas balvas 24 nominācijās, kā arī Lielā Kristapa balva par mūža ieguldījumu, to pasniedza Riga IFF goda viešņa kinodīva Līva Ulmane. Aktrisi un režisori Latvijas skatītāji pirms tam varēja satikt Līvas Ulmanes režisētās filmas Jūlijas jaunkundze seansā un Viktora Freiberga vadītā diskusijā, kā arī ilggadēja Norvēģijas Filmu institūta starptautisko projektu pārzinātāja Jana Erika Holsta grāmatas par Ziemeļvalstu – Baltijas kino sadarbības projektiem Stārķa lidojums pār priežu mežu atklāšanā.

0 komentāri
Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ko Ziemassvētkos dāvināt bērniem, lai acīs starotu patiess prieks?

Ziemassvētki bērniem ir ļoti īpaši svētki – Ziemassvētku vecītis, eglīte, sniegs, piparkūkas, lampiņas, svecītes, dzejoļi un protams – dāvanas! Bez dāvanām bērnam, visticamāk, mūsdienās nav iedomājami Ziemassvētki, jo tieši tāpēc taču tiek rakstītas vēstules vīram uz Ziemeļpolu, lai izstāstītu savas kvēlākās vēlēšanās, ko svētkos gribētu saņemt šogad!

Vēl šajā sadaļā

Laika ziņas